Lielveikalos hiacintēm visbiežāk netiek nodrošināti tie pienācīgākie apstākļi, jo tām patīk gan mitrums, gan gaisma, un, tā kā ar dabīgo apgaismojumu šeit sīpolpuķes nodrošināt grūti, par to svarīgi atcerēties, kad augs jau nonācis mājās. Noliec plaukstošos stādus vietā, kur tos apspīd dienas gaisma. Vēl labāk, ja šī vieta ir vēsa, tad hiacintes izziedēs lēnāk, toties atrādīs daili ilgāk, stāsta Bulduru Dārzkopības vidusskolas mācību siltumnīcu vadītāja Ilzes Briģe.
Taču vēl svarīgāks priekšnoteikums ir laistīšana. Ja augsne pēc sīpolpuķes atgādāšanas mājās ir sausa, iesākumā sāc laistīt stādu pamazām. Ja ziedi vēl nav parādījušies, augsnei jābūt mēreni mitrai, taču tad, kad jau tie sāk plaukt, mitrumam jāseko līdzi jo īpaši rūpīgi. Un, kas svarīgi, sīpolus nedrīkst pārlaistīt. Tas nozīmē – izmanto puķupodu ar paliktni vai ko citu, lai lieko ūdeni var noliet. Šajā sakarā sīpolpuķi var ielikt ar visu iegādāto podiņu lielākā, lai tas nesaskaras ar lielākā trauka grīdu. Tādā gadījumā pēc laistīšanas viss liekais ūdens notecēs. Augsnei visu laiku jābūt viegli mitrai, bet saknes nekādā gadījumā nedrīkst ilgstoši mērcēties ūdenī. Ja mitrumu nodrošināt ik dienas ir grūti, ieteicams hiacintes iestādīt podiņā, liekot apkārt un virskārtā sūnas. Tās palīdzēs uzturēt augsni mitru un neļaus substrātam tik ātri izžūt. Kā jau visas pavasara puķes, ari hiacintes prasa daudz mitruma, tāpēc, visticamāk, laistīt sīpolpuķes vajadzēs katru dienu, un vislabāk to darīt vai nu agri no rīta, vai vēlā vakarā.
Ja hiacintes glabā kādos traukos ar ūdeni un bez substrāta, tad svarīgi ievērot, lai trešdaļa sīpola mērcētos ūdenī ar saknēm. Nekādā gadījumā nevajadzētu pieļaut, ka ūdenī ir pilnībā viss sīpols. Tas pats attiecas uz sīpoliem, kas iestādīti substrātā. Atstāj tos augsnē tikpat dziļi, kā tie iegādāti podiņos.
Laistot hiacintes, svarīgi mitrināt augsni, ne tik daudz pašu sīpolu, tāpēc ūdeni lej tā, lai samitrinātos augsne, nevis tas notecētu no sīpola gar malām, atstājot saknes neskartas.