Mūsdienās Etiopijas zantedešijas jeb dižkallas (Zantedeschia aethiopica) ar gleznajiem, baltajiem ziediem mājokļos ir sastopamas retāk kā senāk, jo palodzes pamazām ir ieņēmuši daudzi citi svešzemju augi, tāpēc arī iztrūkst zināšanu, kā pienācīgi par to rūpēties. Arī kāda ''Tavs Dārzs'' lasītāja vaicā pēc padoma, kā pareizi rūpēties par šo augu, lai skaisti, baltie ziedi saglabātos.
Latvijas universitātes botāniskā dārza telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa stāsta par auga izcelsmi, kopšanu un audzēšanu visās sezonās.
Dabā zantedešijas, kuras sarunvalodā dēvējam par kallām, bet pareizāk būtu teikt – dižkallas, aug Dienvidāfrikā, upju krastos, pļavās, kur lielāks mitrums, tās ir pielāgojušās arī sezonāliem sausuma periodiem. Zantedešijām ir spēcīgs saknenis, kurā ir uzkrājušās rezerves barības vielas, kas arī palīdz pārlaist šos sausuma periodus.
Augam labvēlīgi apstākļi
Zantedešijas stāda trūdvielām bagātā, irdenā, ūdens caurlaidīgā augsnē. Ja ir iespēja pašam gatavot augsnes maisījumu auga stādīšanai, tad to gatavo no velēnu trūdzemes, pievienojot labi sadalījušos kompostu, kūdru un skalotu granti (1:1:1:1), kā arī nedaudz labi sadalījušos mēslu trūdzemi. Veikalos pirktajos augsnes maisījumos pamatā ir kūdra, tāpēc zantedešijām tie nebūs īsti piemēroti. Šiem augsnes maisījumiem derētu vēl piemaisīt vismaz kompostu. Vēlamā augsnes reakcija dižkallām ir vāji skāba pH 5,5-6.
Lai zantedešijas būtu druknas un labi ziedētu, tām nepieciešams daudz gaismas. Svarīgi, lai arī rudenī ienestas telpās, tās saņemtu pietiekami gaismas, tāpēc tās novieto pie dienvidaustrumu, dienvidu, dienvidrietumu puses logiem. Dižkallu ziedēšanas laiks ir no novembra līdz martam, aprīlim. Ja cers ir liels un spēcīgs, tas veidos vairākus ziedkātus.
Zantedešijas ir vēso telpu augs, tās labi augs, ja temperatūra būs robežās no 12-18 oC. Karstās telpās, rudenī un ziemā, kad pietrūkst gaismas, augs veidos garus, izstīdzējušus, nenoturīgus dzinumus. Siltās telpās rasina augu lapas.
Laistīšana un kopšana
Augu laista mēreni, lai augsne būtu pietiekami mitra, bet ne slapja. Svarīgi lieko ūdeni, ja augs visu neizdzer, noliet no šķīvja. Kad augs noziedējis, tam nodrošina miera periodu apmēram 1-2 mēnešu garumā. Laistīšanu pēc ziedēšanas pamazām samazina, un augu vairākas nedēļas nelaista. Ārējās cera lapas pamazām atmirs, nokaltīs.
Vislabāk vasarā augus iznest dārzā. Iesākumā tos pamazām pieradina pie spožās saules, lai neapdeg lielās kallu lapas. Tāpēc labāk augus āra apstākļiem sākt radināt, kad debesis ir apmākušās. Ja vasara ir lietaina, augu novieto zem jumtiņa, lai pods nepielīst ar ūdeni.
No vasaras vidus atsākot laistīšanu, augs sāks dzīt jaunos dzinumus. Šis ir arī labākais laiks augu pārstādīšanai un, ja nepieciešams, arī cera dalīšanai. Atdalot cerus, griezuma vietas vēlams apstrādāt ar kokogles pulveri. Augu pārstāda pēc vajadzības, kad pods ir pieaudzis, pēc diviem vai trim gadiem.
Jāievēro, cik dziļi zantedešija augusi, lai, pārstādot to, neiestādītu par dziļu. Parāk dziļi iestādītam augam var pie lapu pamatnes sākties puve, kā rezultātā var diezgan ciest un pat aiziet bojā viss saknenis. Pēc pārstādīšanas augu kādas divas nedēļas nemēslo un laista mēreni.
Augs ir prasīgs pēc barības vielām, tāpēc, lai iegūtu kvalitatīvus ziedus, tas ir arī papildus jāmēslo. Pēc miera perioda, tāpat kā laistīšanu, arī mēslošanu atsāk pakāpeniski. Vasaras beigās mēslo ar kompleksajiem minerālmēsliem, reizi divās nedēļās. Pēc miera perioda augam veidojas jaunās lapas, tāpēc mēslo ar komplekso mēslojumu, kur vairāk slāpeklis. Var lietot, piemēram, telpaugu mēslojumu, kas paredzēts zaļajiem augiem. Septembra beigās jau sāk mēslot reizi nedēļā. Šajā laikā labāk izvēlēties mēslojumu ziedošajiem augiem, jo šajos mēslojumos būs mazāk slāpekļa, bet vairāk fosfora un kālija, kas veicina ziedu ieriešanos.
Telpās ar sausu gaisu, zantedešijām var uzmesties tīklērce, kuru iznīdēt ir diezgan grūti. Lai nebūtu jālieto ķīmija, var izlīdzēties ar stipras koncentrācijas cukurūdeni, ar kuru apsmidzina auga lapas, uz kurām ir tīklērce. Cukurūdenim ļauj nožūt. Tīklērces salīp, nosmok un iet bojā. Pēc dienas augu nomazgā. Pēc tam auga lapas regulāri pārbauda, vai kaitēklis nav aktivizējies vēl. Jo ne vienmēr varam būt droši, ka kāda kaitēkļa oliņa, tam labvēlīgos apstākļos vēl neizšķiļas. Jo kaitēkļu oliņas ir ļoti izturīgas un kaut kur augsnes virskārtā tās var gulēt ilgi. Tāpēc vēlams nomainīt arī augsnes virskārtiņu. Vairāk par kaitēkļiem un tīkļērču apkarošanu lasi šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
