Kādiem suņiem nevajadzētu staigāt pa kāpnēm
Pārvietošanās pa kāpnēm suņiem ir teju vai neizbēgama. Pakāpieni kādā parkā pastaigas laikā, došanās no daudzdzīvokļu mājas kāpņutelpas un citi lielāki vai mazāki šķēršļi īpaši augumā mazākajiem suņukiem var sagādāt grūtības, turklāt dažu šķirņu pārstāvjiem nevaz nevajadzētu pārvietoties pa kāpnēm.
Nereti ir redzēti dažādi video fragmenti, kuros suņu saimnieki ir iemūžinājuši suņuku pirmos soļus lejup vai augšup pa kāpnēm. Tiesa, drosmi un apņemšanos šis process prasa gan, taču tam nevajadzētu kļūt par saimnieka pašmērķi, jo nereti dzīvnieciņam tāda veida pārvietošanās var sagādāt sāpes.
Portāls "Pets4homes" raksta par dažādiem iemesliem, kas var kavēt mājas mīluļa pārvietošanos pa kāpnēm.
Kā pareizi sunim tīrīt ausis?
Par suņa veselību jārūpējas nepārtraukti, jāuzmana, lai dzīvniekam ir pietiekami daudz fizisku aktivitāšu, nogriezti nadziņi un arī tīras ausis. Cik tad bieži sunim jātīra ausis? Vai to dara mājās vai pie veterinārārsta? Par to, kā pareizi tīrīt austiņas, kurām šķirnēm biežāk un kāpēc vispār jātīra, paskaidro Valmieras Kennelkluba vadītāja Lolita Ķuze.
''Ausu veselībai ir jāseko līdzi, ja austiņa skaista, tīra – viss kā nākas, tad nav pamata uztraukumam. Bet suns ir dzīva radība, kurš mēdz saslimt, viņam var sapūst ausis, dzīvnieks var saķert ērces un citas nelaimes, kas ietekmē ausu veselību,'' skaidro Ķuze.
Bet, ja arī nav novērotas kādas atkāpes no ierastās ausu veselības, arī profilaktiski ir jāseko līdzi to izskatam. Veikalos nopērkami speciāli tīrāmie šķidrumi, ar kuru palīdzību katrs saimnieks pats var rūpēties par mīluļa ausu veselību.
Kāpēc sunim jāgriež nagi? Speciālista padomi, kā to pareizi darīt
Par suņa veselību atbildīgs ir viņa saimnieks. Lai ķepainim būtu balti zobi, jādod grauzt kauliņus, lai veselas ausis, tās regulāri jātīra, un, lai pareiza gaita un spēja skriet un rotaļāties, regulāri jāgriež četrkājainā drauga nagi. Par to, kā pareizi veikt šo procedūru, pieredzē un padomos dalās Valmieras Kennelkluba vadītāja Lolita Ķuze.
Sava suņa nagi ir jākopj visiem saimniekam. Katram sunim, protams, ir atšķirīgs nagu augšanas ātrums, tāpēc saimniekam ir jāpielāgojas un jāuzmana, cik gari tie mēneša laikā izaug. Ir jāzina, ka pastāv divi ķepu veidi. Viens, kad nagi ir pavērsti uz leju, otrs - kad tie aug paralēli zemei. Ja ķepa ir kā kamoliņš uz leju, staigājot nagi nodilst ātrāk, otrā ķepas gadījumā nagi noteikti saimniekam jāapkopj biežāk.
Nodilums un griešanas nepieciešamība atkarīga arī no tā, pa kādu segumu suns ikdienā pārvietojas. Ja ķepainis dzīvo pilsētā un ikdienā dodas pastaigā pa asfaltu, nagi ātrāk nodils, bet, ja izskrienas tikai mājas pagalmā pa zālīti, nagiem nebūs, kur nodilt, un tie turpinās augt.
Vai čipēšana var kaitēt sunim, kuram ir veselības problēmas?
Lasītāja Inese suņu obligāto čipēšanu un reģistrēšanu, kas līdz nākamā gada 1. jūlijam jāveic visiem ķepaiņiem, uzskata par labu domu, jo tā ļaus likumsargiem ātri vien noskaidrot saimniekus, kuri pret saviem mīluļiem izturas nolaidīgi un cietsirdīgi vai pat pamet. Tomēr sieviete ir noraizējusies, vai mikročipa ievadīšana nevar kaitēt viņas solīda vecuma suņukam, kura ķermeni aizvien vairāk sāk pārņemt audzēji. Jautāju viedokli diviem veterinārārstiem – Jānim Beinertam un Ingum Balandinam.
