'Neveiksmīga apstākļu sakritība' – speciālisti komentē traģisko gadījumu ar suņiem Babītē  (79)

"Delfi" jau ziņoja, ka 4. novembrī ap pulksten 17:30 Babītes novadā četri šķirnes suņi saplosījuši piecus gadus vecu meitenīti, kuru kopā ar viņas brāli pie vecmammas bija atstājuši bērnu vecāki. Taču tad, kad vecmamma devusies uz darbu, viņi palikuši vecvecmammas uzraudzībā. Valsts policijas sniegtā informācija liecina, ka meitenīte un viņas trīs gadus vecais brālītis spēlējušies sniegā un pikojušies kopā ar suņiem, taču dzīvnieki pēkšņi kļuvuši agresīvi un uzbrukuši meitenei. Diemžēl vecvecmamma nav spējusi suņus nomierināt un palīdzēt meitenei, kura no gūtajām traumām jau bija gājusi bojā. Saistībā ar notikušo policija uzsākusi kriminālprocesu un turpina izmeklēt notikušā apstākļus.

Savukārt sabiedrībā šis notikums jau raisījis diskusijas, liekot minēt, kāpēc tik lieli suņi jāatstāj bez uzraudzības un ka paši bērni noteikti kaitinājuši dzīvniekus. Vērsāmies pie vairākiem speciālistiem, lai noskaidrotu, kas var ietekmēt agresīvu uzvedību un vai tiešām vainojama ir tieši suņu šķirne un tās īpatnības.

Kā liecina Starptautiskās Kinoloģiskās federācijas apstiprinātais bordo dogu šķirnes standarts, šī ir viena no vecākajām franču šķirnēm, kurai jau izsenis piedēvēts sevišķi spēcīgs un labi attīstīts žoklis. Galvenokārt suņi izmantoti lielu dzīvnieku medībās, kā arī lopu sargāšanā. Rakstura ziņā bordo dogs ir labs cilvēka kompanjons, kurš pieķeras savam saimniekam, turklāt ir gana mierīgs un nosvērts. Arī darbā, piemēram, pildot sargāšanas funkciju, suņi tiek raksturoti kā drosmīgi un mundri, bez izteiktām agresivitātes iezīmēm. Suņa temperaments raksturots kā līdzsvarots.

Kinologs Leons Markelovs portālam "MansDraugs" skaidro, ka "tēma ir veca kā pasaule, dzīvnieks ir neprognozējams", taču notikušo nevajadzētu novelt uz dzīvnieku un suņu šķirni. "Ja suņi ir pareizi audzināti un apmācīti, 99,99 procentos gadījumu nekas tāds nenotiek, un pat tad, ja notiek, vainīgs ir cilvēks. Visu jau izprovocē un izdara cilvēks, kurš, piemēram, audzināšanas procesā pieļauj kaut kādas kļūdas. Katrs gadījums, protams, ir individuāls, suns ir jānovēro un jāpēta, kur var būt tas agresijas moments."

Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore stāsta, ka, viņasprāt, nelaimes gadījumā Babītē suns meitenītē saskatījis medījumu, bet pārējie suņi ir pievienojušies: "Cilvēki, kuri [pēc suņa uzbrukuma] ir palikuši dzīvi un kuri stāsta, kā tas ir noticis, atceras, ka viens suns ir dominējošais, bet pārējie pievienojas. Suņi vēsturiski vienmēr ir medījuši baros. Visdrīzāk, bērns ir kļuvis par upuri, jo ir izskatījies pēc medījuma. Ir grūti pateikt, kāda ir tā situācija, tāpēc ir jautājums par to, kā rīkoties ar šādu suni. Protams, mēs varētu domāt, ka no dzīvnieku aizsardzības viedokļa viņam būtu jādod iespēja. Manuprāt, suns, kurš ir nokodis cilvēku un ir piedalījies, un plēsis, lai cik mums tas nebūtu bēdīgi, būtu jāeitanizē. Protams, lēmumu pieņem saimnieks, jo suns ir audzētavas suns un juridiski pieder konkrētai personai. Iespējams, par suni šobrīd lemj arī policija."

