Piecas reizes dienā – tādu ēdienreižu karti izveidojušas speciālistes Sāra Elisa un Lizija Rova. Dodot kaķītim mazas ēdiena porcijas vairākas reizes dienā, nevis, piemēram, divas lielas bļodas ar ēdienu, mīlulim tiktu nodrošināta labāka dzīve un veselība. Tāpat speciālistes ieteikušas mainīt ēdiena bļodiņas atrašanās vietu, jo tas liktu kaķiem saausīties un meklēt, realizējot savas mednieka iemaņas.
Mūsdienu dzīvesveids, kā vēstījušas pētnieces, liedz kaķiem mudināt domāt un ļauj viņiem ātrāk aptaukoties. Taču piemērota diēta varētu palīdzēt šo rutīnu mainīt. Tāpat esot jāparūpējas arī par pietiekamu daudzumu ūdens, spēlēm, aktivitātēm un kopīgi pavadīto laiku, kas vienlīdz svarīgi papildina mīluļa ikdienu. "Mūsdienu dzīvesveids mājdzīvniekiem var būt bīstams, taču, ieviešot dažas vienkāršas izmaiņas tajā, kā mēs viņus barojam, varam palīdzēt kaķiem nodzīvot ilgāku, veselīgāku, priecīgāku dzīvi," teikusi speciāliste Elisa. "Veids, kādā mēs barojam savus kaķus, neatbilst dzīvei, kādai viņi tika radīti." Viņa arī piebildusi, ka plāns – barot kaķi piecas reizes dienā – pamatots arī zinātniski, izpētot kaķu un saimnieku mijiedarbību.
Savukārt veterinārajā klīnikā "Mazo brāļu hospitālis" "MansDraugs" noskaidroja, ka kaķu barošana nav nemaz tik stingros rāmjos liekama. Galu galā, kuram saimniekam gan ir iespējams ar savu mīluli pavadīt kopā pilnīgi visu dienu, lai barotu viņu piecas reizes pa mazām porcijām? Nevar noliegt, ka ļoti daudzos gadījumos realitāte ir šāda – no rīta saimnieks pamostas un mīluļa bļodiņā ieber sausos graudiņus un kādu gardu konservu, tad dodas dienas gaitās un nākamo ēdienreizi mīlulim sagādā vien vakarā, pārnākdams no darba. Pa to laiku dzīvnieciņš ir paēdos brokastis un vēderiņā radusies vieta vakariņām.
"Mazo brāļu hospitālī" stāsta, ka kaķa barošana ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, kaķa vecuma (kaķēns vai pieaudzis dzīvnieks), diētas (ja, piemēram, kaķis ir aptaukojies), aktivitātes, kas, saprotams, ietekmēs mīluļa dienas gaitas un uzņemto pārtikas daudzumu. Klīnikā norāda, ka mēdz būt arī tādi kaķi, kuri daudz ēd, bet kuriem uzņemtais pārtikas daudzums "neiet labumā" un mīluļi neaptaukojas. Tiesa, uzņemto enerģiju viņi iztukšo draiskulīgās spēlēs.
Veterinārārsti iesaka neliegt, piemēram, mazam kaķītim papildu barību, savukārt piedomāt pie tā, lai nekaitētu pieaugušam kaķim, kuram aptaukošanās var veicināt vēl citas veselības problēmas. Tāpat vēlams ņemt vērā ieteicamās devas, kas allaž minētas uz barības iepakojumiem, arī tie palīdzēs saprast, cik lielai jābūt ēdiena porcijai un cik bieži tā jāsagādā.
Uzstādījumu par to, ka kaķi vēlams barot piecas reizes dienā, klīnikā skaidro neviennozīmīgi. Lai arī tas, iespējams, var tikt saistīts ar mīluļu dzīvi savvaļā, tikpat svarīgai tad arī jābūt iespējai, ka savvaļā kaķis peli vai citu zvēru var nemaz nenomedīt un palikt badā. Šādu situāciju var pielīdzināt ikdienai, ko kaķis pavada vienatnē, kamēr saimnieks ir darbā.