"Čipēšanas process ir pilnīgi nekaitīgs. Mikročips ir ļoti sīks un ievietots bioloģiski neitrālā stikla kapsulā. Tas nekādi nevar izraisīt jaunveidojumu rašanos. Bet tas, ka sunim katra skramba ir sākums jaunveidojumam, ir otrādi apvērsts fakts. Patiesībā skrambas veidojas vietās, kur zem ādas jau sācis attīstīties jaunveidojums," paskaidroja speciālists Beinerts.
Kāpēc suns laiza vai zelē savu ķepu?
Daudzi suņu saimnieki novēro, ka četrkājainais draugs ko tādu dara, un nevar saprast, vai šāda uzvedība ir pilnīgi normāla vai tomēr par to vajadzētu satraukties. Portāls "Vetstreet.com" noskaidrojis, kādi ķepu laizīšanai un zelēšanai var būt iemesli.
Gadās, ka suns maigi, bet visai uzstājīgi mēdz laizīt vienu vai visas ķepas, bet daži mīluļi turklāt sāk zelēt to "pirkstus", kas var šķist ļoti savādi un mulsinoši.
Vai par to būtu jāuztraucas? Īsā atbilde ir – jā. Tev vienmēr vajadzētu konsultēties ar sava četrkājainā drauga veterinārārstu, pamanot šādu uzvedību, it īpaši, ja tā parādās pēkšņi un suns ap ķepu vienmēr ņemas ilgi vai arī ir vērojams ķepas apsārtums, pietūkums, asiņošana, jūtams nepatīkams aromāts, suns klibo, vairās likt ķepiņu pie zemes vai ir citas pazīmes, kas varētu liecināt par sāpēm un infekciju.
Kāpēc suns koda savu asti?
Ja tavs suns bieži zelē vai laiza savu asti (parasti – tās pamatni), to nevajadzētu atstāt bez ievērības. Šādai darbībai var būt dažādi iemesli, taču visbiežāk šāds "ieradums" signalizē par kādu medicīnisku problēmu. Portāls "Pets4homes.com" apkopojis biežākos astes kodīšanas iemeslus. Uzzini arī, kā katrā gadījumā rīkoties, lai mīluli no nevēlamā "ieraduma" atsvabinātu.
Viens no izplatītākajiem iemesliem, kādēļ suns koda savu asti, ir alerģija vai paaugstināta jutība pret kaut ko, kā iespaidā uz ādas izveidojas tā dēvētie "karstie punkti" – jutīgi, iekaisuši un bieži vien niezoši laukumi.
Astes sākums ir viena no biežākajām vietām, kur veidojas "karstais punkts". Tādēļ suns zelē šo vietu, vārtās pa zemi vai kā citādi cenšas no niezes atbrīvoties, kas diemžēl situāciju padara tikai sliktāku.
Lai sunim aste vairs nebūtu jākoda, jāatrod alerģijas izraisītājs un jāliedz sunim pieeja tam un/ vai jādod sunim medikamenti, lai alerģisko reakciju mazinātu.
Jāpiebilst, ka pie astes pamatnes bieži mēdz pulcēties blusas. Jāpārliecinās, vai vainīgas nav tās. Šajā gadījumā palīdzēs pretblusu siksniņa vai pilieni.
Kāpēc šokolāde suņiem ir kaitīga?
Vairākums suņu īpašnieku teorētiski zina, ka ir daudz produktu no cilvēku galda, kuri sunim ir kaitīgi, un šī saraksta augšgalā atrodas šokolāde, taču nez kāpēc mīluļa lūdzošā skatiena ietekmē tomēr tam šad un tad mēdz iedot brūno našķi. Visticamāk, vienkārši īsti nezina, kā tieši šokolāde dzīvniekam var kaitēt vai pat apšauba to, sak, pats taču ēdu un esmu sveiks un vesels! Tomēr suņa un cilvēka organisms atšķiras. Šokolādes negatīvo ietekmi uz suni skaidrojis portāls "Pets4homes.co.uk".
Šokolāde tiek gatavota no kakao pupiņām, kas pašas par sevi satur divas sastāvdaļas, ar kurām suņa organisms nespēj tikt galā.
Viena no šīm vielām ir kofeīns. Kā zināms, arī cilvēkam šis stimulants lielās devās var radīt veselības traucējumus, nemaz nerunājot par dzīvnieku.
