Viens no skaistākajiem putniņiem pasaulē – krāsainais un retais Nikobaras balodis
Karaliski skaists, brīnumaini krāsains – šādus un vēl citus labus vārdus varētu veltīt Nikobaras balodim. Pilsētā gan šos lidotājus manīt, ticams, neizdosies, taču tas netraucē kaut fotogrāfijās apbrīnot putniņu, kas tiek uzskatīts par vistuvāko radinieku izmirušajam dodo putnam. Sugas aprakstu sniedz "Rosamondgiffordzoo".
Nikobaras balodis (Caloenas nicobarica) ir mūsdienās rets baložu dzimtas putniņš ar ārkārtīgi skaistu, bagātīgi krāsainu spalvu. Šīs sugas putni tiek minēti kā vistuvākie radinieki izmirušajam dodo (Raphus cucullatus) putniņam, kam bija garš knābis un kurš nelidoja. Turklāt dodo nemaz nelīdzinājās mūsdienās redzamajiem baložiem, ko nevar teikt par Nikobaras balodi.
Vāvere-vampīrs, kas dzer briežu asinis
Par cekulaino zemes vāveri jeb tā dēvēto vāveri-vampīru Borneo salā, kur šīs kuplastes sastopamas, klīst daudz biedējošu nostāstu.
Vampīrvāveres zinātniskais nosaukums ir Rheithrosciurus macrotis. Šie pēc izskata piemīlīgie, bet baisām leģendām apvītie zvēriņi mīt vienīgi Borneo salas biezajos mežos, un tos ieraudzīt izdodas tikai retajam.
Vietējie tic, ka vāveres-vampīri mežā uzbrūk briežiem un dzer viņu asinis. Nostāsti vēstī, ka vampīrvāvere gaida savu upuri, noslēpusies koku zemākajos zaros, un, kad briedis iet garām, uzlec tam mugurā un veikli pārkož jūga vēnu. Pēc tam nežēlīgā kuplaste gaidot, līdz dzīvnieks noasiņos, un tad metoties kāri mieloties ar tā asinīm, gaļu un iekšējiem orgāniem. Vampīrvaveres arī uzbrūkot vietējo vistām un citiem mājdzīvniekiem.
Tasmānijas velns – ar amizantu ārieni, bet nešpetnu raksturu
Kurš gan nezina Tasmānijas velnu Tazu no populārā multiplikācijas filmu seriāla "Trakie tūņi" (Looney Tunes). Patiesībā īstais Tasmānijas velns reizēm ir pat ļoti līdzīgs šim skaļajam, rijīgajam un absolūti trakajam personāžam, kurš pārvietojas kā viesulis.
Tasmānijas velni pēc rakstura nudien ir visai kašķīgi un uzliesmo teju maniakālās dusmās, kad viņiem kāds uzbrūk, jācīnās par mātīti vai jāsargā maltīti. Pirmie ieceļotāji no Eiropas tālajā Austrālijā mītošos plēsīgos somaiņus iesauca par velniem, pēc tam, kad bija redzējuši, kā šie zvēri, zobus atņirguši, šņāc, rūc un izdod šaušalīgus kliedzienus, liekot asinīm stingt dzīslās.
Garlūpu lācis, kas muti izmanto kā vakuumsūkni
Pinkainais un diezgan nevīžīgais savrupnieks garlūpu lācis, kura purnu un kažoku nereti klāj putekļi, par savām mājām sauc Dienvidāzijas mežus. Skaļi burkšķēdams un sprauslādams, tas naktīs klīst vienatnē, meklēdams kukaiņus vai svaigus augļus, ko likt uz kārā zoba.
Garlūpu lāči (Melursus ursinus) galvenokārt pārtiek no termītiem un skudrām un iemanījušies tos veikli izkārpīt laukā no pūžņiem. Kā zināms, termītu mājām, kas atgādina lielas smilšu pilis, parasti ir teju akmenscieta čaula, taču, liekot lietā savus garos, spēcīgos nagus, garlūpu lācis ātri vien izplēš tajā caurumu.
