Kāda loma ir ventilācijai mājas būvniecībā – skaidro speciālists  (1)

Tieši ziemā saskaramies ar mājas siltumizolācijas pārbaudi – vieni sūdzas, ka nebūt nav izvēlēts tas labākais risinājums, vēl kāds saskaras ar blakusparādībām, kas nemaz netika gaidītas. Bet vai maz ir iespējams apvienot patīkamu komfortu, proti, siltumu mājās, nesaņemot par to astronomiskus rēķinus? Vaicājam apkures un ventilācijas sistēmu projektētājam Uldim Jansonam, kāds ir viņa skatījums uz šo jomu un ko der ņemt vērā tiem, kam šajā jomā viss vēl priekšā.

Arvien biežāk rodas pārdomas, ka mūsdienās vairs komforts nav apvienojams ar energoefektivitāti un ekonomisku dzīvošanu, jo kaut kas ir jāupurē. Speciālists manam apgalvojumam nepiekrīt, oponējot – komforts ir apvienojams ar ekonomisku dzīvošanu. ''Es esmu par tā saucamo ekonomiju, saglabājot cilvēkam patīkamu mikroklimatu viņa dzīvesvietā. Tā ir gaisa temperatūra telpās, ventilācija, telpu skaņas izolācija no apkārtējas vides – arī šis ir būtisks faktors. Katrai mājai būs savs iespējamais energoefektivitātes līmenis un līdz ar to arī izmaksas. To nosaka ēkās konstrukcijas veids un būvniecības kvalitāte.''

Skaidrs, ka nekas nenotiek tāpat vien un māja nebūs silta pati no sevis. To ietekmē gan izvēlētie būvniecības materiāli, gan apkures veids, taču nereti pat izvēloties šķietami piemērotāko risinājumu, rodas kādas problēmas jeb zemūdens akmeņi, par ko agrāk nemaz nevarējām iedomāties. Speciālists skaidro, ka šie zemūdens akmeņi veidojas jau pašā sākumā, projektējot ēku. ''Jāsaka, ka mājas kvalitāti nosaka arhitekta kompetence par ēkas galvenajiem raksturlielumiem, lai tā būtu droša dzīvošanai no visiem būvniecības virzieniem: konstrukcijām, apkures, ventilācijas u.c.

Liela daļa ļoti bieži aizmirst par ventilāciju ēkā, tā teikt, kam tas vajadzīgs, tas tikai interjeru bojā! Taču arī likumdošanā par dzīvojamo ēku apkuri un ventilāciju ir konkrēti punkti, kas to pieprasa. Piemēram, Ministru kabineta noteikumi Nr.310 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija":

3.2. Ventilācijas sistēmu projektēšana
3.2.1. Vispārīgās drošuma prasības
75. Ventilācijas sistēmas projektē un ierīko tā, lai:
75.1. izmantojot telpas paredzētajiem mērķiem, netiktu apdraudēta cilvēku veselība.

''Uzskatu, ka galvenā problēma individuālajām dzīvojamajām mājām ir tā, ka nav obligāta projektu prasība uz apkures un ventilācijas iekšējiem tīkliem, un tā rezultātā rodas dažādi nepatīkami pārsteigumi. Ļoti lielā daļā gadījumu neadekvāti ir uzstādītas iekārtas, nākas maksāt lielus rēķinus u.tml. Pārbaudot, kāpēc tā ir noticis, secinājumi ir šādi: iekšējās apkures sistēmas neatbilst normāliem darbības algoritmiem, lai siltumsūknis spētu dot to efektu, kas ir dodams.

Kāpēc neatbilst apkures sistēmas tādai vai citādai ēkai? Tāpēc, ka siltuma zudumus ēkai neviens nav rēķinājis kā vajag, jo būvēts, piemēram, pārdošana, un tas ir skarbi. Tas no manas prakses, ar ko ir nācies saskarties. Pareizi visu izdarot, siltumsūkņu tehnoloģija ir viens no visekonomiskākajiem apkures veidiem mūsdienās.''

Tātad komforta līmeni telpās ietekmē būvniecības kvalitāte, sākot ar ēkas būvniecības vietas izvēli, konstrukcijām, beidzot ar inženiertīklu atbilstošu risinājumu izvēli tādai vai citādai ēkai. Speciālists skaidro, ka apkuri spēcīgi ietekmē arī ventilācijai vajadzīgā gaisa uzsildīšana. Ventilācijai ir jābūt labākajā kārtībā, kur mitinās cilvēki. ''Uz šodienu siltuma atguve no gaisa rekuperācijas sistēmās ir augstā līmeni. Piemēram, 150 m² ar maksimālo gaisa apmaiņu 300 m³ stundā, uzstādot rekuperatoru ar 60 procentu efektivitāti siltuma atguvē un māju apkurinot ar kokskaidu granulām, granulu ietaupījums būs divas tonnas apkures sezonā. Sadzīves sektorā ventilācijas iekārtas ar tik zemu efektivitāti nedrīkst ražot, tāda ir ES direktīva, minimālā siltumatguve ir 85 procenti, tātad, kurināmā ekonomija ir vēl lielāka, un jo dārgāks enerģijas resurss tiek izmantots apkurē, jo ātrāks būs rekuperācijas iekārtas atmaksāšanās laiks, un tas atmaksājas visos veidos un svarīgākais no tā ir gaisa kvalitāte dzīvojamajā zonā.''

