Mūžsenais dārza jautājums – segt vai nesegt?

Neizturīgākos augus sedz, kad iestājas mīnus 5 līdz mīnus 6 grādu sals un zemes virskārta sasalst. Jāņem vērā arī reģionālais klimats.

Pie jūras ir siltāks, mazāk sniega, biežāk uznāks kailsals, tāpēc jāpiesedz sakņu zona. Pilsētu dārzos augi labi ziemo arī bez segšanas.

Latgalē parasti sniega pietiek un vairāk apsalst stumbri, zari, ziedpumpuri, tāpēc svarīgi piesegt auga daļu virs sniega, pieliecot vai apliekot ar egļu zariem.

Ap augu vai tā sakņu zonu klāj irdena, gaisu saturoša materiāla (lapas, mizu mulča, ziemas kūdra) slāni, kas aizkavē temperatūras pazemināšanos pie saknēm, sakņu kakliņa (vārīgākajām daļām). Papildus var salikt arī egļu zarus, uzklāt agrotīklu.

Koku lapas, kas nav saliktas kompostā, bet pataupītas sausas, var uzklāt jutīgāku ziemciešu ceriem, rozēm virs saknēm, sīpolpuķēm u.c. Tikai zem tām agronome Anita Trūpa iesaka pakaisīt egļu skujas vai nolikt to zarus – šie asumiņi nepatīk pelēm, kas mēdz sarasties zem lapu u.c. segumiem. Lai lapas paliktu sausas lietū, slapjā sniegā, virs tām jāklāj plēve vai vismaz jāsaliek egļu zari. Mitrā segumā augi var sākt izsust, bojāties.

LU Botāniska dārza eksperte Inese Nāburga-Jermakova iesaka lapas klāt vismaz 9 cm slānī, ko var papildināt, ja sals liels. Ja ir mīnus 10 līdz mīnus 15 grādu sals, tad, piemēram, magnolijām u.c. jutīgiem augiem vajadzēs jau ap 20 cm.

Labs segmateriāls ir dažāda rupjuma priežu mizu mulča. Rupjā nav tā labākā segšanai, bet glīta gan, un pavasarī nevajadzēs visu aizvākt, jo arī vasarā dobes būs estētiskas. Vidēji rupja mulča var kalpot 2–3 gadus, smalkākā droši vien būs jāatjauno jau pēc gada. Segšanai šī mulča gan ir padārga. Vispirms jāuzber smalkāka mulča, jo nākamvasar satrūdot tā veicinās mikroorganismu darbību un auglīgas augsnes veidošanos, papildinās trūdvielu daudzumu augsnē. Pēc tam virskārta jānoklāj ar rupjo mulču. Tā mazinās straujas temperatūras svārstības augsnes virskārtā un sargās augus no mitruma, kas var krāties atkušņu laikā.

Ko sedz: košumkrūmus, ziemcietes
Pret cik lieliem mīnusiem: atkarībā no materiāla rupjuma un slāņa biezuma mīnus 15 līdz mīnus 20 ^oC
Plusi un mīnusi:
+ Dekoratīva.
+ Aiztur mitrumu pie saknēm
– Nav siltākais materiāls.
– Pavasarī vismaz daļa jānovāc
Cik maksā: 50 l maiss no 5 eiro.

Kūdra

Segšanai nav īsti laba, jo uzsūc un ilgi glabā mitrumu, kas augiem var kaitēt. Dažos dārzlietu veikalos ir ziemas – tā ūdeni neuzsūc, jo ražošanā lietota īpaša žāvēšanas metode. Tā ir ļoti smalka. Uzbērta 19–20 cm slānī veido tādu kā garoziņu, kam sniega ūdens cauri netiek, un augu saknēm zem tās ir silti. Šī kūdra ieteicama rozēm, košumkrūmiem. Pavasarī kūdru novāc vai iestrādā augsnē (tā ir pH neitrāla). Novākto kūdru var mēģināt uzklāt vēl nākamajā rudenī.

Ziemas kūdra

Ko sedz: košumaugu sakņu rajonu, apdobes
Pret cik lieliem mīnusiem: atkarībā no slāņa biezuma mīnus 10 līdz mīnus 25 ^oC
Plusi un mīnusi:
+ Kūdra, kas labi sedz un neuzsūc mitrumu.
+ Var lietot arī nākamajā ziemā
– Pavasarī jānovāc vai jāiestrādā
Cik maksā: 50-80 l maiss no 7.50 eiro

Agrotīkls

Tas laiž cauri ūdeni, kā arī gaisu un gaismu. Ja mitruma daudz, varbūt jāpārklāj pāri arī plēve. Anitas Trūpas uzskata, pāris kārtu biezāka agrotīkla pasargās pat no mīnus 20 grādu sala, bet Inese Nāburga-Jermakova nav tik optimistiska – viņasprāt, viena agrotīkla kārta aizturēs tikai 3–5 grādu aukstumu. Agrotīkls vairāk der pret pavasara saules apdegumiem rododendriem, skujeņiem.