Taču vēl kaitīgāks par kofeīnu sunim ir teobromīns, dabiskas izcelsmes alkaloīds, kas atrodams kakao pupiņās un visa veida šokolādē, visvairāk – tumšajā, bet mazākās devās arī piena un baltajā šokolādē. Teobromīns uz organismu iedarbojas līdzīgi kā kofeīns, taču tā stimulējošā ietekme uz suņa sirdi ir daudz spēcīgāka.
Ja mīlulis uzņem daudz teobromīna, tas liek sirdij auļot un iedarbojas arī kā urīndzenošs līdzeklis. Pārāk liela teobromīna deva izraisa organisma saindēšanos, un var beigties ar dzīvnieka nāvi. Pārdozēšanas pazīmes mazākam sunim var parādīties jau pēc 50 gramu tāfelītes notiesāšanas.
Sunim sauss deguns. Vai jāuztraucas?
Suņu mīļu vidū izplatīts ir uzskats – ja četrkājainajam draugam ir sauss deguns, tātad viņam ir kāda veselības problēma. Vai tiešām tā ir, "MansDraugs.lv" jautāja klīnikas "Mazo brāļu hospitālis" veterinārārstei Ievai Līdumniecei.
Ir gadījies, ka saimnieks norūpējies atved suni uz klīniku, sakot, ka viņam ir temperatūra. Kad jautāju, cik augsta tā ir, atbild, ka nav mērījis, bet, redz, sunim deguns ir sauss! Ja sunim sauss deguns, tātad ir arī temperatūra – tas nu gan ir mīts!" saka Ieva Līdumniece.
"Parasti šādos gadījumos izmērot temperatūru, atklājas, ka tā ir pilnīgi normāla. Ja sauss deguns ir vienīgā sūdzība, tas ne par ko sliktu neliecina."
Daktere stāsta, ka sunim sauss deguns var būt pēc kārtīgas izskriešanās, bedru rakšanas dārzā un citām aktivitātēm, kā arī ļoti karstā laikā – tas ir pilnīgi normāli.
Kā atradināt suni no ēdiena diedelēšanas?
Ja saimnieks sunim mēdz iedot ēdienu no sava šķīvja, ķepainis visai ātri iemanās izmantot efektīvākos diedelēšanas meistarstiķus – skumju acu skatienu, galvas ielikšanu klēpī, ķepiņas pacelšanu vai uzlikšanu uz ceļgala, sērīgas nopūtas un smilkstēšanu. "Nu, kā viņam var neiedot?" nopūšas ne viens vien saimnieks, pasniedzot mīlulim kārtējo gardo kumosiņu. Diemžēl ļoti bieži suņa diedelēšana ar laiku kļūst nemitīga un apgrūtinoša. Kā rīkoties, lai suni no tās atradinātu, skaidrots nupat apgādā "Zvaigzne ABC" klajā nākušajā "Suņumīļa rokasgarāmatā".
"Iedosi velnam mazo pirkstiņu, paņems visu roku," – tāda ir latviešu tautas paruna, un tā ir ļoti labi attiecināma uz suņu diedelēšanu. Ja dosi, tad prasīs. Un, jo biežāk dosi, jo biežāk prasīs. Šajā ziņā suņa apetīte ir neremdināma. Viss, kas ir uz saimnieku galda un nav tik viegli dabūjams, dzīvnieka uztverē, protams, ir daudz kārdinošāks un garšīgāks nekā paša bļodiņā ieliktā barība.
Diemžēl, ja saimniekam ir "mīksta" sirds un kāds kumosiņš no viņa šķīvja ik pa brīdim ieceļo ķepaiņa mutē, tas var novest pie tā, ka suns atsakās no savas barības un vēlas ēst tikai saimnieku ēdienu. Šī problēma visbiežāk iet roku rokā ar dzīvnieka aptaukošanos un citām nebūšanām.
Cik bieži jāattārpo mājdzīvnieks?
Cik bieži nepieciešams attārpot kaķi un suni, un kādus līdzekļus izvēlēties, detalizēti pastāstīja veterinārās klīnikas "Dzīvnieku veselības centrs" veterinārārste Maija Catlakša un laborante Sandra Lapsiņa.
Mājdzīvnieka attārpošanas biežums atkarīgs no dzīvnieka vecuma un fizioloģiskā stāvokļa. Kucēnus un kaķēnus līdz 6 mēnešu vecumam ieteicams attārpot 2., 4., 6. un 8. dzīves nedēļā, bet pēc tam reizi mēnesī līdz pusgada vecuma sasniegšanai, bet pēc tam jāseko pieaugušu dzīvnieku attārpošanas vadlīnijām.
