Aktuāli jautājumi par suņiem, kuri palīdzēs atšifrēt neskaidrās darbības  (1)

Vārtīšanās uz muguras – it kā parasta darbība. Taču tā nebūt nav viennozīmīga. Ja reizēm šķiet, ka suņuks vārtās uz muguras tāpēc, ka zem viņa ir zāle vai smiltis, kurās mīlulim ir patīkami atrasties, atceries, ka gulēšana uz muguras var nozīmēt arī pakļaušanos.

Dzīvnieku uzvedības speciāliste Ivelīna Burtona "Quora" raksta – lai izprastu vārtīšanos uz muguras un tās nozīmi, jāņem vērā apstākļi, kādos šī darbība notiek. Tāpēc nevajadzētu uzreiz steigties un glaudīt mīluļa vēderu, bet gan apdomāt, ko gulēšana uz muguras un vārtīšanās var nozīmēt. Ja skaidri zini, ka suņuks izbauda skaisto laiku, vārtoties pa zāli, smiltīm, lapām, vari mīluļa laimes sajūtu palielināt, paglaudot vēderiņu. Taču tad, ja nogulšanās uz muguras notiek citos apstākļos, noteikti tos novērtē.

Protams, nevar noliegt, ka pirmā darbība, kas cilvēkam ienāk prātā, ir – paglaudīt! Kad vēl suņuks tik tieši ir parādījis, ka vēlas, lai saimnieks paglauda viņa vēderiņu? Turklāt mēdz būt arī tādi četrkājainie draugi, kas izmantos ikviena apkārtējā cilvēka labvēlību. Ja suns redz, ka kāds ir gatavs viņam veltīt laiku, teju uzreiz nogulsies uz muguras un gaidīs, kad tiks samīļots. Ja to darīsi, suns būs tavs draugs uz mūžu!

Lasīt vairāk

Katrs suņa saimnieks to noteikti ir piedzīvojis – suns apsēžas vai apguļas un teju vai cilvēka manierē nopūšas. Ko tas nozīmē? Cilvēki mēdz nopūsties, kad jūtas vīlušies, noguruši, aizkaitināti, tāpēc neviļus rodas doma – vai suns dara līdzīgi?

"MNN", atsaucoties uz Amerikas Kenelkluba speciālistu teikto, vēsta, ka suņa darbības jāskata kontekstā ar situāciju, tātad – tās var būt gan ar pozitīvu, gan negatīvu nokrāsu.

Viens no biežāk sastopamajiem veidiem un brīžiem, kādā suns nopūšas, ir tad, kad mīlulis noguļas uz vēdera, izstiepj priekšķepas, uz kurām atbalsta galviņu, un izdveš īsu vai garu, taču saimniekam noteikti sadzirdami nopūtu. "Ja suns nopūšas ar pusatvērtām acīm, tas nozīmē, ka viņam ir patīkami. Ja viņš nopūšas ar pilnībā atvērtām acīm, tas nozīmē, ka suns ir vīlies, ja, piemēram, saimnieks nespēlējas ar dzīvnieku," teikuši speciālisti.

Lasīt vairāk

Pagriež muguru un "izrāda necieņu" – vai tā dara arī tavs suns? Neuztraucies, ir tieši otrādi, suns tev patiesībā izrāda uzticību un draudzību.

Rodžers Abrantess, dzīvnieku treneris un speciālists, "Ethology" skaidro, ka atbalstīšanās pret saimnieku nebūt nav noslēpumainākā darbība, kādu četrkājainie draugi veic. Turklāt saimniekiem arī nevajadzētu domāt, ka, atbalstoties pret viņiem ar dibenu vai gurniem, suns uzvedas nepieklājīgi, uzmācīgi vai pat bezkaunīgi. Gluži pretēji – patiesībā tas nozīmē vien labu!

Atbalstīšanās pret saimnieku ir pozitīvi uztverama pazīme, kuru suns izrāda pret tuvu cilvēku. Brīžos, kad saimnieks pietupjas, lai samīļotu vai paglaudītu suni no dzīvnieka līmeņa, mīlulis var pagriezt muguru un atspiesties pret saimnieku. "Suns var atnākt pie mums, pagriezties un atspiesties pret mums ar gurniem vai dibenu, vai arī pasīvi stāvēt ar skatu citā virzienā, ne mūsu," paskaidro Abrantess.

Lasīt vairāk

Pērkons, zibens, salūts un citas pēkšņas, spēcīgas skaņas var radīt trauksmi kā suņos, tā kaķos. Tipiskākā dzīvnieku reakcija ir bailes, no kurām izriet nemiers, cenšanās noslēpties, tramīgums un citas darbības, kuras var vizuāli novērot. Kāpēc trokšņi tik ļoti biedē mājas mīluļus?

