Par to, kas ir nododams stiklu šķirošanas konteineriem, kāds ir tālākais process pārstrādē un kāds ir labums no šīs šķirošanas, ''Tava Māja'' stāsta AS "Latvijas Zaļais punkts" direktors Kaspars Zakulis.
Šķirojamais stikls
Stiklam paredzētajos konteineros drīkst izmest jebkāda izmēra stikla pudeles un burkas. Metot konteinerā pudeles un burkas, tās būtu vēlams saplēst, jo šādi vienā konteinerā var samest vairāk stikla. Tas savukārt nozīmē, ka automašīnai, kas izved konteinera saturu, ceļš jāmēro retāk, saudzējot gan gaisa kvalitāti, gan satiksmes plūsmu, skaidro speciālists. Etiķetes no pudelēm gan nav jānoņem, jo tās tāpat apstrādes procesā tiek nomazgātas. Tāpat arī korķīši nav obligāti jānoskrūvē.
Stikliem paredzētajā konteinerā drīkst mest tikai stikla iepakojumu – pudeles un burkas. Jāatceras, ka nedrīkst mest porcelānu, kristāla priekšmetus, stikla glāzes un logu stiklus, spuldzes, kā arī māla pudeles un traukus.
Šķirot stiklu – kāpēc gan?
Kāpēc gan vajadzētu šķirot stikla atkritumus? Atbilde pārliecinās par tā vajadzību – sadzīves atkritumos nonākusī saplēsta pudele vai burka kopā ar citiem atkritumiem tiek apglabāta poligonā, jo stikla lauskas ir ļoti sarežģīti nošķirot no citiem atkritumiem. Ja citu materiālu piejaukums ir vairāk nekā 5 procenti, tad diemžēl savāktais stikls arī nonāk atkritumu poligonā, jo no stikla praktiski ir neiespēja nošķirot citus atkritumus. Tā notiek gan ļoti reti, jo cilvēki kļūst arvien atbildīgāki un ciena citu darbu, stāsta Zakulis.
Latvijā ir divas sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas, viena no tām Grobiņā, kur tiek nošķirots arī stikls, kas tālāk mēro ceļu uz pārstrādes rūpnīcām. Taču jāņem vērā, ka videi saudzīgāk un draudzīgāk ir šķirot materiālus jau pie savām mājām – tādējādi gan materiāla vērtība ir lielāka, gan lielāka varbūtība, ka savāktais materiāls būs derīgs pārstrādei, un tiek ietaupīts cilvēka darbs, šķirojot rūpnīcā.
Stikls ir bezgalīgi pārstrādājams materiāls. Pārstrādāts stikls saglabā tādas pašas īpašības, kādas ir jaunam stiklam, un tādējādi pilnībā ir piemērots jaunu stikla pudeļu ražošanai. Stikla pudeles un burkas ir cilvēka veselībai draudzīgākais iepakojums, tāpēc pret to vajadzētu izturēties ar lielu atbildību. Stikls ir arī unikāls materiāls, jo to var atkārtoti pārstrādāt bezgalīgu reižu skaitu, nezaudējot tā kvalitāti un citas labās īpašības.
Stikla otrais mūžs
Stiklu izgatavo no dabīgiem materiāliem – smiltīm, sodas un krīta, kas kūst 1500 grādu temperatūrā. Pārstrādājot stikla pudeles un burkas atkārtoti, tiek ietaupīti šie vērtīgie dabas resursi. Ražojot iepakojumu no pārstrādāta stikla, daudz mazāk tiek patērēts ūdens, elektrība un piesārņots gaiss. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka izlietotās un nevajadzīgās stikla pudeles un burkas tiek izmestas stiklam paredzētajā konteinerā.
Stikla pārstrādei nepieciešamā enerģija ir par 32 procentiem mazāka par to, kas jāpatērē pirmējā stikla ražošanai no smilts, sodas un kaļķu maisījuma, savukārt gaisa piesārņojums, kas rodas, ražojot pudeles no pārstrādāta stikla, ir par 20 procentiem mazāks, bet ūdens piesārņojumu par 50 procentiem mazāks, salīdzinot ar pirmējā stikla ražošanā radīto piesārņojumu.
Tehnoloģisko procesu nodrošināšanai nepieciešamā temperatūra ir 1550 oC. Kad šajā karstumā no smiltīm, sodas, kaļķakmens un stikla lauskām izveidojusies viendabīga stikla masa, ik pēc sekundes divi karsta stikla pilieni 1200 oC temperatūrā tiek formēti par pudeli. Tad pudeles lēni atdziest jeb norūdās. Pēc rūdīšanas pudeles aizceļo uz šķirošanas līniju. Saražotās pudeles aizceļo uz rūpnīcām, kur tās tiek atkal uzpildīts un nogādātas veikalos, par stikla ražošanas procesu stāsta Zakulis.
Kā iegūt stikla šķirošanas konteineru
Lai pie savas mājas izvietotu konteineru šķirotajiem atkritumiem, ir jāsazinās ar savu namu apsaimniekotāju vai atkritumu apsaimniekotāju. Privātmāju iedzīvotājiem tikt pie konteinera vai maisa stikla šķirošanai būs vienkāršāk, tomēr, ja šādas iespējas nav, tad ir jāmeklē šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumi vai publiskie šķirošanas punkti.
Lai arī pie daudzām mājām Latvijas pilsētās ir pieejami konteineri šķirotajiem atkritumiem, tomēr vēl ir daudz darāmā, lai iespējas šķirot visiem būtu ērtas, rezumē Zakulis.