Atrast mājas dienas laikā. Kā Anastasija palīdz nelaimē nonākušiem kaķīšiem  (2)

Portālam "MansDraugs" Anastasija stāsta, ka ar dzīvniekiem darboties sākusi pirms aptuveni pusotra gada, lai arī ar četrkājainajiem draugiem bijusi saistīta jau iepriekš. Dzīvnieku patversme "Ulubele", kur viņa darbojusies kā brīvprātīgā, bijusi atspēriena punkts un pamudinājums palīdzēt dzīvnieciņiem arī citādā veidā. Patversmē Anastasija staidzinājusi sunīšus, vedusi barības paciņas kaķīšiem, līdz 2015. gada vasarā nodibināta "Cat Care Community": "Tā nodarbojas ar palīdzības sniegšanu dzīvniekiem, īpaši kaķīšiem."

Jautāta, kā nolēmusi izveidot biedrību un vai bijis kāds īpašs notikums, kas to veicinājis, Anastasija min, ka palīdzēt citiem dzīvnieciņiem iedvesmojis viņas otrais kaķītis. Mīluli viņa paņēma no ielas: "Kaķītis bija slims, bet kopā ar veterinārārstu mēs viņu izārstējām. Tagad tas ir mīļākais kaķītis pasaulē. Viņš nekad nekož, tikai murrā." Tāpat Anastasija arī pamanījusi, ka portālā "Facebook" atrodama dažāda informācija par kaķiem, kas vēl vairāk raisījusi viņas interesi par peļu junkuriņiem: "Man tas bija tāds atradums – ka tik daudz cilvēku cenšas palīdzēt ielas dzīvniekiem. Tas viss iedvesmoja darīt kaut ko pozitīvu lietas labā."

Darbība biedrības ietvaros notiek laikā, kas ir ārpus Anastasijas ikdienas pienākumiem un, kā viņa saka, "kad ir laiks". Tāpat viņai ir draudzenes un kolēģi, kuri palīdz ikdienas darbā ar dzīvnieciņiem, viņu kopšanu, jaunu saimnieku meklēšanu, barošanu un visu pārējo, kas darāms mīluļu labā.

Kā varētu raksturot vienu dienu savā dzīvē? Anastasija prāto: "Savu dienu varu raksturot kā interesantu, nekad nav garlaicīgi." Katra jauna diena nes pārsteigumu, dažādas situācijas, ar kurām jātiek galā, un, galu galā, arī četrkājainos draugus, kuri nonāk jaunu, mīlošu saimnieku rokās. Taču biedrībā ne tikai palīdz meklēt mājas pamestiem un nelaimē nonākušiem kaķīšiem, bet arī neatsaka padomu nevienam, kam radies kāds jautājums vai problēma: "Vairākkārt sanācis, ka cilvēki raksta un uzdod jautājumus par to, kā var palīdzēt kaķītim vai kur un kādā klīnikā jāvēršas." Tāpat Anastasija novērojusi, ka biedrības "Cat Care Community" "Facebook" profila pasta kastītē ienāk jautājumi arī no ārzemniekiem. "Piemēram, viens vīrietis jautāja, kā pasargāt kaķi no kamīna, jo kaķim patīk tam sēdēt blakus," smaida Anastasija. "Tad jādomā, jāmeklē informācija internetā, ja pats nevari uzreiz izdomāt, ko atbildēt. Arī tā notiek ikdienā."

Savukārt grūtības Anastasija raksturo tā: "Sākumā grūtākais bija redzēt tās situācijas, kurās dzīvnieki atrodas, kad tikko dzīvnieks ir atrasts, jo ne visi ielas dzīvnieki ir veseli. Bet tagad nevis grūtākais, bet svarīgākais ir atrast mājas, tiešām labas mājas, kur cilvēki rūpēsies par kaķīti, tāpēc, pirmkārt, domājam par to." Lai arī situācijas, kurās četrkājainie draugi nonākuši, var krietni apbēdināt un mazināt spēju atrast mīlulim jaunas mājas, tā vietā jākoncentrējas uz nākotni un to, ka katrs kaķītis ir pelnījis nonākt pie mīlošiem saimniekiem, pārliecināta ir Anastasija.

Ja reiz darbojas biedrībā, kas rūpējas par kaķiem, tad jau arī pašai mājās noteikti ir pulks četrkājaino draugu, vai ne? Taču tā vis neesot. Anastasija pamato: "Mājās ir savi kaķīši, kuri arī ir glābti no ielas, tāpēc pie sevis mājās neņemu dzīvniekus. Kāpēc? Tad ir liels stress mājas kaķīšiem un risks saslimst ar vīrusu."

Tiklīdz biedrības paspārnē nonāk kāds kaķītis, viņa nokļūšana jaunās mājās ir atkarīga no tā, kāds ir mīluļa veselības stāvoklis un vecums, stāsta Anastasija: "Ātrākais bija atrast mājas mazam kaķītim. Tas notika vienas dienas laikā." Taču mēdz būt arī tā, ka četrkājainā drauga dēļ nākas izjaukt visu savu dienas ritmu, lai tikai paspētu saglābt dzīvnieciņa veselību. Anastasija atceras šādu gadījumu: "Visvairāk mana atmiņā palicis moments, kad vedu mazu kaķenīti pa nakti uz klīniku, jo viņai bija krampji. Un bija gandarījums – sanāca palīdzēt, un kaķenīte tagad dzīvo ar savu jauno saimnieci."

Biedrībā novērtē ikkatru, kas savu iespēju robežās palīdz četrkājainajiem draugiem. Anastasija paskaidro, ka tādu cilvēku ir daudz: "Īstenībā ir diezgan daudz cilvēku, kuri cenšas palīdzēt visdažādākajā veidā, piemēram, sniedzot pagaidu mājas, ķerot ielas kaķus, arī vedot viņus uz sterilizāciju vai palīdzot ārstēt." Liela nozīme ir arī finansiālajiem līdzekļiem, kurus labvēļi ziedo, lai palīdzētu peļu junkuriņiem atlabt un paēst.

Uz jautājumu par to, vai Anastasija ir saskārusies ar negatīvu viedokli un uzskatu, ka "Visiem dzīvniekiem tāpat nepalīdzēsi!", viņa pauž: "Mēs darām visu, ko mēs varam, un pēc iespējas vairāk."

Lūk, šeit vari ieskatīties Anastasijas un biedrības "Cat Care Community" sagatavotajā foto stāstā par ielas kaķu noslēpumaino dzīvi, bet šeit – par kaķīšiem, kuri nonākuši jaunās mājās un uzsākuši jaunu dzīvi.