"Pet Education" pieļauj, ka dzīvniekus ietekmē gan skaņa, no kuras reizēm mēdz sabīties pat cilvēks, gan arī, piemēram, zibens radītā gaisma. Dzīvnieku uzvedības pētnieki pat noteikuši, ka mīluļi var itin labi sajust nelāgo laikapstākļu tuvošanos, tādējādi jau pirms negaisa kļūdami nemierīgi un meklēdami patvērumu mājoklī.

Dzīvniekiem var attīstīties arī fobija no skaņām, tostarp tām, kas rodas no pērkona, zibens, salūta, šāvieniem vai pat mazākām skaņām, piemēram, putnu čivināšanas. Turklāt kāds pētījums pat norāda, ka atsevišķu šķirņu suņi var būt vairāk pakļauti šādas fobijas attīstībai, un tie esot kolliji, vācu aitu suņi, bīgli un basethaundi. Tiesa gan, pētījums apskatījis visai šauru suņu loku, tāpēc nepieciešamas vēl plašākas un padziļinātākas analīzes, jo šobrīd tās tomēr nesniedzot pilnīgu ieskatu šajā problēmā, norādīts portālā.

Kā rodas nepatika pret trokšņiem? To var ietekmēt gan dzīvnieka iepriekšējā dzīves pieredze, gan arī pārsteiguma moments, kad suns pēkšņi izdzird skaļo troksni. Reizēm suns visai asi reaģē pat uz kaimiņu, kas ar atslēgu slēdz sava dzīvokļa durvis, tāpēc, piemēram, pēkšņs zibens spēriens un tā atbalss var suņuku satraukt. Taču ne vienmēr suņa izturēšanos salūta vai pērkona laikā ietekmē pieredze. Pēkšņie trokšņi var satraukt pat rūdītāko sunīti, un eksperti ir pārliecināti, ka ar katru nākamo reizi, kad būs uguņošana, pērkons vai citi notikumi, suns reaģēs līdzīgi, ja ne pat asāk. Dažos gadījumos fobija var pāraugt pat saasinātā trokšņu uztverē, kas veicinās baidīšanos pat no lietus lāsītēm, kas sitas pret logu.

Lasīt vairāk

Suņi cenšas piesaistīt saimnieka uzmanību, kā nu to prot. Viens draisku lēkās ap saimnieku, cits ar ķepām lūgs uzmanību, bet vēl kāds, iespējams, centīsies iespraukties starp saimnieka kājām. Vai tā ir vien uzmanības gūšana?

Reizēm suņi savu saimnieku pārsteidz nesagatavotu, pēkšņi no mugurpuses teju vai ieskrienot cilvēka kājās. Dzīvnieku uzvedības speciāliste Vailini Sanga "Vetstreet" atklājusi, ka suņi tā dara patīkamas trausmes vai nepacietības gadījumā. "Fiziskais kontakts viņus, iespējams, mierina. Tā var būt arī kā uzmanības meklēšana. Kurš gan nepievērstu uzmanību sunim, kas cenšas iespraukties viņam starp kājām?" pieļauj speciāliste.

Taču var būt arī tā, ka staigāšana starp cilvēka kājām ir tāda kā alternatīva suņa glaudīšanai. Ja sunim nav patīkami tieši cilvēka pieskārieni, glaušanās gar un starp cilvēka kājām var uztvert kā suņuka pieķeršanās pazīmi. Tiesa gan, ja šī darbība notiek izteikti un regulāri, Sanga iesaka vērsties pie speciālista, kas palīdzēs noteikt, vai suņukam nekas nekaiš.

Lasīt vairāk

Cik bieži ir gadījies tā, ka saimnieks skrien pakaļ sunim, nemitīgi saucot viņu visādos vārdos, bet četrkājainais draugs izliekas to nedzirdam. Kāpēc tā? Vai mīlulis tēlo? Varbūt kļūda ir veidā, kādā saimnieks savu mājdzīvnieku sauc? Atbildi skaidro "Care2" speciāliste.

Protams, saimniekam nav patīkami, ja viņa mīlulis neatsaucas uz savu vārdu, pat arī uz citiem saucieniem. Reizēm pat saimnieka ignorēšana var radīt bīstamas situācijas, ja suns izskrien uz ceļa, garām iet mazs bērns vai citi suņi.

Ja suns neatsaucas uz savu vārdu, ko laika gaitā ir iemācījies un atpazīst, to nevajadzētu uzreiz uzskatīt par mīluļa ietiepību. Sak, suns tikai izliekas! Arī šīs nevainīgās darbības pamatā var būt pat veselības problēmas.

