Ja esi mīluļa meklējumos: piemērotākās suņu šķirnes ģimenēm, pilsētām, laukiem  (1)

Vari noskaidrot, kādas ir populārākās suņu šķirnes Latvijā un kuri sunīši ir klusākie, mierīgākie un labāk apmācāmie. Iespējams, arī tavs iecerētais dzīvnieciņš ir starp tiem. Savukārt, ja jaunais mājdzīvnieks paredzēts senioram, ieskaties, kuri būs atbilstošākie sunīši un vecāka gadagājuma cilvēka kompanjoni. Interesantu dzīvnieku apkopojumu vari meklēt arī pie katrai horoskopa zīmei atbilstošākajiem mīluļiem.

Pirms veic galīgo izvēli, noteikti aizbrauc uz suņu audzētavu, ja ir tāda iespēja. Neviena fotogrāfija vai šķirnes apraksts tomēr nevar aizstāt mīluļa redzēšanu dzīvē. Iespējams, vien tad uzzināsi, ka sunītis siekalojas vai ka viņam turpmākajā dzīvē būs vajadzības, kuras diemžēl nespēsi nodrošināt. Tāpat ikviens suņa audzētājs noteikti būs gatavs pastāstīt par sunīti visu, kas tev jāzina, un spēs atbildēt uz interesējošajiem jautājumiem. Veiksmīgas sadarbības rezultātā mājup aizbrauksi ar mazo šuneli, bet audzētājs būs tava uzticības persona jebkurai dzīves situācijai. Galu galā, jaunam saimniekam ir vēl tik daudz kas nezināms un jauns, tāpēc palīgs vienmēr noderēs!

Atceries, ka vieglprātīga izvēle un attieksme pret mājas mīluli reizēm var beigties patversmē, kur sunītis nogādāts, jo saimnieks vairs nespēj rūpēties par savu mājdzīvnieku. Ticam, ka katra cilvēka spēkos ir kļūt par suņa labāko draugu, sniegt viņam pašu, pašu labāko un spēt nežēlot ne laiku, ne uzmanību, ko tik ļoti alkst mazais, četrkājainais draugs!

Kāds sunītis būs piemērots dzīvei laukos? Kad runa ir par mazo jeb dekoratīvo šķirņu sunīšiem, šķiet, nemaz nerodas šaubas par to, vai dzīve mājoklī pilsētā būs viņiem neatbilstoša. Taču lauku teritorijās ir citādi. Tur pat augumā lieli suņi var justies labi, jo tiek pie plašumiem, kuros izskraidīties, vienlaikus gūstot saimnieka uzmanību. Kuras šķirnes ir piemērotas lauku dzīvei?

Lasītāja Linda pie "MansDraugs" vērsās ar jautājumu par suņiem, kuri būtu piemēroti dzīvei laukos. Tāpēc, reaģējot uz Lindas lūgumu, gan ieskatījāmies jau esošās suņu saimnieku diskusijās par to, kuru šķirņu mīluļi ir piemēroti lauku dzīvei un mājas, kā arī teritorijas sargāšanai, gan vērsāmies Latvijas Kinoloģiskajā federācijā (LKF).

Federācijas prezidente Vija Klučniece uzreiz paskaidro, ka ir ļoti, ļoti daudz suņu šķirņu, no kurām izvēlēties sev piemērotāko četrkājaino draugu. Taču ir gana daudz faktoru, kas jāņem vērā sunīša izvēlē, piemēram, suņa lielums, raksturs, fizioloģija un spalvas biezums, un vēl citi faktori. Taču speciāliste Klučniece uzreiz min, ka nav vēlams izvēlēties medību šķirnes suni. "Ja viņš paspruks no mājām, viņš var iet patstāvīgi medīt," viņa raksturo. Protams, ja līdzās lauku mājām ir mežs, suns ar aso ožu ātri vien saodīs kādu savvaļas zvēriņu, kuram aizrautīgi dzīt pēdas, taču tas var vien sagādāt liekas problēmas saimniekam.

