Ja saimnieks sēž istabā un neredz suni, un saprot, ka ir aizdomīgs klusums, iespējami vismaz divi varianti: mīlulis dara blēņas vai guļ. Pat draiskulīgākajam šunelim nepieciešams īss vai garš atelpas brīdis, un speciālisti noteikuši, ka suns lielāko dienas daļu var pavadīt guļot.
Amerikas Kenelkluba dati liecina, ka vidēji pusi dienas (12 līdz 14 stundas) suns pavada gulēdams. Ar gulēšanu tiek saprasts gan ciešs miegs un snauda, gan arī būšana nomodā, laiskojoties savā guļvietā, dīvānā vai citur. Aptuveni 20 procentus savas dienas jeb vidēji četras līdz piecas stundas suns pavadot daudz aktīvāk. Protams, stundu skaits ir atkarīgs no katra suņa, jo ir suņu šķirnes, kuru pārstāvji vis nesēdēs mierā un vēlēsies draiskoties, taču daudzām šķirnēm raksturīgs pretējais, proti, miers un laiskošanās. Piemēram, lieliem suņiem, kādi ir ņūfaundlendi, sanbernāri, lielie Pireneju suņi un citi, bieži vien būs lielāki guļavas par viņu mazākajiem sugasbrāļiem. Tāpat jāņem vērā suņu šķirnes vēsturiskā izcelsme un tas, vai suns radīts aktīvam darbam (medībām, ganībām). Tādā gadījumā suns krietni ilgāku laiku pavadīs nomodā, jo būs radis dauzīties, skraidīt, būt allaž modrs, nevis miegains. Savukārt mierīgāki, dekoratīvo šķirņu suņi, kuru dzīvesveids neprasa pārlieku lielu fizisko slodzi, savu ikdienu pavadīs daudz mierīgāk un arī miegaināk.
Vērā jāņem arī suņuka vecums. Ja tas ir kucēns, kurš iepazīst pasauli un vēl tikai mācās staigāt, protams, gulēs daudz ilgāk. Kucēns arī ātrāk nogurs, sparīgi skraidot un spēlējoties ar brālīšiem un māsiņām, tāpēc mazajiem sunīšiem nepieciešamas pat 18 līdz 20 stundas miega un miera, ziņojis Nacionālais miega fonds ASV. Taču nav jābūt kucēnam, lai ātri nogurtu. Piemēram, franču buldogi, kuri ir mazi, neprasa lielas fiziskās aktivitātes, pretējā gadījumā viņi ātri nogurst un atpūtā var pavadīt arī vēl visu nākamo dienu. Tāpēc nepārpūlē savu sunīti!
Arī suņa veselība un pašsajūta var ietekmēt to, ka mīlulis, gluži kā cilvēks, var vēlēties labāk pagulēt, nevis aktīvi spēlēties. Līdzīgi ir ar izmaiņām suņa dzīvē, piemēram, ja ir zaudēts otrs mājdzīvnieks. Suns var just skumjas un neizpratni, vēlēdamies labāk pavadīt laiku vienatnē vai guļot. Amerikas Kenelklubā skaidrots, ka šādos gadījumos vērts pašam cilvēkam palīdzēt savam mīlulim atlabt, meklējot arī padomu pie speciālistiem.
Tiesa gan, cilvēka gulēšanas paradumus nevar salīdzināt ar suņa paradumiem. Ja mēs varam visu nakti nogulēt, aizmigt vakarā un pamosties no rīta, tad sunītis nakts laikā pamostas vairākas reizes. Noteikti būsi pamanījis, ka arī dienas laikā mīlulis aizmieg ātri un tikpat veikli arī pamostas. Amerikas Kenelkluba informācija liecina, ka suņi spēj aizmigt jebkur un jebkad, taču ātri var arī pamosties, ja, piemēram, saimnieks ir aizgājis uz citu istabu vai arī ja kāds zvana pa telefonu. Lai arī šķiet, ka suns noteikti ir aizmidzis un guļ, viņš tomēr var reaģēt pat uz mazākajām skaņām, atvērt acis un vērst skatu uz virzienu, kur skaņa radusies.
Speciālisti gan atgādina, ka novirzes no gulēšanas paradumiem, pēkšņa gulēšana visu laiku vai suņa nespēja aizmigt būtu jāvērtē gana kritiski un nopietni, tāpēc labāk nenovelt vainu uz izdomātiem iemesliem un apvaicāties savam veterinārārstam, vai šāda izturēšanās ir normas robežās. Izteikta miegainība un pārlieku ilga gulēšana var būt raksturīga arī depresijai un saslimšanām, skaidrots Amerikas Kenelklubā.
Šeit vari lasīt par suņu veselības problēmām, kuras saimnieki bieži vien neņem vērā.