Dūmakainais leopards – skaistulis ar mērkaķa veiklību
Dūmakainais leopards, kura kažoks izceļas ar pasakaini skaistu rakstu, ir kaut kas pa vidu starp mazajiem kaķiem, kas murrā, un lielajiem minkām, kas rēc. Pateicoties lielajiem, dažādas formas plankumiem, kas rotā tā kažoku, dzīvnieks angļu valodā ieguvis ļoti gleznainu nosaukumu – "clouded leopard", ko varētu tulkot kā mākoņainais leopards.
Dūmakainie leopardi (Neofelis nebulosa) mitinās tropiskajos mežos Dienvidaustrumāzijā. Savvaļā gan tos kādam ieraudzīt izdodas reti, tādēļ šo dzīvnieku paradumi lielā mērā ir noslēpumā tīti. Lai gan nav precīzi zināms, cik liela pašlaik ir dūmakaino leopardu populācija, tie tiek uzskatīti par apdraudētu sugu. Pēdējie – 2008. gada – dati liecina, ka savvaļā palicis mazāk par 10 tūkstošiem dūmakaino kaķu un to skaits turpina sarukt.
Mūžam smaidīgā kvoka, kas iekļuvusi neskaitāmās pašbildēs
Tie, kas dodas ceļojumā uz Rotnestas salu, kas atrodas pie Austrālijas krastiem, gandrīz vienmēr pārrodas ar vismaz vienu fotoattēlu, kurā redzams neparasts zvēriņš, kura purniņu vienmēr rotā smaids. Iepazīstieties – kvoka jeb īsastes ķengurs! Šie mazie somaiņi ir ļoti droši un draudzīgi – nāk klāt tūristiem un neiebilst pret pozēšanu kopbildei. Smaidošās purniņa izteiksmes dēļ tos dēvē par laimīgākajiem dzīvniekiem pasaulē.
Kvoka (Setonix brachyurus) jeb īsastes ķengurs ir mājas kaķa lieluma somainis, ķenguru un valabiju saimes pārstāvis. Smaidīgais zvēriņš ir zālēdājs un visaktīvāk barojas naktī.
Kvokas sastopamas uz dažām mazām saliņām Austrālijas rietumkrastā, bet visvairāk uz Rotnestas salas, kas atrodas iepretī viena no lielākajām Austrālijas pilsētām – Pērtai, kā arī uz Boldas salas. Mazie ķenguri sastopami arī dažviet Austrālijas kontinenta rietumos. Tie par savu dzīvesvietu izvēlas mitras teritorijas ar bagātīgu augu biežņu, galvenokārt purvājus un upju krastus.
Cauruļzobis – mazliet cūka, mazliet trusis, mazliet ķengurs
Angļu valodā neparastā cauruļzobja nosaukums ir "aardwark", kas cēlies no dienvidafrikāņu valodas, kur nozīmē "zemes cūka". Un patiesi – paraugoties uz cauruļzobja brango rumpīti un garo šņukuru ar priekšup vērstām nāsīm, ir manāma līdzība ar ruksi. Taču šajā zvēriņā var saskatīt arī citu dzīvnieku izskata iezīmes – truša ausis un ķengura asti.
Cauruļzobis (Orycteropus afer) gan nav tuvs "radinieks" nevienai no šīm sugām. Neparastā dzīvnieka otrs nosaukums ir Āfrikas skudrulācis, taču, lai gan tiešām mielojas ar skudrām un termītiem, tam nav tuvas radniecības arī ar Dienvidamerikā mītošajiem skudrulāčiem. Cauruļzobja tuvākie radi ir tenreki (Afrosoricida) un lēkātāji (Macroscelididae) – visi šie zvēri kopā veido Āfrikas kukaiņēdāju virskārtu.