Tāpat suņu šķirnes izvēlē liela nozīme ir spalvas biezumam, skaidro Klučniece: "Sunim ar biezāku spalvu var būt grūti atbrīvoties no blusām, ja tādas rodas." Tiesa, par attiecīgās vai jau noskatītās suņu šķirnes īpašībām un raksturojumu katrs saimnieks var iepazīties jau laikus, izpētot šķirnes aprakstu vai vēršoties LKF. Tajā ir pieejama daudzu suņu šķirņu audzētāju kontaktinformācija, kuri, gluži kā federācijas pārstāvji, var palīdzēt izlemt par labu vienam vai otram sunim, kā arī dalīties ar pieredzes stāstiem par suņu audzināšanu.

Turpinājumā var iepazīties gan ar tām suņu šķirnēm, kuras bieži vien figurē dažādās interneta dzīlēs atrodamās saimnieku diskusijās, gan tām, kuras iesaka prezidente Klučniece. Ņem vērā - fakts, ka tavs sunītis, kurš dzīvo laukos un ir citas šķirnes pārstāvis, šajā šķirņu sarakstā nav atrodams, nenozīmē, ka viņam dzīve ārpus pilsētas ir nepiemērota. Katrs saimnieks, protams, var izvēlēties savam dzīvesveidam un vajadzībām atbilstošāko dzīvnieciņu, kurš ģimenē iekļaujas vislabāk!

Lasīt vairāk

Pirmā suņuka izvēle ir atbildīgs brīdis. Pirms tam jāapsver gan tas, cik lielam vajadzētu būt iecerētajam mājas mīlulim, gan arī viņa rakstura īpašības, kas atrodamas katras suņu šķirnes aprakstā. Lai saimniekam nebūtu lieki jālauza galva, "Vetstreet" apkopoti vairāku veterinārārstu padomi, kuras suņu šķirnes visbiežāk izvēlas nepieredzējuši saimnieki, proti, tie, kas mājas mīluli izvēlas pirmoreiz.

Tiesa, speciālisti, tostarp dzīvnieku aktīviste Kristena Sīmūra (Kristen Seymour) atgādina, ka katras šķirnes sunītim var būt (un noteikti ir) sava priekšrocība, kas potenciālajam saimniekam šķitīs vispiemērotākā un labākā, lai iekļautos jaunā ģimenē.

Aptauja, kurā piedalījās 208 veterinārārsti, parādīja arī interesantu tendenci. Piemēram, kā jau var nojaust, daudzi no sarakstā iekļautajiem suņukiem ir augumā mazi, kas noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc saimnieki šos dzīvnieciņus ir izvēlējušies. Mazi, parocīgi, viegli iekļaujas dzīvē šaurākā mājoklī pilsētā – šie ir tikai daži no argumentiem par labu mazajiem, dekoratīvajiem mīluļiem.

Tāpat datu analīzē noskaidrots, ka, iespējams, mūsdienu straujajā ritmā cilvēki labprātāk izvēlas mazāka auguma suņukus, kuriem nav vajadzīgas pārlieku lielas aktivitātes un izskriešanās kilometru garumā. Vai tas nozīmē, ka mūsdienu cilvēks arvien mazāku daļu no savas ikdienas pavada kopā ar dzīvnieciņu? Pētnieki atbild noliedzoši, argumentējot, ka cilvēki gluži vienkārši no komunikācijas ar suni cenšas paņemt maksimumu, vienlaikus nepieļaujot pārāk lielas nekārtības mājoklī un mazo dzīvnieciņu ērti iekļaujot savā dienas ritmā.

Lasīt vairāk

No instinktiem neizbēgsi, norāda speciālisti. Ja suns ir radis, piemēram, dzīt pēdas, tad ar to jārēķinās arī tad, ja mīlulis mīt dzīvoklī. Tāpēc saimniekam, izvēloties suņu šķirni, ir jārēķinās ar visām tās īpatnībām. Ir suņi, kas izteikti met spalvu, ir tādi, kas siekalojas, bet citiem vajadzīgi regulāri izbraucieni, piemēram, uz pļavu vai mežu, kur suns var izskrieties un mazināt enerģiju, kā arī fiziski nogurt. Vai to spēj nodrošināt?

Ja sunim ir raksturīga sargāšana, ņem vērā, ka pat pie mazākā trokšņa mīlulis var sajust apdraudējumu un sākt riet. Ja nevēlies, lai ikreiz, kad kaimiņi virina sava dzīvokļa durvis, tavs mīlulis rietu, izvēlies suņuku, kas netraucēs ne apkārtējiem, ne arī tev pašam.

