'Dogo' sāga, negadījums Babītē un kaķēnu bums – kas šogad noticis zvēru dzīvē  (6)

Jāsaka, ka šis gads zvēru dzīvē Latvijā bijis notikumiem bagāts. Jau no 2015. gada pavasara sekojam līdzi "Dogo" sāgai un tam, kas vainojams suņu barības vada paplašināšanās slimībai jeb dilatācijai. Bijām klāt arī zinātniskajā konferencē, kurā tika prezentēti vairāki pētījumi par šo slimību un iespējamu barības sasaisti, kā arī viesojāmies AS "Tukuma straume" ražotnē, lai klātienē apskatītu, kā top sausā barība "Dogo". Lai arī sabiedrībā izskanējušas domas par tās saistību ar slimību, pētījums vien norāda uz daļēju barības sasaisti ar dilatāciju, un par izskanējušajiem pārmetumiem publiskajā telpā "Tukuma straume" iesūdzējusi vairākus veterinārārstus tiesā. "Tukuma straumes" valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks sarunā ar "MansDraugs" pat izteicās, ka 2015. gada pavasarī saņēmis brīdinājuma ziņas par suņu saslimšanu.

Visa gada laikā joprojām aktuāla bija obligātā suņu čipēšana un reģistrēšana. Noteikumiem bija jāstājas spēkā 2016. gada 1. jūlijā, taču tas tika pārcelts uz 2017. gada 1. janvāri. Jāčipē un jāreģistrē visi sešu mēnešu vecumu sasniegušie suņi, pretējā gadījumā, ja tiek konstatēts, ka suns nav čipēts, var piemērot sodu. Plašāk par jautājumiem, kas saistīti ar čipēšanu un reģistrēšanu, var lasīt šeit.

Vasaras beigās dzīvnieku patversmes "Labās mājas" administratore Lolita Roze lasītājiem nodeva visai skaudru vēstījumu par milzīgo kaķēnu baru, kas ik gadu pārpludina patversmi. "Prātiņ, lūdzu, nāc mājās pie nesterilizēto, nekastrēto suņu un kaķu bezatbildīgajiem īpašniekiem!" toreiz rakstīja Roze. Par aktuālo dzīvnieku patversmju ikdienā esam rakstījuši vairākkārt, piemēram, skaidrojot, vai vecāka gadagājuma cilvēkiem vajadzētu uzņemties rūpes par dzīvnieciņiem un kāda ir situācija pēc vasaras brīvlaika, kad patversmēs nonāk uz laiku cilvēku aprūpē paņemtie mīluļi. Vēstījām arī par to, vai mūsdienās četrkājainos draugus vajadzētu turēt pie ķēdes.

Tāpat gada nogalē diemžēl uzmanība tika pievērsta skumjam notikumam, kad četri bordo dogi Babītē līdz nāvei nokoda piecus gadus vecu meitenīti. Vairāki speciālisti to raksturoja kā neveiksmīgu apstākļu sakritību, jo līdzās nav bijusi suņu saimniece un bērni ar četrkājainajiem draugiem spēlējušies. Diemžēl spēle beigusies ļoti nepatīkami, meitenīte gājusi bojā, bet neilgi pēc notikuma visi suņi iemidzināti.

Ņemot vērā notikumus un parādības, kas satrauc portālu "Delfi" un "MansDraugs" lasītājus, skaidrojām, kas notiek zoodārzā Klaipēdā, kur var fotografēties ar maziem tīģerēniem un kur dzīvnieki uzturas neatbilstošos apstākļos. Savukārt Rīgas zoodārza apmeklētājus pārsteigusi lāča uzvedība un kāda dzīvnieka līķis.

Taču ne viss bijis tik drūmās krāsās. Priecīgu vēsti gada pirmajā pusē sagādāja policisti Skrundā, kuri no akas izcēluši desmit ezīšus, bet glābēji Jūrmalā īstenojuši īpašu pīļu glābšanas operāciju.

Zemāk esam atlasījuši dažus no būtiskākajiem 2016. gada notikumiem. Vari uzzināt gan speciālistu viedokļus un komentārus par dažādām tēmām, gan arī aplūkot vienu no jaukākajām pašmāju ziņām par ezīšiem, kas izcelti no akas.

"Mēs pret visu attiecamies ļoti atklāti, jo mums nav nekā slēpjama," Tukumā, tiekoties ar "MansDraugs", saka AS "Tukuma straume" valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks, stāstot par ražotni un jau gandrīz divus gadus ilgušo skandālu, kurā iesaistīta "Dogo" barība. Tā pati, ko veterinārārsti uzskata par saistītu ar gandrīz 240 suņu saslimušanu ar barības vada paplašināšanos. Sarunā Podnieks arī negaidīti paziņo, ka jau 2015. gadā esot brīdināts par iespējamo scenāriju – ka suņi saslimšot un tajā vainos viņa ražoto barību.

Valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks "Tukuma straumē" strādā jau aptuveni 16 gadus. Šo gadu laikā uzņēmumā investēti vairāk nekā 16 miljoni eiro un realizētas vairākas Eiropas programmas.

"Protams, žēl par šo ažiotāžu, bet es saviem darbiniekiem saku: "Tas ir jūsu darba rezultāts, jo neviens nav priecīgs, kad viņu izstumj no tirgus, un mūs tirgū ar atplestām rokām negaida." Mums ir jābūt gataviem tam, ka pret mums cīnīsies ne tikai ar godīgām, bet arī ar negodīgām metodēm. No rietumiem ienāk ne tikai pozitīvais, bet arī negatīvais, konkurence ir nežēlīga," par pēdējā pusotra gada nedienām saka priekšsēdētājs, kas visu šo laiku apgalvojis, ka skandāls ar saslimušajiem un arī mirušajiem suņiem ir nomelnošanas kampaņa. Tas gan nekādi neatspēko faktu, ka Latvijā saslimuši gandrīz 240 suņi, no kuriem lielākā daļa ēduši "Dogo" pārtiku.

Lasīt vairāk

"Tas ir traģisks iemesls ikvienam suņa īpašniekam padomāt, vai viņa suns ir drošs pašam un bērniem," par 4. novembra notikumu, kad četri bordo dogi līdz nāvei saplosīja piecus gadus vecu meitenīti Babītē, saka dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede. Taču ne viņa, ne pārējie "MansDraugs" uzrunātie speciālisti neuzskata, ka vainojama varētu būt konkrētā suņu šķirne, drīzāk gan pašu suņu saimnieku atbildība un spēja savaldīt savus suņus.

Savukārt sabiedrībā šis notikums jau raisījis diskusijas, liekot minēt, kāpēc tik lieli suņi jāatstāj bez uzraudzības un ka paši bērni noteikti kaitinājuši dzīvniekus. Vērsāmies pie vairākiem speciālistiem, lai noskaidrotu, kas var ietekmēt agresīvu uzvedību un vai tiešām vainojama ir tieši suņu šķirne un tās īpatnības.

Kā liecina Starptautiskās Kinoloģiskās federācijas apstiprinātais bordo dogu šķirnes standarts, šī ir viena no vecākajām franču šķirnēm, kurai jau izsenis piedēvēts sevišķi spēcīgs un labi attīstīts žoklis. Galvenokārt suņi izmantoti lielu dzīvnieku medībās, kā arī lopu sargāšanā. Rakstura ziņā bordo dogs ir labs cilvēka kompanjons, kurš pieķeras savam saimniekam, turklāt ir gana mierīgs un nosvērts. Arī darbā, piemēram, pildot sargāšanas funkciju, suņi tiek raksturoti kā drosmīgi un mundri, bez izteiktām agresivitātes iezīmēm. Suņa temperaments raksturots kā līdzsvarots.

Lasīt vairāk

"Vai Rīgas Zooloģiskā dārza dzīvnieki jūk prātā?" kāds satraukts lasītājs raksta "Delfi Aculiecinieks".

"2016. gada vasaras vidū uz īsu brīdi kļuva aktuāla tēma par Rīgas Zooloģiskā dārza iemītnieku, t.i., dzīvnieku uzvedību. Bet vislielākā uzmanība tika vērsta uz diviem lāčiem, kuri pēc aculiecinieku teiktā esot visas dienas garumā atkārtojuši vienas un tās pašas kustības," pastāsta aculiecinieks.

Video redzams, kā lācis ilgstoši atkārto vienu un to pašu darbību – stāv pretī sienai, sper pāris soļus uz priekšu, vienlaikus kustinot galvu te uz vienu, te otru pusi, pēc tam atkal sper pāris soļus atpakaļ.

Rīgas zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns "MansDraugs" pastāsta, ka brūnais lācis Bargais zoodārzā mīt jau aptuveni divus gadus. "Viņš daudzus gadus ir nodzīvojis šaurā būrī. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pirms pāris gadiem viņu konfiscēja, un pēc likuma zoodārzam ir jāuzņem DAP konfiscētie dzīvnieki. Uz laiku viņš nonāca zoodārzā, kamēr tika skaidrībā, vai tā brīža saimnieks savu lāci ņems atpakaļ, ja ir uzbūvējis lācim piemērotu māju un veic soda maksājumus, vai arī tiek veiktas visas nepieciešamās darbības un lācis tiek konfiscēts pavisam. Lāci konfiscēja un viņš ir valsts īpašums, kas tiek turēts zoodārzā, tas vairs nav Aivara Ritenieka lācis."

Lasīt vairāk

Desmit adatu kamoliņiem 14. aprīlis bija īpaša diena, jo mazie dzīvnieki tika izcelti no akas. Skrundas novada pašvaldības policija atsaukusies ziņojumam par to, ka akā mīt vairāki eži, un palīdzējusi tos palaist brīvībā.

