Lai arī par smaidu nojaušams vien pēc sunīša mutes līnijām, viņa saimnieks esot pārliecināts, ka Brinkss tiešām ir ar dzīvi apmierināts un viņam nevajadzētu ne par ko sūdzēties.
"Jau pirmajā dienā, kad viņu ieraudzīju, sapratu, ka Brinkss spēj smaidīt," saimnieks Bozaks atmiņās dalījies "Daily Mail". "Es viņu nosēdināju automašīnas aizmugurējā sēdeklī, bet viņš pārrāpās uz priekšējo sēdvietu un iekārtojās kā mājās."
"Es redzēju, ka viņš smaida, skatīdamies pa logu, kad mēs braucām mašīnā. Nebija divu domu, lēmums jau bija veikts," par labu sunīša ienākšanai savās mājās nolēmis saimnieks. Tieši suņa "smaidīšana" un pozitīvās emocijas raisošais purniņš licis Bozakam ātri vien saprast, ka viņš spēj par Brinksu parūpēties.
Sākumā Bozaks mēģinājis noskaidrot, vai suns nav noklīdis no kāda saimnieka, taču velti. Turpmāko divu mēnešu laikā, kad jaunais saimnieks uz stabiem izlīmējis informatīvās lapiņas par atrastu suni, neviens neatsaucies. Tolaik 11 mēnešus vecajam Brinksam bija lemts turpmāk dzīvot ar Bozaku.
Saimnieks gan apzinās, ka "smaidīšana" var būt vien attāla pazīme tam, kā suns patiesībā jūtas: "Viņš nav klauns, un viņš arī nesmaida tāpēc, ka viss viņu ļoti uzjautrinātu. Taču viņam ir smaida izteiksme."
Bozaks Brinksu raksturojis kā draudzīgu un uzticīgu, un ticot, ka smaids padara suņuku īpašu un arī tiešām raksturo to, kā suns varētu justies: "Viņš sāk smaidīt brīžos, kas laimīgu padarītu gan cilvēku, gan suni. Kad iedodu ēst, kad samīļoju viņu," pieļāvis saimnieks.
"Viņš smaida pat tad, kad guļ. Manuprāt, tas ir jauki. Viņš tik tiešām ir mīlīgs un ļoti īpašs!" par savu mājdzīvnieku stāstījis saimnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