Džesika Vogelsanga, dzīvnieku uzvedības speciāliste, stāsta, ka atsaukšanos uz savu vārdu gluži vienkārši ietekmē tas, cik labi apmācīts ir suns. Iespējams, viņš nav iemācījies savu vārdu vai suņuks mācās lēnāk. Ne visi suni mācās vienlīdz ātri, tāpēc, ja tavs suņuks ir vēl pavisam mazs kucēns, neprasi no viņa daudz un ļauj, lai mīlulis iepazīst pasauli, nevis atsaucas uz visiem saucieniem. Te gan jāuzsver, ka būtiski ir saukt suni vienā vārdā, lai dzīvniekam skaņas nesajuktu un viņš spētu tās atpazīt. Piemēram, ja suni sauc par Reksi, tad šādā vārdā viņu arī jāsauc. Līdzīgi ir arī ar citām apmācības komandām, piemēram, ja sunim māca komandu "gulēt", tad nevajadzētu izmantot vārdus "jāguļ", "guli".

Lasīt vairāk

Kas var būt jaukāks par divām mīlīgām ačtelēm, kas skatās cilvēka virzienā? Suņa aizkustinošais skatiens noteikti ir tas, kuram nav viegli pretoties. Taču patiesībā nemaz nav ieteicams izveidot ciešu un ilgstošu acu kontaktu ar četrkājaino draugu, jo suņu pasaulē tas var nozīmēt arī aicināšanu uz cīņu un spēli par dominanci.

Ikvienam suņa saimniekam jāspēj saprast, kā viņa mīlulis jūtas, īpaši tāpēc, ka pats suņuks to pateikt nevar. Te talkā nāk daži padomi, kā atšifrēt suņuka ķermeņa valodu. "Dogs.About" vēsta, ka žāvāšanās, lūpu laizīšana (protams, tad, kad suns neēd), skrāpēšanās, grīdas ostīšana un izvairīšanās no acu kontakta ir dažas no tām pazīmēm, kas liecina, ka suņuks cenšas pats sevi nomierināt. Visbiežāk tas notiek situācijās, kad suns jūtas neērti, ir stresā vai baidās, un to, protams, var ietekmēt cilvēks.

Šīs pazīmes suns var izrādīt gan tad, kad satiekas ar citu suni, gan arī saskarsmē ar cilvēku. Tādējādi četrkājainais draugs pavēsta, ka viņš pretinieku neapdraud, nevēlas iesaistīties strīdā. Iespējams, daži saimnieki šādas suņa darbības būs jau novērojuši tad, kad mājoklī pastrādāts kāds nedarbs, piemēram, sagrauzts tualetes papīrs, kas izmētāts pa mājokli. Suns centīsies izvairīties no skatiena ar saimnieku, taču saimnieks šādu darbību bieži vien salīdzina ar dzīvnieka nevēlēšanos atzīt savu kļūdu.

Lasīt vairāk

Kuram gan nepatīk atpūsties un pavadīt vismaz pāris brīžus dienā klusumā, mierā un labsajūtā? Tas ir svarīgi kā saimniekam, tā viņa četrkājainajam draugam. Mums katram ir kāda "miera osta" jeb vieta, kur vēlamies paglābties no kņadas un satraukumiem. Arī sunītim tāda ir nepieciešama, tāpēc mājoklī noteikti jābūt vietiņai, kuru mīlulis uzskata par savu un kurā var doties pagulēt jebkurā brīdī.

Sofija Kolinsa, dzīvnieku uzvedības speciāliste, grāmatā "Suņu mīļu rokasgrāmata" iesaka katram saimniekam parūpēties, lai viņa sunītim būtu kāda droša patvēruma vietiņa, kur paglābties, ja mājoklī ir kņada vai, ja mīlulis ir satraucies. Visbiežāk tas ir priekšnams, istabas stūris vai, piemēram, vieta zem kāpnēm, kur paklāta kāda mīksta sedziņa. Tajā sunim jājūtas labi un komfortabli, apkārt var būt novietotas dažādas mantiņas, kuras pagrauzt, lai paspēlētos un rastu mieru.

Zooveikalos, dzīvnieku izstādēs un citur iegādājamas dažāda veida gultiņas, paklāji gan no mīkstāka, gan cietāka materiāla. Ņemot vērā suņa vecumu un auguma izmēru un konsultējoties ar speciālistu, var saprast, kāda veida guļvieta sunītim būs vispiemērotākā. Protams, arī mājas apstākļos tādu var itin viegli ierīkot, paklājot kādu mīkstāku segu vai pledu. Svarīgi, lai iegādātā guļvieta nebūtu pārāk maza. Īpaši tajās gultiņās, kuru konstrukciju veido metāla stieples, mīlulim nepavisam nebūs ērti.

Lasīt vairāk

Kas gan būtu došanās pie miera, ja pirms tam suns nepārbaudītu savu guļvietu un pāris reizes nepariņķotu? Šī darbība noteikti nav sveša arī tavam četrkājainajam draugam. Vai esi aizdomājies, kāpēc suņi tā dara? Vai tiešām viņi meklē ērtāko vietiņu un pozu, kādā gulēt?

