Ziemassvētku zvaigzne puansetija – kā rūpēties par košo telpaugu

Pamazām ietērpjot māju Ziemassvētku noskaņā, puansetija (Euphorbia pulcherrima) noteikti ir viens no augiem, kas pienācīgi radīs nepieciešamo atmosfēru, tāpēc pa kādam stādiņam būtu jāiegādājas. Lai arī lielākoties puansetiju katru gadu iegādājamies no jauna, patiesībā tas ir daudzgadīgs augs, un, ievērojot visus kopšanas priekšnosacījumus, arī var izdoties to saglabāt līdz nākamajiem svētkiem.

Neatkarīgi no tā, kādas krāsas puansetija iegādāta – balta, koši vai vīna sarkana vai pat rozīgos toņos, kopšanas prasības visām šķirnēm ir vienādas. Pirms iegādes der novērtēt arī puansetijas sīkos ziediņus (lapas rozetes viducī). Drošāk ir izvēlēties augu, kura ziedi ir pumpuros vai tikko izplaukuši, kas nozīmē, ka krāšņums acis priecēs ilgāku laiku.

Iegādājoties košo augu podiņā, jāuzmana, lai tas ceļā uz mājām neapsaltu, tāpēc ietin puķupodu avīzē, papīrā vai ieliec maisiņā, lai lapas neapsalst saltajā vējā. Atvedot augu mājās, piemeklē tam vietu, kur to lutinātu rīta saule, bet pārējā dienas daļā būtu ēna – šis ir ļoti būtisks priekšnosacījums. Puansetijai nepatiks telpas ar izteikti sausu gaisu, tāpēc turi augu pa gabalu no radiatoriem un citiem sildelementiem, raksta dārzkopības speciālisti ''Darznīca''. Puansetijai patiks mērena temperatūra: +16 līdz +18 ^oC. Ņem vērā, ka puansetiju izdalītā piensula var izraisīt alerģisku reakciju, tāpēc tai nevajadzētu atrasties maziem bērniem vai dzīvniekiem viegli pieejamā vietā.

Ja puansetijai pēkšņi sāk birt lapas vai parādās citas nelāgas pazīmes, iespējams, nav patikušas krasās temperatūras svārstības. Tāpat augs jāsargā no caurvēja. Nepienācīgi apstākļi var radīt arī kaitēkļu parādīšanos. Piemēram, pie pārlaistīšanas var rasties pelēkā puve, savukārt pārāk sausā gaisā var parādīties pūkainās bruņutis.

Kad pienācīga vieta atrasta, jārūpējas par puansetijas kopšanu ikdienā, lai tā nezaudētu savu krāšņo lapotni. Un te nedrīkst pāršaut pār strīpu ar laistīšanu. Kamēr vien lapas ir veselīgas un košas, jālaista vien tad, kad augsnes virskārta ir sausa. Pārslaistīšanas gadījumos liekais ūdens jānolej, citādi saknes sāks pūt. Kas attiecas uz mēslošanu, puansetija jāmeslo tāpat kā citi ziedošie telpaugi, tāpēc derēs universālais mēslojums. Mēslot nevajag pārāk bieži, pietiks, ja to izdarīs reizi divās nedēļās vai pat vēl retāk, atkarībā no tā, kādos apstākļos augs dzīvo. Ja augam apvīst lapas, tās nokniebj.

Aptuveni pēc diviem mēnešiem augs pamazām sāks nīkuļot un doties miera periodā, un tad arī jāizlemj – saglabāt augu līdz nākamajiem svētkiem vai iegādāties jaunu.

Ja lem par labu saglabāšanai, noglabā podiņu vēsumā līdz pavasarim, kad tam jāapgriež stumbri, atstājot vien nelielu daļu. Tad var to izstādīt ārā, noēnotā vietā, bagātīgā, neitrālā augsnē un pamazām uzsākt regulāru mēslošanu. Tā jāturpina līdz rudens sākumam, kad sāks parādīties kuplās lapas. Kad tuvojas salnas, augs jāpārnes iekštelpās, pēc iespējas tumšākā vietā uz diviem mēnešiem, lai lapas pamazām var sākt krāsoties.

Ja pieredze puansetiju kopšanā nav bijusi tā veiksmīgākā, iespējams, pie vainas ir nevis kopšana, bet stāda izcelsmes vieta. No tālām zemēm nākušie puansetiju stādi nespēj pielāgoties mūsu klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc ieteicamāk būtu iegādāties Latvijas stādus, piemēram, no Daugavpils audzētavas.