Komentējot šķirnes īpatnības un to, ka bordo dogi, kā tas ir šajā gadījumā, ir augumā lieli un spēcīgi, Markelovs skaidro: "Nav svarīgi, kas tā ir par šķirni, jo arī maziņš suns var uzbrukt un sakost rokas. Vienmēr sunim ir kaut kas, kas stimulē šādu reakciju. Protams, saimniekam tas ir jāparedz. Iegādājoties suni no audzētājiem, viss ir jāizprašņā, jāizlasa, un arī grāmatās viss ir uzrakstīts. Par šķirni, kuru ņemat, ir viss jāzina, kā audzināsiet, kā turēsiet."

Patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede stāsta, ka arī pati pēc šī gadījuma ir novērojusi – daudzi cilvēki esot pārliecināti, ka "paši bērni provocē nabaga sunīšus". Taču tieši pieaugušais cilvēks, suņa saimnieks, esot tas, kuram jāparedz 10 soļi uz priekšu: "Lai arī cik lieli ģimenes mīluļi viņi būtu, nedrīkst viņus atstāt nepieskatītus ar bērniem. Nekad. Vienalga, vai tas ir toiterjers, vai pūdelis, vai vācu aitu suns. Nedrīkst zaudēt modrību un atstāt savu bērnu ar plēsīgu dzīvnieku. Šo faktu nevar izmainīt."

Veterinārārste Konopore paskaidro: "Mani satrauc, ka daudzi joprojām uzskata, ka bērns pats ir vainīgs, jo suni bakstīja vai ko citu darīja. Nekad nav vainīgs ne bērns, ne suns. Vainīgs ir pieaugušais. Atbildības pārlikšana uz bērnu vai suni ir nenobriedušas personības pazīme. Tā tas nedrīkst būt."

"Šajā situācijā bijusi daudzu neveiksmīgu apstākļu sakritība – bērni bija klāt, saimniece nebija mājās, šķirnes faktors un kaut kas, kas nostrādāja. Šis gadījums ir skarbs atgādinājums ikvienam dzīvnieka īpašniekam – nepievērt acis, būt zinošiem, konsultēties, atpazīt agresijas izpausmes. Nekad nav tā, ka suns iepriekš ir mīļš un tad pēkšņi kādu nogalina. Ja suns ir agresīvs, tāds viņš ir vienmēr, un tas izpaužas kaut kādās kustībās, dzīves situācijās. Jā, saimnieks to var kontrolēt, bet brīdī, kad viņa nav klāt, var sagaidīt visu. Tas ir traģisks iemesls ikvienam suņa īpašniekam padomāt, vai viņa suns ir drošs pašam un bērniem, un apkārtējiem," skaudro situāciju raksturo Priede.

Gan Priede, gan Markelovs stāsta, ka bordo dogi nākuši no suņu audzētavas "Sandevito" un ka fotogrāfijas ar suņiem esot bijušas redzamas tās mājaslapā, kura šobrīd gan ir slēgta. Taču mājaslapā redzamās fotogrāfijas attēlojušas pavisam baisu ainu, skaidro speciālisti. "Es skatījos viņu bildes, kur bērni ar suņiem ir apķērušies. Tas ir ārprāts! Cik par to ir runāts… Viņi šādā veidā popularizē sevi un to, cik suņi ir mīļi, bet tā nav. Suns nav rotaļlieta. Iedomājieties, fotogrāfija – mazs bērniņš pie maza sunīša blakus, viss ir skaisti. Bet, ja bērns izdara ko tādu, kas nepatīk sunītim, viņš kodīs. Pat mātes saviem kucēniem kož," skaidro kinologs. Arī vadītāja Priede ir vienisprātis: "Suņu īpašnieces mājaslapā bija teksts, ka suņi dzīvo ģimenē ar bērniem un viss ir kārtībā. Šī reklāma gaužām dārgi izmaksāja. Lai varētu labāk pārdot savus dzīvniekus, esam gatavi neizvērtēt visus riskus līdz galam. Protams, neviens nekad nedomā, ka bērnam, dzīvojot kopā ar suņiem, kaut kas notiks," tā Priede.

