grīdas segums lamināts
Foto: Shutterstock
Pareizi ierīkots grīdas segums kalpo vairāk nekā desmit gadu, tāpēc svarīgi ir noskaidrot, kas jāņem vērā pirms jaunā grīdas seguma izvēles.

Atšķirība starp parketu un laminātu. Galvenā atšķirība ir pavisam vienkārša: parkets ir dabisks, turpretī lamināts – mākslīgi izstrādāts produkts. Tomēr laminātu nevajag uzskatīt par veselībai kaitīgu un sintētisku, jo tā sastāvā ir aptuveni 80% koksnes. Lamināta pamatslānis, ko veido sapresēta sasmalcinātas koka šķiedras plātne (HDF) un MDF materiāls, ir veidots no augsta vai vidēja blīvuma kokšķiedru plātnēm, stāsta salona "Mi Casa" projektu menedžeris Kristaps Zemturs.

Ražotājam ne vienmēr ir nozīme. Grīdas segumu tirgotāju netrūkst, un specializētie lamināta tirdzniecības veikali dara uzmanīgu, jo rodas pārliecība, ka tajos grīdas segums izmaksās dārgāk nekā celtniecības veikalā. Jāņem vērā, ka specializētajā tirdzniecības vietā pārdevēji būs zinošāki, pieredzējušāki un mācēs ieteikt labāko risinājumu konkrētajā situācijā. Turpretī būvniecības veikalā tirgotājiem jāatbild par plašu preču klāstu, ne tikai par grīdas segumiem.

Kuru izvēlēties? Seguma izvēli visbiežāk nosaka cena un izskats, tomēr arī funkcionalitāte nav mazāk svarīga, jo grūti kopjama virsma sarežģīs ikdienas dzīvi. Ja mājās ir dzīvnieki, ieteicams segums ar lielāku nodiluma pakāpi, piemēram 32. klases lamināts, ko nesaskrāpēs mājdzīvnieku nagi, skaidro SIA "Grīdas stils" klientu konsultants Raivis Gulbis.

Ko nozīmē lamināta klase? Eiropā lamināta materiāla īpašības raksturo vienots iedalījums jeb klases. Tās ietver vairākus parametrus: triecienizturību, uzbriešanu, dēļa blīvumu un nodilumizturību. Grīdas segumu var izvēlēties atkarībā no telpas izmantošanas.

Foto: Shutterstock

21. klase dzīvojamām telpām ar zemu noslogojumu (guļamistabai).

22. klase dzīvojamām telpām ar vidēju noslogojumu (bērnistabai).

23. klase dzīvojamām telpām ar lielu noslogojumu (virtuvei vai koridoram).

24. klase dzīvojamām telpām ar ļoti lielu noslogojumu.

31. klase komerctelpām ar zemu noslogojumu (sapulču telpai vai mācību klasei skolā).

32. klase komerctelpām ar vidēju noslogojumu (birojam).

33. klase komerctelpām ar lielu noslogojumu (veikala grīdai).

34. klase komerctelpām ar ļoti lielu noslogojumu.

Lamināta klāšana un kopšana

Foto: PantherMedia/Scanpix

Kur nav vēlams klāt laminātu? To nav ieteicams darīt, piemēram, vannasistabā, jo šis koka izstrādājums nelabprāt pacieš mitrumu. Bet, ja ir liela vēlme, to var klāt. Veikalos iespējams iegādāties šīm telpām paredzētu laminātu. Tam ir V veida grope, kas pasargā savienojuma vietas no mitruma, tās netiek paceltas uz augšu, radot nelīdzenu virsmu, skaidro Raivis Gulbis. Viņš arī uzsver, ka dārgāks lamināts nepalīdzēs, ja grīda būs nelīdzena vai netiks iepriekš sagatavota.

Kristaps Zemturs iesaka vannas­istabām izvēlēties speciālu, neslīdošu laminātu, kā arī rūpīgi ievērot ražotāja norādījumus. Tomēr daudz drošāks risinājums būtu vinila flīzes ar tā saukto ''click'' sistēmu.

Cik viegli ir pašam ieklāt laminātu? Ieklāšana ir rūpīgs darbs, taču tā nav sarežģīta un ir paveicama paša spēkiem – atliek vien ievērot norādes instrukcijā vai prasīt padomu pārdevējam veikalā.

Kādi darbarīki nepieciešami? Lai ieklātu laminātu, nepieciešams zāģis, āmurs vai gumijas āmurs, mērlente, līmeņrādis, zīmulis, kā arī neliels koka klucītis lamināta dēļu piesišanai, lai tos savstarpēji ciešāk savienotu, un distanceri, ko izmanto pie sienām. Distanceriem var izmantot arī lamināta atgriezumus, jo dēļu biezums lielākoties ir līdzīgs (8–10 mm) atstarpei, kāda jāatstāj no sienas. Pēc lamināta ražotāju norādījumiem, pamata grīdai pieļaujams 1 mm/m2 nelīdzenums.

Kas ir lamināta zemslāņa materiāls? Laminātu, tāpat kā lielu daļu citu grīdas segumu, neliek tieši uz betona, jo tas ir auksts un bieži vien arī nelīdzens. Apsildāmajām grīdām var izmantot jebkura veida laminātu. Seguma kalpošanas mūžs ir atkarīgs no pamata līdzenuma. Lai gan pastāv dažāda biezuma materiāli zemslānim, tie ne vienmēr ir glābiņš nelīdzenām grīdām.

Apsildāmajām grīdām tiek ražoti speciāli materiāli ar mazu siltuma pretestību. Raivis Gulbis stāsta, ka saskaņā ar Eiropas Lamināta ražotāju asociācijas nosacījumiem zemslāņa materiāls nedrīkst pārsniegt siltuma pretestības koeficientu 0,075 m2K/W. Mazāks koeficients būs piemērotāks ar ūdeni apsildāmajām grīdām.

Kā piemeklēt atbilstīgas grīdlīstes? Ļoti iespējams, ka jau ieklātam laminātam nebūs pieejamas identiskas grīdlīstes un grīdas segumam līdzīgu toni nāksies meklēt atgriezumos, ja tādi ir. Par grīdlīstēm nevajadzētu aizmirst grīdas seguma iegādes brīdī, jo pēc tam to izdarīt būs grūtāk.

Foto: Shutterstock

Lamināta kopšana. Kā jebkurai virsmai, arī lamināta grīdai ir speciāli kopšanas līdzekļi, piemēram, īpašs vasks, ko iestrādā ar pulējamo mašīnu. Grīdas segums jāievasko vismaz reizi vai divas reizes gadā. Ikdienas uzkopšanā nevajadzētu izmantot trauku mazgājamo līdzekli vai kaut ko līdzīgu, jo to sastāvā ir sāļi, sārmi un citas vielas, kas bojās dēlīšus.

Grīdas segumu eksperts Raivis Gulbis atgādina, ka segums jāmazgā nevis ar slapju, bet gan samitrinātu grīdas lupatu vai birsti. Pēc tam der noslaucīt ar sausu lupatu, lai uz lamināta nepaliktu pat visniecīgākā mitruma daļiņa.

Vairāk par lamināta grīdas segumu kopšanu ikdienā un ieteicamajiem līdzekļiem lasi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!