Svarīgākais par kamīniem: apdares materiāli, projektēšana un uzturēšana  (3)

Kamīnu dekoratīvajā apdarē izmantojamo apdares materiālu klāsts ir ļoti daudzveidīgs. Speciālists skaidro, ka biežāk izmanto marmoru, granītu un citus dabīgus vai mākslīgus akmeņus. Plaši tiek izmantots metāls, stikls, keramikas apdares materiāli, kā arī dažādi kompozītmateriāli. Patiesībā kamīnu apdarei var izmantot gandrīz jebkuru nedegošu (degtnespējīgu) materiālu, tikai jāpievērš uzmanība tam, līdz kādai temperatūrai materiāls varētu sasilt, un vai šādā temperatūrā tas neizdalīs nepatīkamu smaku vai veselībai kaitīgus izgarojumus.

Kamīnu projektē un izbūvē tā, lai jebkura kamīna tuvumā esoša, degoša (degtspējīga) materiāla vai konstrukcijas virsmas temperatūra nepārsniegtu +80 ^oC (atbilstoši LBN 231-15 prasībām).
Kamīna konstruktīvajā daļā drīkst izmantot tikai nedegošus (degtnespējīgus) materiālus ar ugunsreakcijas klasi A1 (atbilstoši LVS 13501-1).

Ikvienam, kas plāno iegādāties kamīnu, ir jāsaprot, ka tas tiešā veidā saistīts ar uguni, tātad ar paaugstinātu bīstamību cilvēka veselībai un dzīvībai. Nav pieļaujamas nekādas atkāpes no ugunsdrošības noteikumiem un normatīvajiem aktiem. Klients var izvēlēties materiālus, kurus viņš gribētu izmantot kamīna apdarē, bet šo materiālu atbilstību ugunsdrošības prasībām ir jāizvērtē nozares speciālistam ar atbilstošu izglītību.

Kamīns sākas ar skursteni (dūmeni), un tieši tas nosaka kamīna izvietojuma iespējas. Lielākās grūtības radīs nepareizi projektēts un neatbilstoši izbūvēts skurstenis. Lai sasniegtu vislabāko rezultātu, pirms skursteņa izbūves ir jāzina un jāsaprot, kāds būs kamīns, jāsagatavo kamīna projekts. Kamīns nav kā mēbele, kuru var pārvietot pēc izvēles, skaidro speciālists. Ja skurstenis tiks izbūvēts neatbilstoši, var gadīties, ka kamīnu izbūvēt būs sarežģīti vai pat neiespējami.

Biežāk pieļautās kļūdas, izbūvējot skursteni (dūmeni):

Lai nepieļautu šīs kļūdas, jau projektējot vai pārbūvējot, vajadzētu konsultēties ar nozares speciālistiem, kuri patiešām pārzina daudzas nianses un nepārtraukti papildina zināšanas.

Vaicājot speciālistam, vai tiešām kamīna izbūvei nepieciešams speciāls projekts, saņemam atbildi, ka varbūt ne gluži tāds kā mājas būvniecībai, bet vismaz skice vai rasējums ar gabarītizmēriem, vai kāda jau uzbūvēta kamīna fotogrāfija gan ir nepieciešama. ''Šodien vairs nopietni nav uztverams amatnieks, kurš plātās ar rokām un mutiski mēģina paskaidrot, ko tad viņš taisās būvēt. Tā ir sadarbība ar klientu. Jo precīzāk būs sagatavotas skices un rasējumi, jo vieglāks būs realizācijas process, un labāks būs rezultāts, un labs rezultāts ir priecīgs klients.''

Kad kamīns veiksmīgi izbūvēts un jau gaida pirmo iekurināšanu, svarīgi zināt un izpildīt prasības, kas attiecas uz pirmajām lietošanas reizēm. Speciālists skaidro, ka tas ir atkarīgs no kamīna veida un pielietotajiem materiāliem, taču ir kamīni, kuru lietošana jāuzsāk pakāpeniski palielinot slodzi, un ir kamīni, kurus var ekspluatēt ar pilnu slodzi uzreiz. To paskaidros meistars vai uzņēmums, kurš veicis kamīna izbūvi.

Par kamīniem ar čuguna vai tērauda kurtuvi var pateikt to, ka krāsa, ar kuru tie krāsoti, sacietē pie temperatūras virs +150 ^oC un pirmās 3–4 kurināšanas reizes izdalīs ļoti nepatīkamu smaku un zilganus dūmus. Šajā laikā ir pastiprināti jāvēdina kamīna telpa. Ja ražotājs izmantojis dārgāku, istabas temperatūrā cietējošu krāsu, tad smaka un dūmi izdalīsies tikai pirmās 15–30 kurināšanas minūtes, vai neizdalīsies vispār.

Ja kamīns tiek regulāri kurināts un lietots, tam ir nepieciešama apkope un rūpīga attieksme tāpat, kā jebkurai lietai. Ir jātīra skurstenis, lai nepieļautu sodrēju aizdegšanos tajā. To jādara atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 238. Vairāk par skursteņu tīrīšanu var lasīt šeit.

Lai kamīns kalpotu ilgi un nevainojami, lietojiet tikai labi izžāvētu lapu koku malku, ar mitrumu ne vairāk par 20% (vēlams ne vairāk par 16%). Svaigi zāģētā kokā mitrums pārsniedz 60%. Lai malka būtu sausa un derīga kurināšanai, tā ir jāsaskalda un jāžāvē atkarībā no koka sugas no 1 līdz 3 gadiem labi vēdināmā nojumē. Ja malka nebūs labi izžuvusi, jārēķinās ar to, ka kurtuves stikla durvis būs aizkvēpušas. Mitra malka gruzdēs, nedos siltumu un sabojās kamīnu un skursteni.

Iespējams, daudzi Latvijas iedzīvotāji nezina, ka kurinot mitru malku, CO izmeši pārsniedz jebkuras pieļaujamās normas. Pirmā pazīme, kas liecina par palielinātu CO izmešu daudzumu, ir tumši dūmi no skursteņa. Ja degšana notiek pareizi, dūmi no skursteņa praktiski nav redzami.

Veikalos un izplatīšanas punktos nopērkamā malka ne vienmēr ir labi izžāvēta. Speciālists pat veicis eksperimentu, iegādājoties malku trīs dažādās tirdzniecības vietās, lai noskaidrotu tās piemērotību kurināšanai kamīnā. Alkšņa malka bija ar mitrumu līdz 20%, bērza malka ārpusē uzrādīja 20%, bet pārskaldot, iekšpusē bija ap 40% mitruma. Šāda malka nav derīga tūlītējai kurināšanai kamīnā! Tā vēl ir jāžāvē pirms kurināšanas. Lai pārliecinātos, vai malka ir laba kurināšanai, katram kamīna lietotājam vajadzētu iegādāties speciālu mitruma mērītāju, kas pēc speciālista teiktā, nav dārga ierīce (skatīt attēlu augstāk).