Tāpat, izvēloties sunīti, ņem vērā visai pragmatisku apstākli – vai suns šaurā mājoklī jutīsies labi? Lai arī zināms, ka mīluļi ir laimīgi visur, kur vien blakus ir saimnieks, padomā, vai suņukam tomēr nebūs pārāk grūti vidē, kādā dzīvo tu.

Tāpēc "Vetstreet" apkopotas suņu šķirnes, kuras dzīvnieku speciālisti un veterinārārsti nosauc par ne īpaši piemērotām jauniem saimniekiem. Uzreiz gan jāuzsver, ka šie suņi nav ne sliktāki, ne agresīvāki par citiem, gluži vienkārši šo mīluļu audzināšanā vajadzīgi nobrieduši saimnieki, kas nepakļausies suņa iegribām un spēs teikt galavārdu. Taču, ja jau no sākuma esi apņēmības pilns uzņemties rūpes par kādu no zemāk minētajiem mīluļiem, dzīve ar četrkājaino draugu noteikti būs lieliska!

Lasīt vairāk

Nesatricināms un mierīgs – tā varētu raksturot suni, kas nepakļaujas ārējiem faktoriem. Lai arī daudz kas tik tiešām ir atkarīgs no šķirnes rakstura un ģenētikas, tomēr var noteikt, kuru suņu šķirņu pārstāvji galvenokārt ir mierīgi, raksturā piezemēti un nepavisam ne agresīvi.

Kā portālā "Dogsaholic" norāda raksta autors, dzīvnieku speciālists Džons Brauns, jebkuras šķirnes suņi var kļūt agresīvi un cilvēkam bīstami, ja tiem netiek veltīta pietiekami liela un nopietna cilvēka uzmanība, kā arī apmācība.

Taču tāpat arī var tikt noteiktas tās mājas mīluļu šķirnes, kuru pārstāvji visbiežāk ir mierīgi mājdzīvnieki. Suņus raksturo tāds miermīlīgs temperaments, vieglums, kā arī atslābums dažādos dzīves mirkļos.

Autors arī raksta, ka agresija var būt ģenētiski iedzimta, taču arī suņa attīstībai un apkārtnei ir būtiska loma dzīvnieka rakstura veidošanā. Tāpēc autors apraksta tās deviņas suņu šķirnes, kuras galvenokārt nav agresīvas un kuru raksturs liecina par īpaši mierīgiem un cilvēkam draudzīgiem suņukiem.

Lasīt vairāk

Harolds Ņūtons ir teicis: "Suņi nespēj valdīt sajūsmu vai slēpt savas jūtas – tas arī dara viņus tik mīļus." Suņi tik tiešām neslēpj ne prieku, ne bēdas, bet kuri suņi ir vispriecīgākie un smaidīgākie? Piedāvājam iepazīties ar desmit dzīvespriecīgākajām šķirnēm, šo sarakstu veidojusi Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF) prezidente Vija Klučniece un izstādes ZooExpo 2015 projekta vadītājs Mārtiņš Refbergs.

Protams, ka visi suņi nav vienādi, katram ir savs raksturs, izpratne par pasauli un pieredze. Daudz ko no suņa rakstura var ietekmēt saimnieka audzināšana un vide, kādā ķepainis aizvada dienas. Ja nemitīgi apkārt ir stress, strīdi, suns tiek fiziski iespaidots vai dienām atstāts viens pie ķēdes pagalmā, dzīvesprieks pazudīs ātri, bet, ja par mīluli pienācīgi rūpējas, viņš noteikti būs priecīgs un dāvās pozitīvas emocijas arī apkārtējiem.

Piedāvājam 10 dzīvespriecīgākās suņu šķirnes, kuras noteikti noderēs kā ģimenei ar bērniem, tā vientuļniekam - ikvienam, kuram nepieciešama papildu pozitīvisma deva.

Lasīt vairāk

Laikam ritot, mode mainās un tas attiecas ne tikai uz apģērbiem un matu sakārtojumiem, bet arī suņu šķirnēm. Vaicāju Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF) prezidentei Vijai Klučniecei, kuras 10 suņu šķirnes pašlaik Latvijā ir vispopulārākās un ar ko tās iekarojušas tik daudzu cilvēku sirdis. Izrādās, lai gan mode mainās, klasiskās vērtības paliek vienmēr – uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena kāpis vācu aitu suns.

