Itāliešu oligarhu mīlulis – sniegbaltais Boloņas sunītis

Sniegbaltais Boloņas sunītis vizuāli neko daudz neatšķiras no viņa bišonu grupas sugasbrāļiem, piemēram, Havanas bišona un Maltas sunīša. Visus skaistuļus vieno daudzas kopīgas īpašības, tostarp kažociņa krāsa, augums un purniņš, taču speciālisti neļaus samelot, ka suņuki reģistrēti kā atsevišķas suņu šķirnes, lai arī ar neapbruņotu aci viņus atšķirt vis nevarēs.

Kā jau citi līdzīgie sugasbrāļi, arī Boloņas sunītis ir dzīvnieciņš ar savu vēsturi un noslēpumaino izcelsmi, kā arī lieliskajām īpašībām, kas vairāku gadsimtu laikā viņu padarījis par iecienītu mīluli dažādu aprindu cilvēkiem. Jā, Boloņas sunītis ir bijis arī visai populāra augstmaņu izvēle!

Tiem, kuri prāto, kur tad radies mazais, baltais, simpātiskais sunītis, priekšā pasaka jau šķirnes nosaukums. Boloņas sunītis radies Itālijas pilsētā Boloņā, tāpēc izpelnījies tās pieminēšanu arī nosaukumā. Līdzīgais sugasbrālis Maltas sunītis arī nosaukts par godu savai izcelsmes vietai. Turklāt tieši Maltas sunītis visbiežāk tiek minēts kā tuvākais Boloņas sunīša radinieks, lai gan nepārprotami skaidru norāžu par to joprojām neesot.

Pirmās rakstītās liecības par šīs šķirnes suņiem meklējamas jau gadsimtiem senā pagātnē, ap 12. gadsimtu. Jau tad augstāko aprindu cilvēki novērtējuši augumā mazo, parocīgo un mīlīgo dzīvnieciņu, tāpēc viņš ātri vien iekarojis labu slavu attiecīgo ļaužu vidū un kļuvis par iecienītu mājas mīluli. Tiek pat vēstīts, ka pa kādam Boloņas sunītim mitis Krievijas imperatores Katrīnas II Lielās, Austrijas ķeizarienes Marijas Terēzes un Francijas karaļa Luija XV favorītes Marķīzes de Pompadūras paspārnē.

Interesanti, ka skaidrojumos par Boloņas sunīša vēsturisko nozīmi tiek minēta oligarhu Mediči dzimta (valdīja no 13. līdz 18. gadsimtam Itālijas pilsētā Florencē). Viņi šīs šķirnes sunīšus esot audzējuši un daudzus no tiem pat dāvinājuši citu valstu amatpersonām kā sava veida diplomātiskās dāvanas. Mazā auguma un patīkamā rakstura dēļ Boloņas sunīši bijuši diezgan populāras dāvanas tā laika sabiedrībā, jo spēja iekļauties teju vai katrā ģimenē un mājoklī.

Boloņas sunīša izskats ir valdzinošs un acij ļoti tīkams, taču tas nozīmē arī saimnieka īpašas rūpes par savu četrkājaino draugu. Lai arī baltais kažoks ir burvīgs un papildina mīluļa jau tā labo īpašību arsenālu, tas itin viegli var sasmērēties, īpaši tad, ja sunītis daudz laika pavada ārpusē. Spožajai spalvai jau nevajag daudz, lai sasmērētos, tāpēc regulāra suņa mazgāšana būs neatņemama dzīves sastāvdaļa.

Šai suņu šķirnei raksturīgs balta viļņota, viegla spalva, kurai ir patīkami pieskarties. Lai tā nesaveltos, nepieciešams arī regulāri to ķemmēt. Tiek ieteikts sunīti ķemmēt vismaz trīs reizes nedēļā. Savukārt izskata paspilgtināšanai daudzi saimnieki izvēlas Boloņas sunīša kažoku apcirpt.

Tā kā baltā spalva aug gan suņa austiņās, gan ap acīm, šīm ķermeņa daļām nepieciešams pievērst īpašu uzmanību. Jālūko, lai matiņi neaizsedz suņa acis un netraucē redzei, pretējā gadījumā var rasties veselības problēmas. Taču par to visu noteikti var konsultēties ar veterinārārstu vai šķirnes suņu audzētāju.

Suņa raksturs un izturēšanās, šķiet, ir iemesli, kāpēc Boloņas sunītis jau sen kļuvis par iemīļotu un uzticamu mājdzīvnieku. Ja kādā ģimenē vai mājoklī trūkst dzīvesprieka, izklaides un mīļuma, Boloņas sunītis būs īstā izvēle, kas drūmo noskaņu pārtrauks.

Lai arī Boloņas sunītis nav raksturots kā pārlieku aktīvs un ļoti labi iekļausies šaurā mājoklī, viņš ātri vien pārņems ģimenes locekļu paradumus. Ja vajadzēs, šunelis būs aktīvs, taču, ja ģimene piekopj mierīgāku dzīvesveidu, Boloņas mīlulis pieradīs arī pie tāda.

Jāteic, ka cilvēki, sastapušies ar balto skaistuli, nevarēs būt vienaldzīgi pret mazo klauniņu, jo kompānija šim dzīvnieciņam ļoti patīk un viņš noteikti centīsies pievērst sev uzmanību. Suņuks ir gudrs un apķērīgs, tāpēc viņam izdosies iemācīt dažādas komandas un trikus, kurus ar aizrautību izpildīt ģimenes un draugu lokā. Mazais draiskulis arī labi saprotas ar bērniem, taču mazā auguma dēļ nevajadzētu sunīti pakļaut pavisam jauniem ģimenes locekļiem, kuri varētu Boloņas sunītim nejauši nodarīt pāri.

Sunītim nepatīk ilgu laiku pavadīt vienatnē, tāpēc vajadzētu parūpēties par to, lai četrkājainais draugs nekļūst destruktīvs un nesāk neapstādināmi riet, grauzt priekšmetus. Vēlams, lai Boloņas sunīša saimnieks būtu atbildīgs un mājās ierastos laikā, citādi pārlieku ilga būšana vienatnē sunītim nudien nenāks par labu. Viņš ļoti pieķeras savam saimniekam un skumst, ja cilvēka nav klāt.

Boloņas sunītis iemieso visas lieliskās īpašības, kuru dēļ cilvēks vispār varētu apsvērt mājdzīvnieka iegādāšanos. Uzticams, paklausīgs, mīļš, draudzīgs un skaists sunītis, kuru jau izsenis iecienījuši augstāko aprindu cilvēki, arī mūsdienās būs brīnišķīgs draugs kā pieaugušajiem, tā bērniem!

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem "Petguide", "Beautiful Bolognese", "Vetstreet", "Dogbreedinfo".