Zemes 'neaiztikšana' un agrohomeopātija – alternatīvās dārzkopības metodes

Agrohomeopāte Kristiana Mote iesaka speciālu agrohomeopātijas "protokolu" tomātiem.

Es nolēmu izmēģināt, jo tos audzēju atklātā laukā un pēdējās divas Holandes vasaras bijušas ļoti nepateicīgas šādai audzēšanai. Laikā, kad tomātiem jāsāk gatavoties, uznāk lietus periods, kas faktiski beidzas vien nākamā gada pavasarī. Sēju tos kopā ar gurķiem, ķirbjiem un cukīni podiņos augļu dienā. Visi sadīga pat pārāk labi (vienmēr lieku vairāk sēklu, nekā man vajadzētu). Agrohomeopātiju sāku pielietot aptuveni nedēļu pēc sadīgšanas. Pēc Motes ieteikumiem, vienu dienu tomātus aplaista ar "Calcium carbonicum D6", otru – ar "Magnesium phosphoricum D6", to visu atkārtojot vēl reizi. Tā kā šādi sagatavots šķīdums man vienmēr palika pāri, ar to laistīju arī gurķus, cukīni un ķirbjus. Kamēr tomāti zēla un plauka, gurķi, cukīni un ķirbji nīka ārā – tiem sāka dzeltēt un žūt lapas, ar tādiem brūniem, it kā izdegušiem pleķiem, kur vien lapu dzīslas palikušas pāri.

Vai tā bija agrohomeopātijas vaina, joprojām nezinu, bet nespēju izdomāt citu iemeslu. Pārsētos gurķus un cukīni ar homeopātisko šķīdumu vairs nelaistīju, un tie auga krietni labāk – tajā pašā augsnē un uz tās pašas palodzes.

Atgriežoties pie tomātiem, šis gads tiem bija nejauks – ar vasaru, kas, iespējams, bija ne garāka par pāris nedēļām, un gandrīz nepārtrauktu aukstu lietu, sākot no augusta vidus līdz pat septembra beigām. Turklāt pēc izstādīšanas ārā tie dabūja pāris nedēļu pasalt. Lai vai kā, tie joprojām gatavina augļus, kaut dažās vietās septembra beigās iemetās brūnā puve. Tās profilaksei reizi divās nedēļās lietoju "Cuprum met 30c". Pēc Motes, tas ir līdzeklis dažādām sēnīšu saslimšanām. Tāpēc to izmēģināju arī uz cukīni, kas manas prombūtnes laikā bija dabūjuši miltrasu (starp citu, visas nelaimes augiem piemetas tieši manas prombūtnes laikā). Tas nedeva nekādus rezultātus, savukārt "Allium cepa 30c", kas arī skaitās cukīni līdzeklis, kaut miltrasu pilnībā neiznīdēja, toties nodrošināja labu ražu (pirms tam cukīni augļi miltrasas dēļ sāka intensīvi pūt). Septembra beigās joprojām pa vienam, diviem cukīni novācu ik pārdienas. Šo līdzekli lietoju ik pa divām nedēļām, tiklīdz ievēroju, ka augļi sāk pūt. Tāpat izmēģināšanas vērta ir kosas tēja, ar ko apsmidzina augus (kosa satur silīciju, kas stiprina auga šūnas).

Agrohomeopāti nenogurstoši atgādina, ka agrohomeopātija nav veids, kā atbaidīt kaitēkļus vai likvidēt slimības. Tas ir veids, kā dārzu atgriezt balansā, jo slimības vai kaitēkļi ir tikai simptoms tam, ka kaut kas nav kārtībā ar dārzu. Pēc savas pieredzes varu tikai piekrist, kaut gan ir izņēmumi. Tāds ir "Aconitum" gadījumos, kad augs zināmu vai varbūt nezināmu iemeslu sāk strauji vīst. Es to lietoju uz pārstādītu gurķeni, kas bija diezgan prāva izmēra un tūlīt pēc pārstādīšanas sāka vīst. Pēc vienreizējas "Aconitum 30c" lietošanas tā labi ieauga, un tagad šīs gurķenes vietā jau saradušies viņas "bērni".

Otrreiz "Aconitum" lietoju uz pelargonijas, ko nopirku pāraugušu (pusi saknes nācās noplēst) un kas nekādi negribēja ieaugt podā. Pielietoju šo līdzekli trīs reizes: pirmās devas iedarbība ilga pusi dienas, otrās – aptuveni divas dienas, bet pēc trešās pelargonija beidzot bija iejutusies jaunajos apstākļos.

