Puve, sēnes un citi mitruma radīti mājokļa kaitēkļi  (1)

''Dzīvoklī uz sienas, īpaši virs aizkariem, sāka izplatīties tumši, zaļganpelēki, it kā apkvēpuši plankumi, kas pēc izskata atgādināja pelējumu. Dzīvoklis ir gaišs un sauss. Līdz ar to neatbilst apstākļiem, kuros tipiski izplatās pelējums. Viena versija bija, ka tie radušies no sveču izgarojumiem. Nosūtot šīs substances paraugu uz izmeklējumiem laboratorijā, atklājās, ka viela nav organiska," gadījumu kādā Rīgas dzīvoklī apraksta būvinženieris un inženierzinātņu doktors Juris Biršs.

Savā praksē viņš sastapies ar diviem gadījumiem, kad atklājies, ka cilvēku dzīvesvietā konstatētā viela, kaut arī uzvedas kā dzīvs organisms, nav klasificējama kā dzīva. Šādos gadījumos nepieciešams veikt padziļinātus bioloģiskos izmeklējumus, piemēram, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē.

Tomēr lielākoties iemesls mājas kaitējumam (slimās būves sindroma izraisītājs) ir zināms un, diemžēl, pelējuma un sēņu izplatība kļūst aizvien populārāka. Viens no galvenajiem iemesliem tam ir jaunie būvmateriāli un būvniecības apstākļi. Dzīvus un elpojošus materiālus ir lielā mērā nomainījuši sintētiski materiāli. Telpas tiek hermētiski noslēgtas ar pakešu logiem, ko papildina spēcīga sienas siltumizolācija, kā rezultātā nav iespējama pietiekama gaisa apmaiņa caur ārsienu materiālu. Grīdu segumi tiek klāti bez starpslāņa uz betona, kas var radīt nevēlamas ķīmiskas reakcijas un mitruma izgarojumu veidošanos.

Kad šādu telpu sāk apdzīvot, cilvēka radītais mitrums pārsniedz telpā pieļaujamo līmeni. Rezultātā telpā rodas pelējums, un savairojas sēnes, kā arī parādās citi slimas būves sindroma "efekti". Pelējums parādās pie logiem, mitrums uzsūcas mēbelēs, audumos un citur, rodas izgarojumi. Līdz ar to ilgstoša uzturēšanās šādās telpās cilvēkam var radīt dažāda veida veselības problēmas.

Pēdējo gadu laikā aizvien izteiktāka kļūst koka branta jeb ēku puves problēma. Slapjā mājas piepe jeb koka brants ir īpaši bīstama, jo izpaužas kā koka puve, kura izplešas ļoti lielā ātrumā, virzoties tālāk pat par veselu ēkas stāvu gadā. Brants rada koka trupi, kas bojā ēkas pamatkonstrukcijas – sienas, griestus, grīdas. Koka brantu dēvē arī par raudošo sēni, jo pēc uzdīgšanas uz sēņotnes veidojas pilieni. Sporai vidē nepieciešami vien 20 procentu mitrinājums, kas savienojumā ar nepietiekamu ventilāciju rada sēņu izplatībai labvēlīgu vidi.

Konstatējot šo sēni, ir jārīkojas nekavējoties, jo problēma ir ļoti agresīva – brants apdraud ne tikai paša mājokli, bet arī apkārtējos kaimiņus, jo sēne pārvietojas arī pa pazemi. Turklāt, kaut varētu šķist, ka koka brants raksturīgs vecām koka mājām, realitātē brants sastopams arī pilsētas dzīvokļos. Biršs kā piemēru min kādu daudzdzīvokļu namu Sauriešos.

Lai efektīvi atbrīvotos no branta, jāveic vairāki soļi. Pirmkārt, ir jānoskaidro sēnes izplatība. Lai tā pārņemtu visu telpu, pietiek ar to, ka inficēts var būt tikai viens dēlītis. Pirmais solis cīņā ar brantu ir grīdu izplēšana. Izplēstās grīdas nekavējoties ir jāsadedzina. Līdz pat palodzei ir jāatsedz arī sienas daļa, lai konstatētu, cik tālu ir gājusi branta attīstība. Lai saprastu, vai izplatība nenotiek vertikāli, jānorauj arī stenderu līstes. No inficētās vietas jāizplēš viss organiskais 50 centimetru attālumā.

Kad šis solis veikts, nepieciešama dezinfekcija. Šādam mērķim pieejami īpaši būvmateriālu veikalos iegādājami ķīmiski preparāti. Dezinficētā telpa uz mēnesi ir nepiemērota apdzīvošanai. Dezinfekcijas procesi ir jāatkārto katru reizi, pirms veikt kādu mehānisku darbību telpā. Pēc mēneša ieteicama otrreizēja totāla dezinfekcija, kas parasti novērš sēnes atkārtotu pavairošanos. Pirms dezinfekcijas vēlams konsultēties par tās pareizu veikšanu. Ja pēc mēneša konstatējams, ka sēne ir apturēta, var uzsākt remontdarbus.

Visas koka detaļas šādā gadījumā ieteicams nomainīt ar mūri un sintētisku izolācijas materiālu. Ļoti būtiski ir domāt par betona pamatni ar hidroizolāciju, kam pāri ieteicams klāt pašizlīdzinošo masu (tā novērsīs iespēju rasties nelīdzenumiem, kuros atkārtoti varētu veidoties brants vai citi slimo būvju sindromam raksturīgi kaitēkļi). Savukārt grīdas materiāls izmantojams pēc iespējas plānāks.