Fikusi (Ficus) ir vieni no izplatītākajiem telpaugiem, jo tie ir tik dažādi, ka katra gaumei var atrast sev ko tīkamu. Fikusi arī dabā ir ļoti bieži sastopami, īpaši Āzijas tropu, subtropu reģionos, Austrālijā, arī Vidusjūras apgabalā, un tie ir gan kā lieli koki, gan kāpelētājaugi ar smalkām lapiņām. Par fikusiem telpaugiem un to kopšanu plašāk stāsta Latvijas Universitātes Botāniskā dārza telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa.
Dažādie fikusi
Fikusiem ir raksturīgas gaisa saknes, kas nokarājas gar stumbru un, sasniedzot augsni, tajā iesakņojas. Viens no pazīstamākajiem fikusiem, kas bieži tiek audzēts sabiedriskajās telpās, ir parastais gumijkoks (F. elastica). Tam ir biezas ādainas lapas. Šai sugai ir arī raiblapainas šķirnes kā 'Tineke', 'Tricolor', 'Doescheri' u.c., savukārt šķirnei 'Abidjan' lapas ir ar tumši sārti brūnganu nokrāsu.
Viens no visvairāk audzētajiem fikusiem telpās ir Bendžamina fikuss (F. benjamina). Šim fikusam ir nelielas, zaļas, ovālas lapas un līgani zari. Biežāk audzējamās šī fikusa šķirnes: 'Reginald' – ar dzeltenzaļām lapām, 'Variegata', 'Golden King', 'Starlight' – ar dažāda lieluma un raibuma baltraibām lapām, 'Foliole', 'Natasha' – ar smalkāku zaļu lapojumu. Interesantas trīsstūra formas ādainas lapas ir trīsstūru gumijkokam (F. triangularis).
Populārs telpās ir arī Binnendijka fikuss (F. binnendijkii), kuram ir līdz 30 cm garas un slaidas lapas. Audzēšanai telpās iecienītas ir arī šī fikusa šķirnes 'Amstel King', 'Amstel Gold', 'Amstel Queen' un 'Alii'.
Telpās audzē arī citas lielās fikusu sugas: struplapu (F. retusa), Bengālijas (F. benghaliensis), deltveida (F. deltoidea), krāšņlapu fikusu (F. cyathistipula) un lirveida fikusu (F. lyrata).
No mazajiem sīklapainajiem fikusiem telpās audzē ložņu fikusu (F. pumila). Šos fikusus var audzēt kā nokarenus augus vai pie balsta. Tie ātri ar savām sīkajām gaisa saknītēm pieķersies balstam un strauji apaugs to. Piemēroti ir ar kokosa šķiedru apdarinātie stabi. Ja istabā var atļauties noaudzēt kādu sienu, tad no šiem augiem var radīt zaļo sienu. Pamatsugai lapas ir zaļas, bet ir šķirnes ar baltraibu lapojumu 'White Sunny', 'Variegata'. Sīkākas lapiņas un smalkāks zarojums kā pamatsugai ir šķirnei 'Minima', par šķirnēm informē telpaugu speciāliste.
Audzēšanas apstākļi
Fikusu audzēšana nav sarežģīta, īpaši izturīgs ir parastais gumijkoks ar ādainām lapām, skaidro speciāliste. Fikusi labi augs gaišā telpā ar izkliedētu gaismu. Noēnojumu vairāk pacietīs zaļlapainās šķirnes, savukārt raiblapu šķirnēm gaismas nepieciešams daudz vairāk.
Pavasarī, vasarā, lai fikusus pasargātu no pusdienas svelmainās saules, tos nedaudz noēno, aizvelkot priekšā plānu aizkaru.
Lai augs pilnvērtīgi uzņemtu gaismu, jārūpējas, lai būtu tīri istabas logi, gan no putekļiem brīvas augu lapas. Putekļus noslauka ar mitru drāniņu, lieki neberžot un neievainojot lapu virsmu. Pāris reižu gadā var lietot lapu laku zaļajiem augiem. Šī laka ne tikai dos spīdumu lapām, bet arī kādu laiku pasargās no putekļu uzkrāšanās.
Ja telpā ir silts un sauss gaiss, augus regulāri jāmitrina ar pulverizatoru. Smidzināmo ūdeni iepriekš nostādina. Jāraugās, lai tas nebūtu kaļķains, jo smidzinot kaļķainu ūdeni uz auga lapām, uz tām radīsies baltas nogulsnes, kuras pēc tam būs grūti notīrīt.
Fikusus stāda trūdvielām bagātā, irdenā substrātā. To audzēšanai derēs universālā telpaugu zeme, ko var iegādāties dārzkopības veikalos. Toties ar fikusu laistīšanu ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Tie necieš ne pārāk slapju augsni, ne iekaltēšanu. Laista, kad augsnes virskārta sāk apžūt.
Gumijkokus mēslo ar zaļajiem telpaugiem paredzētajiem mēslojumiem, ievērojot devas, kas norādītas klāt pievienotajā instrukcijā. Aktīvas augšanas laikā, pavasarī, mēslo reizi nedēļā, īpaši lielos kokus, vasarā – reizi divās nedēļās, uz rudeni mēslošanu samazina. Septembrī pietiks ar mēslošanu reizi mēnesī, bet gada tumšajos mēnešos augus nemēslo. Janvārī mēslošanu sāk ar mazākām devām, uz pusi atšķaidītām, un, sākot ar februāri, mēslo jau ik pēc divām nedēļām. Tikko pārstādītus augus kādu mēnesi nemēslo.
Ziemas periodā vēlamā temperatūra ir +16 līdz +20 oC, bet ne zemāka par +14 oC. Īpaši jutīgas pret zemu temperatūru ir Bendžamina fikusa raiblapainās šķirnes. Fikusiem netīk ne caurvējš, ne krasas temperatūru svārstības.
Fikusiem ļoti labi var veidot formu, tos regulāri apgriežot. Veidojot vainagu jau prāvam pāraugušam kokam, nav jābaidās tā stumbru un zarus krietni saīsināt, fikuss labi ataugs un zarosies, veidos kuplāku vainagu, skaidro telpaugu pazinēja.
Apgriežot fikusus, ir jābūt ļoti uzmanīgam, jo augs satur kairinošu piensulu. Piensula ne tikai kairina ādu, bet atstāj traipus uz grīdas un drēbēm. Tāpēc pirms griešanas, uz grīdas jānoklāj papīrs vai plēve, jo no griezuma vietas pilošā piensula uz grīdas var atstāt lipīgus, grūti nomazgājamus pleķus. Griežot fikusus, labāk uzvilkt vecākas drēbes, jo fikusu piensulas radītos traipus no apģērba arī nevar izmazgāt. Svarīgi ir sargāt acis – ja piensulas piliens nokļūst acīs, tās nekavējoties jāizskalo, tā par fikusu apgriešanu stāsta botāniskā dārza pārstāve.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
