Ja saimnieks sēž istabā un neredz suni, un saprot, ka ir aizdomīgs klusums, iespējami vismaz divi varianti: mīlulis dara blēņas vai guļ. Pat draiskulīgākajam šunelim nepieciešams īss vai garš atelpas brīdis, un speciālisti noteikuši, ka suns lielāko dienas daļu var pavadīt guļot.
Amerikas Kenelkluba dati liecina, ka vidēji pusi dienas (12 līdz 14 stundas) suns pavada gulēdams. Ar gulēšanu tiek saprasts gan ciešs miegs un snauda, gan arī būšana nomodā, laiskojoties savā guļvietā, dīvānā vai citur. Aptuveni 20 procentus savas dienas jeb vidēji četras līdz piecas stundas suns pavadot daudz aktīvāk. Protams, stundu skaits ir atkarīgs no katra suņa, jo ir suņu šķirnes, kuru pārstāvji vis nesēdēs mierā un vēlēsies draiskoties, taču daudzām šķirnēm raksturīgs pretējais, proti, miers un laiskošanās. Piemēram, lieliem suņiem, kādi ir ņūfaundlendi, sanbernāri, lielie Pireneju suņi un citi, bieži vien būs lielāki guļavas par viņu mazākajiem sugasbrāļiem. Tāpat jāņem vērā suņu šķirnes vēsturiskā izcelsme un tas, vai suns radīts aktīvam darbam (medībām, ganībām). Tādā gadījumā suns krietni ilgāku laiku pavadīs nomodā, jo būs radis dauzīties, skraidīt, būt allaž modrs, nevis miegains. Savukārt mierīgāki, dekoratīvo šķirņu suņi, kuru dzīvesveids neprasa pārlieku lielu fizisko slodzi, savu ikdienu pavadīs daudz mierīgāk un arī miegaināk.