Nokaltušas, novītušas lapas un citas likstas – telpaugu problēmas un to cēloņi

Ja kādam no telpaugiem manīta šāda liksta, nav daudz iemeslu, kas varētu būt pie vainas. Tā gluži vienkārši ir pārlaistīšana. Kas par daudz, tas par skādi! Novītis augs, puve uz stumbra, sūnu kārtiņa un sapuvušas lapas ir diezgan nepārprotamas pazīmes tam, ka augs ticis pārlaistīts. Ja puķupoda paliktnī redzams ūdens, nekavējoties to izlej, jo tas var veicināt arī sakņu sapūšanu.

Lai atveseļotu pārlaistītus augus, visupirms jāpārtrauc laistīšana. Vēl labāk, ja izņemsi augu no puķupoda un ļausi apžūt augsnei. Pēc tam jau var augu likt atpakaļ podā un pakāpeniski sākt laistīt, kad tas nepieciešams.

Līdzīgi kā tas ir ar grieztajiem ziediem, novītušas lapas un dzinumi vēstī, ka augs ticis iekaltēts. Ja augs ir pavītis, lapas nokritušas, ziedi novītuši vai jau nokrituši, laistīšana bijusi nepietiekama. Vēl viena pazīme, kas liecina, ka augs laistīts nepietiekami – augsne atslāņojusies no poda malām.

Šādos gadījumos vajadzētu uzirdināt augsnes virskārtu, iemērcēt podu ūdenī un ļaut substrātam pilnībā samirkt. Un pēc tam jau sekot rūpīgāk līdzi laistīšanai.

Telpaugs, kas visu laiku skaisti zaļojis, bet pēkšņi lapas izskatās apdegušas, visticamāk, cietis pārmēslošanas dēļ. Nenobriedušu un vārgu dzinumu veidošanās, laputu un baltblusiņu klātbūtne arī ir iemesls tam, ka augs ir pārmēslots. Savukārt, ja auga lapas kļuvušas nespodras un bālas, tas aug lēni un nīkulīgi, iespējams, pie vainas ir barības vielu trūkums. Pārmēslošanas gadījumos prātīgākais būs pārstādīt augu un mēslot to aktīvās augšanas periodā.

Augs ar dzeltējošām lapām liecina par nepietiekamu ūdens uzņemšanu, caurvēju, bet visbiežāk tā tomēr ir mēslošanas vaina. Dzeltēšana starp lapu dzīslām liecina par magnija vai dzelzs trūkumu, bet, ja lapas kļuvušas bāli dzeltenas, pie vainas var būt arī cietais ūdens, pārāk kaļķains substrāts vai pārāk spilgts apgaismojums. Gaismas ietekmē lapas izskatīsies kā apsvilušas, pat gluži kā izbalojušas.

Šādos gadījumos puķupods jānoliek mazāk izgaismotā vietā, prom no tiešiem saules stariem. Savukārt, ja raiblapainas lapas zaudē krāsainību un tās liecas gaismas virzienā, apgaismojuma ir par maz. Šādos gadījumos bojātās lapas un vārgos dzinumus jāapgriež, un augs jānoliek apgaismotākā vietā.

Augi, kuru lapām gali vai malas nobrūnē un visbiežāk arī sačokurojas, sūdzas par sauso gaisu telpā. Šādos gadījumos jācenšas izdabāt augam ar gaisa mitrumu – var to apsmidzināt ar ūdeni ik pārdienas, novietot augu uz trauka ar mitrām māla granulām vai vienkārši pārvietot uz telpu, kur gaiss ir mitrāks. Laistīšanā jāievēro, lai ūdens būtu remdens, ne ledus auksts, citādi augs var ciest arī no tā.

Brūni lapu gali var liecināt arī par pārliešanu, ūdens trūkumu, pārāk zemu temperatūru telpā un nepatiku pret laistīšanu ar aukstu ūdeni, tāpēc izvērtē visus apstākļus un novērs problēmas cēloni.

Apskati telpaugu, cik bieži vien iespējams, pēc iespējas ātrāk novēršot problēmas.

Bojātās lapas vienmēr nogriez, jo tās var kļūt par infekcijas perēkli.

Noziedējušam augam nogriez vecos ziedus ar visiem ziedkātiem, lai tie nesāktu pūt.

Raksta tapšanā izmantota grāmata ''Istabas augi'' (Rojs Lankasters un Metjū Bigs, "Zvaigzne ABC").