Ko sedz: jutīgu košumaugu un ogulāju, augļu kociņu (it īpaši rudenī stādīto) saknes, dzinumus, rozes (kopā ar siltāku segumu)
Pret cik lieliem mīnusiem: viena kārta mīnus 2 līdz mīnus 5 ^oC
Plusi un mīnusi:
+ Laiž cauri gaismu, gaisu
+ Kuram gan dārzā nav agrotīkla?
– Kailsalā un bargākā salā, ja ir nedaudz sniega, vajag papildu segumu.
– Zem agrotīkla mēdz lodāt un iemitināties grauzēji
Cik maksā: segšanai lietderīgi ņemt pavasarī, vasarā dārzeņu dobēs lietotos. Jauns agrotīkla mazākais rullis dažu m² segšanai – ap 1 eiro.

Egļu zari

Tie ir labāki nekā priežu, jo skujas īsākas un biezākas. Tie aiztur vēju, un lietus ūdens labi no tiem notek. Pie kociņiem, krūmiem zarus var iespraust zemē (vertikāli) ziemeļu, austrumu pusē, lai skujas aiztur aukstos vējus. Ja augi zemi, piemēram, apgrieztu ziemciešu dobi var pārklāt ar egļu zariem.

Nevajag klāt divās kārtās. Šāds segums nedaudz palīdzēs arī pavasarī, kad laiks kļūs siltāks un biezā sniega sega sāks kust, – zari sniegam nebūs ļāvuši virs augiem sablīvēties, un tiem tik ļoti nedraudēs izsušana.

Grauzējiem skujas nepatīk, bet tuvējo māju kaķi gan gribēs pie zariem aiziet kā uz tualeti.

Skujkoku zari

Ko sedz: no auksta vēja sargājamus kokus, krūmus, ziemciešu, rožu cerus
Pret cik lieliem mīnusiem: dažus grādus atkarībā no zaru biezuma
Plusi un mīnusi:
+ Aiztur lietu, slapja sniega ūdeni.
+ Aiztur stipros, aukstos vējus
– Pret kailsalu nav īpaši sargājoši
Cik maksā: neko vai, kā ar kaimiņiem, mežizstrādātājiem sarunā

Lapas

Ko sedz: visus augus sakņu rajonā, arī sīpolpuķes
Pret cik lieliem mīnusiem: 20 cm bieza sausu lapu kārta pat –25 ^oC
Plusi un mīnusi:
+ Nemaksā neko, ja dārzā ir koki
– Jāsedz ar sausām lapām, uz kurām nav slimību pazīmju.
– Mitrā laikā uzsūc mitrumu, kas augiem nav vēlams. Pret to jāsedz ar egļu zariem, plēvi.
– Zem lapām patiks grauzējiem
Cik maksā: neko

Bergēniju gaļīgās lapas daļēji saglabājas arī ziemā un kalpo kā sega saknēm, tomēr bojātās rudenī jānovāc.

Mulčēt noteikti vajag augus ar spēcīgu, augšup ceļošu sakņu sistēmu, piemēram, astilbes. Tad atsedzas vai ļoti tuvu augsnes virskārtai nonāk pumpuri, un tie var apsalt.

Iestājoties salam, mulčas kārtu ieteicams uzbērt arī sīpolpuķēm. Hiacintēm, narcisēm vismaz 10–15 cm. Arī lilijas jāmulčē, bet tulpēm ne vairāk par 2–3 cm. Pavasarī segums jānovāc pirms asnu parādīšanās.

Dārza juku (pampuzāles) lapas sasien pušķī un, kad augsnes virskārta sasalusi, pārklāj agrotīklu.

Mežvīteņi ir izturīgi, bet priecāsies par kūdras vai komposta zemes mulču virs saknēm. Piesegšanai der arī egļu zari, kas pasargās augu no grauzējiem, aizturēs sniegu un pavasarī sargās jaunos dzinumus no saules apdegumiem.

Mūžzaļo rododendru augsne virs saknēm jāmulčē ar 5–10 cm priežu mizas mulčas vai kūdras kārtu atkarībā no auga vecuma. Mulčas kārta pavasarī jānoņem.

Temperatūrai pazeminoties zem mīnus 5 ^oC, tējhibrīdu vai floribundrozēm jāuzber kūdras mulča konusa veidā, aptverot daļu stumbra. Vīteņrozes pirms sala jāpieliec uz egļu zaru kārtas un ar koka āķiem jāpiespiež zemei. Apsedz ar egļu zariem. Augststumbra rozes pirms sala vēlams pieliekt un apsegt ar lapām, egļu zariem. Pavasarī, kad sāks atkust augsne, rozes pakāpeniski jāatsedz.

Lai palīdzētu jaunam krūmam vai kokam, lielā salā ap stumbru ieteicams uzbērt sniega kaudzi. Ja koks ir jauns vai miza plāna, augļu kokiem var balsināt stumbru, lai pasargātu no spožās pavasara saules, mizas plaisāšanas.

Koku šķirnes ar krāsainām lapām nav tik izturīgas kā zaļlapji.

Skābenes, maurloki, rabarberi priecāsies par komposta vai kūdras mulčas kārtiņu, lai gan var nesegt. Sparģeļus gan, bet ne visas šķirnes.

Raksts publicēts sadarbībā ar žurnālu "Dārza Pasaule".