Katra saimnieka pienākums – spēkā stājas noteikumi par obligāto suņu čipēšanu  (44)

Informācija Lauksaimniecības datu centrā (LDC) liecina, ka mājas (istabas) dzīvniekiem jābūt čipētiem ar grauda lieluma mikročipu, kurā iekodēts mikročipa numurs. Līdztekus sunim, proti, šim mikročipa numuram jābūt reģistrētam LDC datubāzē. Paskaidrojošu informāciju par čipēšanu un reģistrēšanu var skatīt Zemkopības ministrijas sagatavotajā materiālā šeit.

Suņu čipēšanu, kā arī reģistrēšanu var veikt veterinārārsts. Ja mājdzīvnieku datubāzē reģistrē veterinārārsts, tad īpašnieks uzrāda savu personu apliecinošu dokumetu un mājdzīvnieka (lolojumdzīvnieka) pasi vai vakcinācijas apliecību. Ja veterinārārstam nav iespējas reģistrēt dzīvnieku datu bāzē, tad viņš izsniedz īpašniekam aizpildītu un parakstītu reģistrācijas veidlapu, ko dzīvnieka īpašnieks pats iesniedz reģistrēšanai klātienē vai elektroniski (plašāk par kārtību šeit). Par suņa reģistrāciju saimnieki ir aicināti pārliecināties, datubāzē ievadot sava mīluļa numuru. Tādējādi saimnieks var būt drošs, ka viņa mīlulis tiešām ir reģistrēts, nevis tikai čipēts.

Mājdzīvnieka reģistrācija vienotajā valsts reģistrā ir maksas pakalpojums. Saskaņā ar cenrādi – vienreizēja maksa 3,50 eiro, savukārt čipēšanas cenas veterinārajās klīnikās var atšķirties. Sods par noteikumu neizpildi fiziskai personai – no 7 līdz 210 eiro (atkārtoti 210-350 eiro), savukārt juridiskai personai – no 15 līdz 350 eiro (atkārtoti 350-700 eiro).

Kaķu un mājas (istabas) sesku reģistrācija nav obligāta, norādīts LDC.

Rīgas domes noteikumi paredz, ka dzīvnieka īpašniekam pēc Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) vai Rīgas domes Administratīvās inspekcijas amatpersonu pieprasījuma ir pienākums uzrādīt dzīvnieku, to fiksējot, lai varētu droši veikt mikroshēmā iekļauto datu iegūšanu, ziņoja aģentūra "Leta". Ja īpašnieks to nevarēs izdarīt, reģistrācijas pārbaudes nodrošināšanai RPP vai Administrācijas inspekcijai būs tiesības pieaicināt suņa notveršanai un nofiksēšanai pakalpojuma sniedzēju, kas publiskā iepirkuma rezultātā būs ieguvis tiesības Rīgā nodrošināt klaiņojošu un bezsaimnieka dzīvnieku izķeršanu. Turklāt suņa īpašniekam būs jāsedz ar dzīvnieka izķeršanu saistītie izdevumi.

Saimniekam, nespējot uzrādīt suni, lai varētu nolasīt tā mikroshēmu, var piemērot naudas sodu fiziskām personām no 30 līdz 250 eiro, bet juridiskām personām no 50 līdz 300 eiro.

Ja suņa turēšanas vieta datubāzē norādīta Rīga, suņa īpašniekam ir jāmaksā suņa turēšanas nodeva 2017.gadā 8,54 eiro, bet no 2018.gada - desmit eiro apmērā. Nodeva jāsāk maksāt, kad suns sasniedzis sešu mēnešu vecumu, un jāmaksā ik gadu visa suņa mūža garumā. Suņa turēšanas nodeva jāmaksā ik gadu līdz 1.martam.

No nodevas maksāšanas atbrīvotas personas ar 1. grupas vai 2. grupas invaliditāti, personas ar 3. grupas redzes un/vai dzirdes invaliditāti, kā arī valsts vai pašvaldības iestādes, kurās tiek audzēti dienesta suņi. Savukārt 50 procentu apmērā nodeva maksājama par suni, kura reģistrēts saimnieks ir pensionārs, kā arī par sterilizētu suni.

Suņa īpašnieks pie sertificēta veterinārārsta, uzrādot kvīti par suņa turēšanas nodevas samaksu un suņa vakcinācijas apliecību saņems ikgadējo suņa turēšanas žetonu, kas jāpiestiprina sunim pie kaklasiksnas vai citas ekipējuma daļas.

Par suņa ikgadējā žetona neuzrādīšanu RPP vai Rīgas domes Administrācijas inspekcijas amatpersonām izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu fiziskām personām no 30 līdz 50 eiro, bet juridiskām personām no 50 līdz 80 eiro.

Arī suņa klaiņošanas gadījumā suņa īpašniekam būs pienākums segt visus izdevumus, kas radušies suņa izķeršanas, transportēšanas, veterinārmedicīniskās aprūpes un uzturēšanas patversmē rezultātā.

Suņa turēšanas nodeva tiks ieskaitīta Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžeta vispārējo ieņēmumu kontā.

Suņa turēšanas nodevas cena pašvaldībās var atšķirties. Piemēram, Liepājā tie ir 8,54 eiro gadā, bet Valmierā sasniedz 12 eiro apmēru.