Andis stāsta: "Vienu skaistu ziemas vakaru, domājot par dzīvi, izdomāju, ka vēlos sev kādu mīļu radību. Šoreiz tas bija kaķis. Pirmajā dienā, kad aizbraucu skatīties savu mazo brīnumu, iekrita acīs aktīvākais no visiem kaķēniem. Vārds tika izvēlēts, pamatojoties uz kaķu kalendāru. Ja jau meitene, kā apgalvoja saimniece, tad izvēlējos vārdu Darla! Otrajā dienā mazais, nepilnus divus mēnešus vecais rezgalis bija apēdis ko tādu, kas aizsprostoja vēderu. Aizbraucām pie veterinārā ārsta, kurš man jautāja, kāds vārds ir dzīvniekam. Teicu, ka Darla. Ārsts teica – tātad meitene! Tā mēs nodzīvojām piecus mēnešus ar nepareizi noteiktu dzimumu. Vienu jauku vakaru, atgriežoties mājās no darba, mani pāršalca jocīgas ziņas. Dzīvokļa biedrene pastāstīja, ka redzējusi Darlai dzimumlocekli. Nu tagad bija skaidrs, ka Darla veiksmīgi slēpa savu dzimumu piecus mēnešus. Labi, kā ir, tā ir, bet ko tagad darīt? Kaķis atsaucas tikai uz vārdu Darla. Nācās meklēt kompromisu un pārveidot vārdu uz ko līdzīgu. Līdz šai dienai viņš atsaucas uz vārdu Darļiks."
Vai veterinārārstam pirmajā vizītes reizē ir jāpārbauda kaķa dzimums? Jautājām Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniecei Litai Konoporei, vai ārstiem ir vadlīnijas, pēc kurām vizītes reizē jāapskata četrkājainais pacients.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