Pieaugušu suni vai laukā ejošu kaķi ieteicams attārpot divreiz gadā. Dzīvniekus, kuriem patīk medīt un visu interesanto pagaršot, pat trīs reizes gadā. Savukārt kaķi, kurš dzīvo tikai iekštelpās, var attārpot arī tikai reizi gadā, tomēr to noteikti ieteicams darīt, jo parazītus un to oliņas cilvēki viegli ienes mājoklī ar apaviem.
Kuces un kaķenes vajadzētu attārpot pirms pārošanas un pēc dzemdībām. Mazuļu zīdīšanas laikā kuces un kaķenes būtu ieteicams attārpot ik pēc divām nedēļām, jo pēcnācēji var iegūt parazītus, piemēram, saskaroties ar mātes fekālijām.
Ja savās mājās ievedat jaunu mājdzīvnieku, vislabāk to attārpot uzreiz un šo procedūru veikt vēlreiz pēc divām nedēļām.
Ko nedrīkst ēst suns?
Kurš gan neatmaigst suņa lielo brūno acu un simpātiskā purniņa priekšā, kad mīlulis mēģina izlūgties kārumu no saimnieku galda? Izrādās, ir diezgan daudz produktu, kas cilvēkam nekādu ļaunumu nenodara, taču nopietni apdraud suņa veselību, norādījis portāls "WebMD.com".
Vai tiešām neliels kumosiņš no saimnieka galda var viņam kaitēt? Tas, protams, atkarīgs no tā, kas tas ir un ko tas satur. Piemēram, čipsi ar gvakamoli jeb avokado biezeni var izraisīt sunim nopietnas veselības problēmas. Patiesībā ir daudz "cilvēku ēdienu", ko suns nedrīkstētu ēst. Un tas nav tikai tādēļ, ka dzīvniekam varētu rasties liekais svars. Daži uzturā bieži lietoti ēdieni sunim ir ārkārtīgi būstami, turklāt jūs noteikti pārsteigs, kuri tie ir.
Vai sunim var dot kaulus?
"Vai sunim vajag dot kaulus? Nē! Jo īpaši tas attiecas uz vistu kauliem, jo graužot tie parasti salūst asās šķēpelēs, kas var savainot dzīvnieka gremošanas traktu vai pat kaut kur tajā iesprūst," stāsta Dr. Beinerta klīnikas veterinārārsts Abubakars Gasanhanovs. "Daži veterinārārsti ļauj dot prāvākos liellopa kaulus, kurus suns nemaz nevar sagrauzt, vien mazliet apskrubināt. Parasti iesaka augšstilba kaulus ar brangajām locītavām, no kurām suņi var nograuzt vien gaļu, skrimšļus un saites. Kamēr suns nespēj kaulu sagrauzt, viss ir kārtībā. Taču neviens nevar garantēt, ka četrkājainajam draugam kādā brīdī no tā paša, it kā nesagraužamā liellopa kaula neizdosies atšķelt šķembu, kura var izrādīties liktenīga."
Speciālisti skaidro, vai suņa veselībai kaitē spēlēšanās ar kociņu
Ārzemju mediji vēsta - saimniekiem nevajadzētu kā sava mīluļa rotaļlietu izvēlēties koka zaru, jo tas var ietekmēt suņa veselību. Vai tas nozīmē, ka pastaigas laikā nav vēlams no zemes pacelt un sava mīluļa priekam aizmest kādu zaru? Vaicājām speciālistiem.
Kinologs Leons Markelovs uzskata, ka visu ir jādara ar prātu, turklāt arī kociņa mešanu nevar veikt bezmērķīgi. "Ir gadījumi, kad saimnieks ar suni iet pa ceļu, saimnieks paņem koku un met apsnigušā laukā, taču nevar zināt, kas atrodas zem sniega, jo tur var būt, piemēram, betons," raksturo kinologs. No tā veidojas vēl kāda problēma - suns izskraidās pa dziļu sniegu, tas salīp dzīvnieka kažokā, turklāt tur arī izkūst, veicinot aukstumu. Tādā veidā sunim ilgi ir auksti.
Skaidrojot spēlēšanos ar koka zaru, Markelovs stāsta, ka saimnieki bieži vien dara nepareizi. "Suns var traumēt zobus, ja saimnieks rauj zaru no suņa mutes," tā kinologs. Viņš skaidro - ja uz zara parādās asiņainas siekalas, tad suņa veselība ir pasliktinājusies. Lai arī šāda nodarbe, raustot koka zaru, varētu šķist pilnīgi nevainīga, tā tomēr var ietekmēt gan suņa zobus, gan veselību kopumā, jo suns mēdz arī pakrist vai paslīdēt.