Kāds interesants fakts no Jansona pieredzes, interesējoties par šo tēmu. Pat Londonas Karaliskais institūts ir konstatējis, ka dzīvojamajā telpā ar nekvalitatīvu gaisu, cilvēks no sava mūža zaudē apmēram 15 gadus, jo nekvalitatīvā gaisā elpošanas biežums ir straujāks un tiek izsmelts cilvēka enerģētiskais potenciāls, un notiek zināmā mērā izdzīvošana.

Te nu interesentiem noteikti rodas jautājums – tad kādu apkures iekārtu izvēlēties, lai salīgākajās ziemās justos komfortā un maciņš no tā ļoti neciestu katru gadu? ''Ja runā par to, ko izvēlēties – malkas apkuri, granulas, gāzes apkuri, siltumsūkņu tehnoloģijas, domāju, ka tas atkarīgs zināmā mērā no attiecīgo resursu pieejamības, ēkas atrašanās reģionā, cilvēka dzīvesveida. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai energoresurss būtu pieejams šajā zemē, nevis importēts pilnā apjomā no kādas citas valsts. Katru kurināmo var izmantot ļoti efektīvi un tas ir komplekss risinājums, sākot jau mājas projektēšanu. Ieguldot pareizi resursus ēkas konstrukcijās, būs vajadzīga mazākas jaudas apkures sistēma un tas ir vienreizējs ieguldījums, un mazāki ekspluatācijas izdevumi. Vislielāko ieguvumu dod tieši ventilācijas rekuperācijas sistēma,'' norāda speciālists.

Labs piemērs ir uz karstā ūdens patēriņu ikdienā. Speciālists skaidro, ka četru cilvēku ģimenei, normāli mazgājoties, karsto ūdeni sildot ar elektrību, pie šodienas elektrības tarifa 10 gados tiktu iztērēti 10000 eiro. Pareizi izvēloties tehnoloģijas, šo skaitli var samazināt uz pusi, turpinot normāli mazgāties, un ieguldītā nauda tiks atgūta ātrāk nekā iekārtas beigs savu kalpošanas mūžu.

Apkures iekārtas izvēli nosaka siltumtehniskie aprēķini par ēku – tiek noteikti siltuma zudumi caur konstrukcijām, gaisa uzsildīšanai, ventilācijas sistēmai utt. Rodas skaitlis kilovatos, no kā attiecīgi tiek izvēlēta apkures iekārta. Ar to viss nebeidzas, jo ir jāizvēlas atbilstošas jauda sildelementi pēc siltuma zudumiem katrai telpai, kas robežojas ar āru. Pareizi cauruļvadu diametri utt. Prakse rāda, ka, neveicot detalizētus aprēķinus, lielākajā daļā gadījumu notiek materiālu pārtēriņš apkures sistēmas izbūvei. Un tam seko – vienā telpā ir par karstu, citā par vēsu. Rezultātā – nenoregulēta sistēma nespēj lietderīgi darboties un ir kurināmā resursu pārtēriņš.

Ventilācija ir ļoti svarīga, arī ārsti par to runā arvien biežāk, uzsverot, ka ventilācijā ir problēmas. Lielākajā daļā slimnīcu nav normālas ventilācijas sistēmas, rezultātā atveseļošanās procesi notiek ļoti lēni.

Pareizi ierīkota ventilācija nodrošina cilvēka higiēnai un veselībai drošu vidi no gaisa kvalitātes viedokļa un ir maksimāli energoefektīva ekspluatācijas laikā. Pareizi veidota ventilācija rodas ēkas projektēšanas gaitā. Galvenais kritērijs un arī vieglākais mērīšanai ir ogļskābās gāzes koncentrācijas līmenis telpā. Normāls, kvalitatīvs gaiss skaitās robežās no 600 ppm (1. kategorija) līdz 1100 ppm (3. kategorija). Šim skaitlim pārsniedzot 2500 ppm, cilvēkam zūd koncentrēšanās spējas par 25-30 procentiem, tāpēc nav jābrīnās, ka kādā sanāksmju telpā, kur nav normālas ventilācijas, pēc 10 minūtēm visi sāk pagurt.

''Logu svīšana un mitrums konstrukcijās arī ir rādītāji, ka ar ventilāciju viss nav kārtībā. Ja ēka nav aprīkota ar normālu ventilāciju, konstrukcijas uzņem mitrumu, kas rodas no telpā esošiem mitruma avotiem. Rezultātā konstrukcija paliek mitra un pieaug tās siltumvadītspēja. Nosiltinot māju, bet nesakārtojot ventilāciju, ieguvumi būs mazi, es pat teiktu – nekādi, jo galvenais kritērijs ir cilvēka dzīves vides kvalitāte.

Vai maz ir kāds ekonomiskais variants, kā apvienot labu ventilāciju ar efektīvu apkures sistēmu? Jansons stāsta, ka ir. Visām ēkām var atrast risinājumus, tikai vajag zināšanas un, protot to pasūtītājam izskaidrot gan no dzīves vides kvalitātes viedokļa, gan sniedzot tehniski ekonomisko pamatojumu, var izdarīt daudz laba.