Sazinoties ar Slokas dzīvnieku patversmi, kur šobrīd nogādāti bordo dogi, tās pārstāvis plašākus komentārus par šo notikumu "MansDraugs" izvairījās sniegt, pamatojot to ar policijas pārbaudēm, kas tiek veiktas. Taču izdevās noskaidrot, ka saimniece jau vairākas reizes esot bijusi patversmē. "Izskaidrojuma tam visam nav, tā ir apstākļu sakritība," teica patversmē, piebilstot – cik zināms, nekādas iepriekšējas agresijas izpausmes suņiem neesot bijušas. "Mežavairogu" vadītāja Priede pastāstīja, ka suņi joprojām turpina būt saimnieces īpašumā un nevajadzētu uzskatīt, ka kāds svešs cilvēks "tagad varēs paņemt sunīšus un mēģināt viņus glābt".

Jautāts, vai kā būtisks faktors nav jāvērtē tas, ka bordo dogs nereti tiek minēts aizliegtu un nevēlamu šķirņu sarakstos, kinologs Markelovs ir kritisks: "Aizliegtas šķirnes ir muļķības, tas ir cilvēka sastrādātais. Tad jau vajadzētu aizliegt BMW mašīnas, kuras, ātri braucot, var sasist. Nevajag suņus aizliegt, vajag vienkārši saprast, kā pret suni jāizturas." Arī veterinārārste Konopore min, ka nav tādu šķirņu, kuras būtu izteikti agresīvākas: "Ja runā par lieliem suņiem, viņiem potenciāls nodarīt miesas bojājumus ir lielāks viena iemesla dēļ – suns ir liels. Ja paskatāmies uz statistiku, tad daudz vairāk cilvēkus sakož mazu šķirņu sunīši, kuri ir ļoti izlutināti, bet viņiem kampiens ir krietni mazāks."

Suņu speciālisti stāsta, ka kopumā cilvēkiem tomēr ir pārāk maza izpratne par to, kā jāaudzina suņi, kā jāizturas mīluļu kompānijā un cik patiesībā nopietni jāvērtē dzīvnieka esamība ģimenē. "Diemžēl statistika ir šaušalīga. Ļoti bieži, runājot ar bērniem skolās un pat bērnudārzos, lūdzot pacelt rokas tiem bērniem, kuri ir kaut reizi suņa sakosti, rokas paceļ puse. Manuprāt, suņu agresijas apjomi ir daudz lielāki, nekā mēs domājam. Kāpēc tas notiek? Tāpēc, ka mēs nepievēršam uzmanību suņu audzināšanai. Kā Āfrikā uz ielām par kapeikām var dabūt ieroci, tā pie mums – suni. Gan ierocis, gan suns ir paaugstinātas bīstamības objekts. Ņemot suni, ir jāapzinās, ka tas nav tikai mīlulītis un ka nav viņam jāmēģina klēpī iekrāmēt bērnu," pastāsta Priede, piebilstot, ka, viņasprāt, Latvijā suņu audzēšana ir veids, kā cilvēki viegli var iegūt naudu, nemaksājot nodokļus, "līdz ar to ir maza atbildības sajūta un cilvēkam zūd izpratne par situācijas nopietnību."

Gan kinologs, gan patversmes vadītāja ikdienā saskaras ar tādiem suņiem un saimniekiem, kuri nav gatavi tikt galā pat ar diezgan agresīviem suņiem. Piemēram, dzīvnieku patversmē novērots gadījums, kad ģimenē, kurā dzīvo desmit cilvēki, astoņi bijuši suņa sakosti, taču saimniece uzskatījusi, ka viss ir kārtībā. Savukārt kinologs atceras šādu gadījumu: "Bija liels, trīs gadus vecs, agresīvs suns. Pienāca laiks pāroties, un kaimiņos dzīvoja kucīte. Suns gribēja meklēties un kļuva dulls. No kā tad sastāv suņa dziņa? No ēšanas un vairošanās. Saimnieki teica, ka nezina, ko ar suni darīt, bet es teicu, ka tātad jāpāro. Saimnieki negribēja. Tad es teicu, ka jākastrē. Saimnieki teica, ka to nedarīs. Nu, tad kaujieties ar to suni!"

Speciālisti visi kā viens aicina cilvēkus un suņu saimniekus būt atbildīgiem un neskaidrību gadījumos konsultēties ar speciālistu. "Tur nav runa par suņiem, tur ir runa par saimniekiem. Tā ir liela traģēdija, bet pārējiem tā ir kā mācība," secina Markelovs.