Kā vēstīts Skrundas novada pašvaldības mājaslapā, policijas vecākais inspektors Normunds Eihe kopā ar savu komandu no akas izcēluši desmit ežus.

Mazie adataiņi atradušies vecā, neaizvērtā akā, kura atrodas bijušā universālveikala teritorijā. Ežus nejauši pamanījusi kāda garāmgājēja, kura pievērsusi uzmanību neparastajam troksnim. Ieraugot mazos dzīvnieciņus, kuri atrodas akā, sieviete sazinājusies ar pašvaldības policiju.

Lasīt vairāk

"Tas nav zoo, tā ir koncentrācijas nometne," 27. augusta vakarā savā "Facebook" profilā raksta Aigars Prūsis, kurš kopā ar ģimeni paviesojies Klaipēdas zooloģiskajā dārzā. Diemžēl apmeklējums neizvērtās tik skaists, kā bija cerēts. Dzīvnieki tur guļ uz asfalta, dzeramais ūdens kļuvis dzeltens, ierīkotie peldbaseini – zaļi, bet zoodārza dzīvnieki, visi kā viens, bijuši gurdeni. Iespējams, tāpēc, ka todien valdījis tiešām liels karstums. Iespējams, tāpēc, ka zoodārzā valda labturības problēmas, ko atzīst arī speciālisti Lietuvā.

Šis pieredzes stāsts pāris dienu laikā guvis tūkstošiem cilvēku uzmanību. Sarunā ar "MansDraugs" Prūsis pastāsta, ka, līdzīgi kā citi latvieši, pirms brauciena uz Lietuvu ielūkojies zoodārza mājaslapā, kur skaistiem burtiem rakstīts – tur var redzēt retos baltos tīģerus un viņus pat samīļot. Taču, nonākot zoodārzā, skats pavēries pavisam cits – netīrība, sapuvis ēdiens, guloši dzīvnieki. Par slavenajiem tīģerēniem, ko cilvēki var samīļot un ar dzīvnieciņiem nofotografēties, jāmaksā atsevišķi. Tad cilvēkus ielaiž voljerā, kur vienkopus atrodas vairāki mazie tīģerēni. Prūsis pēc zoodārza apmeklējuma raksta: "Vislielākās rindas pie baltas krāsas tīģerēniem. Stundas laikā tos pamurkāja vismaz ducis cilvēku. Katrs samaksāja 15 eiro."

Lasīt vairāk

"Ja reiz tik ļoti žēl iejaukties dabā, tad varbūt ļausimies arī saviem instinktiem," vēstulē portālam "MansDraugs" un visiem lasītājiem raksta dzīvnieku patversmes "Labās mājas" administratore Lolita Roze. Kaķēnu skaits patversmē ir rekordliels, un visus mazos peļu junkuriņus tajā nevar izmitināt, kaut arī katru dienu tiek saņemti desmitiem zvanu par to, ka dzīvnieciņi sadzimuši, atrasti mežā, upē, ceļmalā... Turpinājumā Lolitas stāsts.

"Tas ir neprāts! Tas ir ārprāts! Tās ir šausmas! Tas ir kaut kas prātam neaptverams! Tie kaķēnu tūkstoši, kas kopš pavasara un vēl līdz vēlam rudenim šogad tiek un tiks izmesti, dzimst ielu kaķenēm visā Latvijā, un tie tūkstoši, kuriem šobrīd tiek meklētas mājas, patiesībā nemaz nav izglābjami. Latvijā nav tik daudz cilvēku, lai visus liekos iekārtotu. Taču nekas nemainās – tik laižam ārā savas nesterilizētās kaķenes un nekastrētos runčus, tad priecājamies, kad sadzimst mazi kunkuļi un, kad neviens no draugiem, radiem vairs nevēlas ņemt, patversmes atsaka uzņemt vietu trūkuma dēļ un izvietotie sludinājumi arī potenciālos kaķēnu gribētājus nevairo, metam ārā.

Visbaisākais darba cēliens dzīvnieku patversmēs ir kaķēnu laiks no maija līdz novembrim, kad katru dienu desmitiem ļaužu lūdz, diedelē, draud, šantažē, slepus vai atklāti pie patversmēm piemet savu kaķeņu vai atrastos mazuļus. Patversmēs teju jūk prātā, jo vairs nav neviena brīva stūrīša, esošie darbinieki nespēj apkopt tādu kvantumu dzīvnieku, viņu barošana un aprūpe sit pamatīgus robus maciņos, bet, kad pārbāztajās telpās dzīvnieki sāk slimot... Un slimo viņi smagi, nereti ar zibens formas vīrusiem: pāris stundu laikā vesels kaķēns guļ pusdzīvs..."

Lasīt vairāk