Savukārt gurķi vīta nezināmu iemeslu dēļ un tos nācās laistīt ar "Aconitum" katru rītu. Pēc apliešanas tie nedaudz atžirga (tas nebija ūdens trūkums, jo tad bija mitrs laiks). Nezinu, kā eksperiments būtu beidzies, jo pēc trīs reižu apliešanas man nācās būt prom no mājām vienu nedēļu un šajā laikā gurķi aizgāja bojā (precīzāk būtu teikt – izzuda, jo atgriežoties neatradu nekādas to atliekas).

Homeopātiskā "Belladonna" ir laba, ja augi cieš no aukstuma. Salstošie tomāti bija kļuvuši zilganvioleti. Pēc līdzekļa lietošanas tie atguva zaļo krāsu. Pagājušajā vasarā ar "Belladonna" laistīju tomātus to gatavināšanās laikā. Saka, ka šis līdzeklis rada siltumu (tāpēc to iesaka liet komposta kaudzēs, lai paātrinātu sadalīšanās procesus). Pērnvasar tomāti gatavojās labāk nekā šogad, bet tie vairāk cieta no brūnās puves nekā šogad, jo nelietoju gandrīz neko pret puvi. Iespējams, nākamgad jāizmēģina kopā siltuma un pretpuves līdzekļi.

Ja nav pie rokas homeopātijas, iesaku izmēģināt tās "pirmavotu". Piemēram, "Calendula", kas ir kliņģerīte – homeopātiskajā versijā labs līdzeklis pret skudrām un nematodēm. Es paeksperimentēju ar kliņģerīšu tēju vienā skudru pūznī un uz nematožu apsēstām dillēm. Palīdzēja.

Līdzīgs rezultāts bija ar avenēm, kuras, šoziem iestādītas, smuki sazaļoja, aizmetās augļi, bet tad sāka dzeltēt un vīst. Agrohomeopāts Radko Tičavskis (viņa slejas lasāmas vietnē hpathy.com/agrohomeopathy) man ieteica izmantot "Equisetum arvense", kas ir kosa. Homeopātiskās versijas nebija pie rokas, un es vienkārši visas avenes apliku ar svaigu kosu kārtu. Izskatās, ka tas līdzējis, jo avenes ir sazaļojušas, izdzinušas jaunus dzinumus, vairs nedzeltē un nevīst. Izmēģināšanas vērti ir zilie graudiņi pret gliemjiem.

Pavasarī rakstīju, kāpēc apsvērt zemes "nekustināšanu" (pamatā, lai netraucētu sīkradījumus, kuri apdzīvo zemi un ar kuru palīdzību augi tiek baroti, aizsargāti).

Šis bija pirmais gads, kad ne tikai neīrējām motobloku, bet dārzā neizmantoju pat kapli. Šosezon dārzam pāris reižu uzliku nelielu komposta kārtu, un tas arī viss. Man gan ir diezgan čagana augsne, kas no motobloka izmantošanas dažviet bija pārvērtusies gluži vai pelnos. Zemes nekustināšana patika pat burkāniem, par kuriem vienmēr brīdina, ka tie grib mīksti sarušinātu zemi (kartupeļus neaudzēju).

Nevaru apgalvot, ka nerakšanas dēļ izaugusi lielāka raža, bet skaidri zinu, ka tā nav mazāka kā citugad (it īpaši zemenēm patika, ka tās nebakstīju ar kapli). Turklāt tik ļoti ietaupīju laiku, ka dažreiz pat meklēju, ko dārzā paveikt. "Nekustināšanas" atbalstītāji vienmēr norāda, ka arī nezāles šādā zemē aug mazāk. Nez kā cituviet, bet man tās turpināja augt. Vienīgais, kas tās ietekmēja, bija ravēšana, ievērojot Mēness kalendāru (neravēju ar kapli, bet tikai ar rokām, lielākās nezāles nogriežot ar nazi).

It īpaši ieteicams to ņemt vērā attiecībā uz nezāļu ravēšanu, kas, pēc manas pieredzes, vislabākā ir dilstošā mēnesī Ūdensvīra zvaigznājā (ja zvaigznāju grūti ievērot, vienmēr to var darīt dilstošā Mēnesī). Nezāles ataug ievērojami lēnāk un arī mazāk.

Tāpat būtiski ievērot labākos sēšanas laikus. Šķietami pozitīva ietekme ir arī uz telpaugiem, ko mēģinu laistīt tikai lapu dienās (kad Mēness ir Zivs, Vēža vai Skorpiona zvaigznājos), kaut ne vienmēr tā sanāk. Vienīgi joprojām neesmu nosliekusies par labu kādam no trim dažādajiem Mēness kalendāriem.

Raksts publicēts sadarbībā ar žurnālu "Dārza Pasaule".