Lai arī varētu šķist, ka šī darbība ir izpētīta no viena gala līdz otram, patiesībā pašiem speciālistiem nav skaidras atbildes, kāpēc suns riņķo, pirms apguļas savā guļvietā vai uz dīvāna. Šo darbību atpazīst teju visi mīluļu saimnieki, un, iespējams, populārākais skaidrojums tai ir saistīts ar ērtākas vietiņas atrašanu. Vai tā ir?

Dzīvnieku uzvedības eksperts Stenlijs Korens "Psychology Today" raksta, ka, iespējams, suns riņķo drošības dēļ. Jau izsenis zināms, ka suns spēj pats parūpēties par savu drošību, tāpēc pārliecinās, vai ap viņa iecerēto guļvietu nav nekādu draudu, jo, protams, miega laikā sevi pasargāt ir daudz grūtāk.

Korens arī apstiprina, ka nav veikti plaši pētījumi, kas sniegtu skaidru atbildi par suņu riņķošanu, lai gan ir zināms, ka šādu darbību var ietekmēt obsesīvi kompulsīvie traucējumi, kas var izpausties vienas un tās pašas darbības atkārtotā veikšanā. Turklāt traucējumu gadījumā riņķošanu saimnieks varēs novērot ne tikai tad, kad mīlulis dodas gulēt, bet arī, piemēram, pēkšņi istabas vidū.

Lasīt vairāk

Četrkājainais draugs atspiedies pret saimnieku – tā noteikti ir mīlestības pazīme! Tā, šķiet, domā ne viens vien suņa saimnieks. Taču tādā veidā dzīvnieks var arī parādīt, ka patiesībā ģimenē galvenais ir tieši viņš, nevis saimnieks.

Suņa ķermeņa valodai ir liela nozīme. Gan acu skatiens, gan galvas darbības, gan cita veida izturēšanās ir dažādi tulkojama. "Pets.TheNest" raksta par kāda dzīvnieku trenera Cēzara Millana uzskatu, ka suņi atbalstās pret saimnieku, lai izrādītu savu pārākumu pār cilvēku. Tiesa, no atbalstīšanās vien to nevar absolūti skaidri noteikt, jo jāņem vērā arī tas, kā suņuks uzvedas ikdienā un vai izrāda vēl citas dominances pazīmes.

Nevar gan uzskatīt, ka atbalstīšanās pret saimnieku uzreiz nozīmē kaut ko sliktu. Ja vien suns to nedara uzkrītoši un ilgstoši, iemesls tādai darbībai noteikti meklējams attiecīgajā situācijā – vide, kādā suns to dara (piemēram, pastaiga vai vieta, kur iepriekš suns nav bijis), apstākļi, kas radušies (piemēram, ilgstoša saimnieka prombūtne). Ja vien saimnieks nenovēro citas suņa uzvedības pazīmes, kas var liecināt par izmaiņām dzīvnieka raksturā, atbalstīšanos pret saimnieku var tulkot kā pozitīvu, nevis negatīvu parādību.

Lasīt vairāk

Mīlīgs acu skatiens un nedaudz pieliekta galva – suņu saimnieki noteikti atpazīs šo izteiksmi, ko mīluļi nereti izrāda tad, kad saimnieks ar dzīvnieku sarunājas. Par ko šī izteiksme liecina? Vai tam par iemeslu var būt arī kāda slimība?

Suņu saimnieki noteikti būs ievērojuši gan mīluļa aizkustinošo skatienu, gan arī galvas pieliekšanu. Tas bieži vien atgādina jautājušu izteiksmi, it kā suns uz saimnieka teikto vēlētos atbildēt vai darīt zināmu savu nostāju.

Četrkājainie draugi, protams, saprot, ko viņam saka saimnieks, turklāt spēj izpildīt dažādas komandas. Tās suņi atpazīst gan pēc intonācijas, kādā saimnieki lūdz suni izpildīt komandu, gan arī pēc žestiem. Taču – kāpēc suņi pieliec galvu? Vai tas ir izskaidrojams? Vērsāmies pie kinologa Leona Markelova.

Jautāts, kāpēc suņi mēdz pieliekt galvu, kinologs stāsta, ka nepārprotama izskaidrojuma tam nav. Viņš pieļauj, ka galva tiek pieliekta nervu uzbudināuma rezultātā, "jo suns ieklausās, kādā intonācijā saimnieks runā". Markelovs skaidro, ka suns saprot un atpazīst saimnieka runasveidu, turklāt spēj noteikt, vai saimnieks ir uzraucies, mierīgs, varbūt pat dusmīgs.

Lasīt vairāk