Vija Klučniece palīdzēja portālam "MansDraugs.lv" izveidot Latvijā populārāko suņu šķirņu topu, pamatojoties uz LKF Ciltsgrāmatas statistiku, proti, skatoties, kuru šķirņu suņu tajā reģistrēts visvairāk.

"Dažādās valstīs un dažādos laikos kādas šķirnes popularitāte var samazināties vai palielināties. Piemēram, pēc filmas "101 dalmācietis" daudzās valstīs pieauga dalmāciešu popularitāte. Latvijā gan šī šķirne savus ziedu laikus piedzīvoja, sākot no 80. gadu beigām līdz 90. gadu vidum, tātad pirms kinoteātros parādījās populārā filma par dalmāciešiem," stāsta Klučniece.

Lasīt vairāk

Gribi tici, gribi netici, bet saskaņā ar astroloģiju zvaigžņu stāvoklis cilvēka dzimšanas brīdī atspoguļo arī to, kuri mājdzīvnieki viņam būtu vislabākie kompanjoni. Uzzini, kādi mājas mīluļi tavai horoskopa zīmei ir visvairāk piemēroti!

Savukārt pēc tā, kādu mājas mīluli cilvēks ir izvēlējies, ļoti bieži esot iespējams izsecināt, kādai horoskopa zīmei viņš pieder. Kā apgalvots portālā "Tarot.com", skaista sieviete, kura pastaigājas ar ļoti koptu pūdeli, gandrīz noteikti ir piederīga Svaru zīmei. Savukārt jāšanas čempions – visticamāk, ir Strēlnieks.

Horoskopu autore ir Simona Butlere (Simone Butler), astroloģe ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, kura dzīvo Eskandido pilsētā Amerikas Savienoto Valstu Kalifornijas štatā.

Lasīt vairāk

Ir suņu šķirnes, kas vieglāk padodas apmācībai, un ir tādas, kuru pārstāvji ir visai stūrgalvīgi, pārlieku gausi vai cita iemesla dēļ grūtāk apmācāmi. Lūdzām kinologu Leonu Markelovu ieteikt visvieglāk apmācāmās suņu šķirnes.

"Pat velnu, izmantojot pareizās metodes, var iemācīt čībiņas pienest un māju apsargāt. Nav tādu suņu šķirņu, kuras nav iespējams apmācīt. Ir tikai jāatrod pareizā pieeja," saka Leons Markelovs. "Bet jā, ir šķirnes, kas ir visai nepaklausīgas. Piemēram, afgāņu kurtus ir ļoti grūti apmācīt. Vispār ar visiem medību suņiem ir pagrūtāk, jo pār tiem pārsvaru bieži ņem mednieka instinkts. Viņiem vajadzīga īpaša apmācība."

Kinologs piebilst, ka nav gan tāda brīnuma kā suņu šķirņu, kuru pārstāvjiem paklausība un laba uzvedība būtu, kā saka, ielikta šūpulī. Neeksistē arī tādi ķepaiņi, kuri paši no sevis izaug par paraugsuņiem. Jebkurš suns ir jāved uz suņu skolu un kopīgi jāapgūst vismaz paklausības pamati.

Ja pašam nav pieredzes suņu apmācībā, apmācīt mīluli būs pagrūti, pat izlasot kaudzēm grāmatu. Ir jāredz, kā to dara profesionālis, lai pats mājās varētu apmācību turpināt.

"Lielā mērā tas, cik viegli būs apmācīt suni, ir atkarīgs no cilvēka – no viņa rakstura un pacietības. Ir tāds vecs sakāmvārds: "Nav glupu suņu, ir glupi saimnieki." Kad kinologs strādā ar grupu, viņš jau galvenokārt māca pašus saimniekus, un tad viņi cenšas tikt galā ar suņa apmācību. Vienam tas ātrāk padodas, citam – lēnāk. Ir tādi, kas jau pēc pāris reizēm atmet ar roku, sak, nekas nesanāk! Lai suni apmācītu, saimniekam ir nepieciešama pacietība, lai cik gudrs dzīvnieks būtu."

Arī suņi vienas šķirnes ietvaros atšķiras. "Savulaik mācījos grupā, kur bija aptuveni 300 vācu aitu suņu. Gatavojāmies Maskavas olimpiādei. No tiem 300 suņiem katrs bija citāds. Viens visu iemācījās vienā dienā, cits raudāja divas nedēļas un nevarēja vajadzīgo iemācīties."

