Savā ziņā putnu barošana ir svarīgāka barotājam, nevis putniem, jo putni bez cilvēka sniegtās barības ir iztikuši miljoniem gadu. Atsevišķu indivīdu paglābšana no bojāejas, visdrīzāk, neuzlabos putnu populācijas dzīvotspēju kopumā, taču piesaistīs putnus mājas apkārtnei un dos gandarījumu cilvēkam. Barojot putnus ziemā, jāņem vērā vairāki noteikumi:
- Ja putnu barošana ir sākta, nevajadzētu to pārtraukt, pirms beidzies sala laiks, jo putni rēķinās ar iespēju atrast sev ēdamo ierastajā vietā. It īpaši tas attiecas uz attālām viensētām, kur tuvumā nav citu cilvēku, kas barotu putnus. Putniem ir strauja vielmaiņa, un tie spēj izturēt ziemas salu, tikai laicīgi un pietiekami paēduši.
- Barošana ziemas beigās ir nozīmīgāka. Dabā pieejamās barības daudzums ziemas gaitā samazinās, jo liela daļa vieglāk atrodamo kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku, kas paslēpušies, piemēram, koku mizas spraugās, ziemas otrajā pusē (janvāra beigās, februārī) jau ir apēsta, arī ogu un sēklu daudzums sarucis. Arvien vairāk laika nepieciešams vajadzīgā barības daudzuma savākšanai, bet dienas vēl ir īsas, un putnu dabiskā mirstība palielinās.
- Tāpat ir svarīgi neaizmirst papildināt barotavu brīžos, kad visgrūtāk atrast dabā pieejamo barību – kad apledojuši koku stumbri un zari, saputināts daudz sniega, kā arī stiprā salā, kad putniem nepieciešams īpaši daudz enerģijas ķermeņa siltuma uzturēšanai.
- Izgatavojot vai iegādājoties putnu barotavu, jāņem vērā, ka barībai jābūt pasargātai no apsnigšanas. Putnu barotavu paraugus var aplūkot Latvijas Ornitoloģijas biedrības tīmekļa vietnē.
- Izliekot barotavu, svarīgi izvēlēties vietu, kas nav viegli piekļūstama kaķiem.
Kāda barība noderēs?
Ļoti piemērota barība parastajiem barotavu apmeklētājiem (zīlītēm, zvirbuļiem, zaļžubītēm, dzilnīšiem) ir saulespuķu sēklas. Laba un lēta barība ir arī auzu pārslas, sajauktas ar nelielu daudzumu saulespuķu eļļas. Gan sīkajiem putniem, gan dzeņiem derēs nesālīta speķādiņa. Kaltētas pīlādžogas (vislabāk – zaros iekārti ķekari) gan pilsētās, gan laukos pievilinās meža strazdus un varbūt arī zīdastes. Vairāk recepšu un padomu atrodams šeit.
Ko varam novērot barotavās?
Sugas, ko var cerēt pievilināt pie barotavas, ir atkarīgas gan no piedāvātās barības, gan barošanas vietas. Blīvas apbūves rajonos pilsētās, iespējams, tie būs tikai mājas zvirbulis, mājas balodis, lielā zīlīte un zilzīlīte, parkos un pilsētu nomalēs arī lauku zvirbulis, zaļžubīte, ķivulis, dižraibais un pat vidējais dzenis, pelēkā zīlīte, dzilnītis, dižknābis, sīlis. Mazpilsētās un laukos barotavas labprāt apmeklēs arī purva zīlīte, cekulzīlīte, pelēkā dzilna u.c. čivinātāji. Informāciju par to, kā izskatās barotavu apmeklējošās putnu sugas un kāds ir to dzīvesveids, var atrast noteicējos: "Putni pie barotavām", "Dzeņveidīgo putnu noteicējs" un "Zīlīšu dzimtas (Paridae) noteicējs".
Dažkārt putni pie barotavām paši kļūst par barību kādam citam putnam – visbiežāk zvirbuļvanagam, kam šāda vieta, kur gandrīz vienmēr pieejama barība, ir ļoti izdevīga.
Vai barot arī ūdensputnus?
Daudz strīdīgāka par "mazputniņu" barošanu putnu barotavās ir ūdensputnu barošana. Uzskata, ka ūdensputnus nevajadzētu barot vispār, lai tie laikus meklētu piemērotas ziemošanas vietas ar neaizsalstošu ūdeni, kas nodrošina dabiskās barības pieejamību. Tādēļ noteikti nevajadzētu sākt barošanu rudenī, kad pīlēm un gulbjiem ir laiks pārcelties uz piemērotām ziemošanas vietām. Ūdensputnu barošana vietās, kas ziemas salā pilnībā aizsalst, iespējams, var palielināt bojāgājušo ziemojošo ūdensputnu skaitu. Ir izplatīts viedoklis, ka ūdensputnu barošana ir kaitīga nepilnvērtīgās barības dēļ, kas var pat izraisīt spārnu deformāciju (t.s. "eņģeļa spārnus") un putni zaudē spēju lidot. Putnu koncentrēšanās barošanās vietās lielā skaitā var veicināt arī infekciju slimību izplatīšanos. No otras puses, ūdensputnu barošana dod iespēju tuvumā aplūkot un iepazīt šos putnus, piemēram, lielos un iespaidīgos paugurknābja gulbjus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