Lasīt vairāk

Tiem, kuriem suns ir nepieciešams kā uzticams palīgs kāda uzdevuma veikšanai, teiksim, īpašuma apsargāšanai vai lopu ganīšanai, visprātīgāk būtu izvēlēties kādu no darba suņu šķirnēm. Tie ir suņi, kuri bez darba vienkārši nevar dzīvot – viņiem ir iekšēja nepieciešamība kaut ko darīt, būt noderīgiem. Ja teju visa diena jāpavada mājās uz dīvāna, šāds suns teju vai jūk prātā. Ja vēlies vienkārši draugu, kurš būtu mierīgs kompanjons ikdienas gaitās, uz darba suņiem skatīties nevajag. Piemērotas suņu šķirnes iesaka portāls "Vetstreet.com".

Portāla komanda apkopojusi septiņas šķirnes, kas pārlieku neskums, ja saimnieks nevarēs nodrošināt ļoti daudz fizisko aktivitāšu, teiksim, paklausības, veiklības vai adžiliti treniņus.

Šos suņus arī nebūtu pareizi saukt par gausiem vai slinkiem. Arī viņiem ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes, taču prasības šajā ziņā ir daudz pieticīgākas nekā darba suņiem. Vai vari iedomāties, ka franču buldogs ar tik pat lielu aizrautību veiktu vācu aitu suņa darbu policijā? Tas vienkārši nav domāts viņam.

Lielu daļu no šiem suņiem mēdz dēvēt par klēpjsunīšiem. Visi ir salīdzinoši neliela auguma.

Lasīt vairāk

Daudzi sapņo par suni, kurš nerietu (nu, labi, vismaz nedarītu to bieži un skaļi). Biežākais iemesls – dzīvoklim ir plānas sienas ar sliktu skaņas izolāciju un aiz tām – klusumu ļoti mīloši kaimiņi. Citi vienkārši vēlas, lai mājās vienmēr valdītu klusums un miers, tādēļ arī četrkājaino draugu vēlas tādu, kas harmoniski iederētos šajā vidē, nevis "miera saliņu" nopostītu ar nemitīgu riešanu. Portāls "Vetstreet.com" aptaujājis 218 veterinārmedicīnas speciālistus, lai uzzinātu viņu viedokli par to, kuras ir klusākās suņu šķirnes, un apkopojis 15 populārākās atbildes.

Dažas izvēlētās šķirnes gan aptaujas veicējus manāmi pārsteigušas. Kollijs? Vai tiešām šis suns ir kluss? Vai tad slavenā Lesija bija izņēmums? Un, kur basenži? Tas taču ir suns, kurš nerej! Lai vai kā, tālāk minētie ir klusākie suņi 218 veterinārijas speciālistu skatījumā.

Lasīt vairāk

Cilvēkam mūža nogalē bieži rodas vēlme pēc četrkājainā drauga, jo bērni ir izauguši un līdz ausīm iekšā katrs pats savā dzīvē. Kādas šķirnes suni vislabāk izvēlēties, jautājām kinologam Leonam Markelovam.

"Man negribētos nevienam uzspiest, ka jāņem tieši tādas vai citādas šķirnes suns. Varu tikai ieteikt suņus, kas labi pielāgojas saimnieka dzīvesveidam un aktivitātes līmenim. Seniori ir ļoti dažādi, tādēļ arī suns katram var patikt pilnīgi citāds," skaidro kinologs.

"Pilnīgi iespējams, ka kāds seniors izvēlēsies kaukāzieti un tieši tas viņam šķitīs vislabākais suns, kāds vien var būt. Ja Kaukāza aitu suns netiek piesiets ķēdē, kas ļoti sabojā ikviena suņa raksturu, un tiek pareizi audzināts – kāpēc ne?!"

Leons Markelovs skaidro, ka suņa izvēle ir atkarīga no cilvēka dzīvesveida, aktivitātes līmeņa, veselības stāvokļa un daudziem citiem faktoriem.

Kinologs senioriem iesaka izvēlēties kucīti, jo tās pašas par sevi ir mierīgākas, nosvērtākas un arī jūtīgākas, varētu pat teikt, cilvēciskākas. "Ar kucīti senioram noteikti būs vieglāk. Un, ja nav plānots gādāt kucēnus, vislabāk mīluli sterilizēt. Arī tas padara suni rāmāku."

"Tikai nevajag pirkt sunīti savai sirmajai māmuļai vai tētiņam, pirms tam nepakonsultējoties ar cilvēku. Diemžēl gadās, ka bērni uzdāvina suni, bet vecais cilvēks mājdzīvnieku nemaz nav gribējis, jo labāk izvēlas paslinkot pa māju. Vēl trakāk, ja vecītis vai večiņa nemaz nespēj par dzīvnieku pienācīgi parūpēties. Jāatceras – suns tas ir kompanjons vismaz uz 15 gadiem. Par viņu jārūpējas, jāaudzina, jāved ārā," aizdomāties aicina kinologs.

Lasīt vairāk

Ieteikt piecas suņu šķirnes, kas ļoti mīl bērnus, lūdzām kinologu Leonu Markelovu. Speciālists gan uzreiz iebilda pret formulējumu "mīl". "Drīzāk teiktu, ka ir šķirnes, kas ir pacietīgākas un iecietīgākas attiecībā pret bērniem, bet, ka mīl tos – nē! Droši vien jebkurš suņu audzētājs jums apgalvos: "Šīs šķirnes suņi ir ļoti mīlīgi, ļoti mīl bērnus!" Esmu daudzkārt šādās reizēs jautājis: "Kā jūs to zināt? Vai jūsu suns ir teicis, ka mīl bērnus?" Ir ļoti nepareizi tā apgalvot, jo tad cilvēks nereti nospriež, ka var ļaut atvasei kaut vai jāt suņa mugurā – viņš taču ļoti mīl bērnus! Jebkurš suns, ja viņam dara pāri, var iekost," brīdina kinologs.

"Daudzi vecāki, tikko piedzimst bērns, nolemj, ka tūliņ pat jāiegādājas viņam dzīva rotaļlieta – četrkājainais draugs! Taču suns nav nekāda spēļmantiņa, bet dzīva radība, kas tāpat kā mēs spēj izjust sāpes un stresu. Ja būtu mana teikšana, līdz pieciem gadiem, kas jau ir samērā saprātīgs vecums, bērnus pie suņiem vispār nelaistu. Ko tik mazi bērni neizdomā – uzsēsties sunim jāteniski virsū, iebakstīt acī, paraustīt aiz astes…

Suns no sāpēm var iekost – tas ir pašaizsardzības instinkts! Pēc tam bērns nonāk slimnīcā, vecāki ir sašutuši un špricē mīluli nost, kaut gan patiesībā paši ir vainīgi, ka nav uzraudzījuši bērna un suņa saskarsmi," skarbs ir Leons Markelovs. "Vienkārši pie manis pēc padoma diezgan bieži vēršas pašu suņa sakostu bērnu vecāki. Mans pirmais jautājums ir: "Un, ko izdarīja jūsu bērns?""

Speciālists piebilst, ka jebkurš suns vairāk vai mazāk izteikti grib dominēt, būt galvenais ģimenē un uz bērnu dziļākajā būtībā raugās kā uz sāncensi. Arī rotaļas četrkājainais draugs uztver citādi – viņam svarīgākais ir uzvarēt, parādīt sevi, nevis jautri pavadīt laiku. Nav gan, protams, arī tā, ka suns bērnus nevar ciest – visbiežāk mīlulis sargā bērnus kā savas ģimenes (bara) locekļus, tikai neļauj tiem sev kāpt uz galvas.

"Bieži redzu fotogrāfijas, kur bērns ielikts pie suņa viņa guļvietā. Saimnieki tā vēlas parādīt, cik ļoti viņu četrkājainais draugs mīl bērnu. Taču parasti suņa acu skatiens rāda ko citu – viņš nav sajūsmā, vienkārši pacietīgi piecieš bērna klātbūtni. Jums taču arī nepatīk, ja kāds iesēžas jūsu ierastajā vietā?" retoriski vaicā kinologs.

"Protams, ir šķirnes, kas ir ļoti pacietīgas attiecībā pret bērniem, daudz ko atļauj un pacieš, taču nebūtu godīgi to izmantot, ļaut bērnam darīt sunim pāri. Un jāatceras, ka jebkurš suns var iekost, atšķiras vien pacietības mērs," viņš piemetina.

Lasīt vairāk