Graciozā acālija: kā rūpēties par augu pirms un pēc ziedēšanas

Kā pareizi rūpēties par acālijām to ziedēšanas laikā, kā laistīt un kādā vietā glabāt, kā arī, ko darīt ar augu pēc ziedu nobiršanas, konsultē rododendru selekcionārs un acāliju šķirņu kolekcijas Latvijā veidotājs – Rihards Kondratovičs.

Katram augam ir savas prasības pret klimatu, substrātu, laistīšanu un mēslošanu, un to vajadzētu respektēt, lai augs godam spētu atrādīt savu krāšņumu. Kas attiecas uz acālijām, te nederēs kurš katrs mēslojums un substrāts, tāpat tām ir savas prasības pret klimatu.

Ziedošas acālijas jāglabā pēc iespējas vēsākās (ap +15 ^oC), gaišākās un labi vēdinātās telpās. Vēdinot telpas ziemā, ir jāuzmanās, lai aukstā gaisa plūsma neapsaldētu ziedošos augus, savukārt, ja telpās ir virs +20 ^oC, acālijas ātri noziedēs.

Substrātam, kurā aug acālijas, jābūt mitram, bet ne slapjam.

Vēl kāds būtisks noteikums – jāuztur liels gaisa un substrāta mitrums. Pārlieku siltās un sausās telpās (ar centrālapkuri) acālijām vērojama stipra lapu biršana. Lai tas nenotiktu, acālijas regulāri un bagātīgi jālej. Ziedēšanas laikā augu nerasina, jo dažām šķirnēm rasināšanas ietekmē, vietās, kur uzkrīt ūdens pilieni, ziedi kļūst plankumaini. Laistīšanā jāizmanto mīksts, vislabāk lietus vai kūstoša sniega ūdens.

Ūdenim jābūt skābam (pH 4,5-5,5); ja tas ir neitrāls vai pat sārmains, paskābina ar kādu no organiskajām skābēm, piemēram, skābeņskābi, citronskābi vai askorbīnskābi, ņemot 3-4 g (1 tējkaroti) uz 10 litriem ūdens.

Ar skābinātu ūdeni acālijas lej 1-2 reizes mēnesī; ja to dara biežāk, acāliju lapu gali kļūst zilgani (pH zemāks par 3,5).

Ja sakņu kamols apžuvis:

Ja nu tomēr gadījies tā, ka acālija tikusi iekaltēta, tad pat pēc ūdens režīma noregulēšanas tām novīst un nobirst ne tikai ziedi un ziedpumpuri, bet arī lapas, šādos gadījumos speciālists rekomendē acāliju ar visu podu izmērcēt, līdz viss sakņu kamols piesūcas ar ūdeni. Nedaudz iekaltēta un apvītusi, acālija pēc atdzeršanās parasti atgūst normālu izskatu.

Profilakses nolūkā reizi nedēļā acāliju podus ieteicams uz kādu stundu iemērkt līdz malām ūdenī (spainī, bļodā, vannā). Pēc tam liekajam ūdenim ļauj notecēt un tālāk turpina liet pēc vajadzības.

Pat tad, kad acālijas noziedējušas, kopšanas priekšnoteikumu ievērošana nebeidzas. Acālijas jātur pēc iespējas vēsākās, gaišākās telpās, un bagātīgi jārasina un jālej. Svarīgi arī nolasīt vecos, sakaltušos ziedus, lai augs nezaudētu dekorativitāti.

Ne vēlāk kā līdz maija sākumam veido krūmu, mazliet saīsinot visus dzinumus (no katra vecā dzinuma attīstīsies 2-4 jauni dzinumi).

Mājas apstākļos acālijas pārstāda ik pēc diviem gadiem – tas jādara tūlīt pēc noziedēšanas un apgriešanas. Acālijas pārstāda tādā pat dziļumā, kādā tās augušas iepriekš.

Ieteicamais substrāts ir sfagnu kūdra un pussatrūdējušu priežu skuju maisījums 1:1; vienam litram substrāta pievieno 1 g krīta.

Vasarā, pēc vēlo pavasara salnu izbeigšanās, apmēram jūnija vidū, acālijas izstāda dārzā, pusēnā – augus ar visu podu vai bez tā ierok zemē.

Lai acālijas izveidotu ziedpumpurus un nākamajā ziemā bagātīgi ziedētu, tās intensīvi jābaro, jāmēslo 2-3 reizes mēnesī ar fizioloģiski skābajiem mēslošanas līdzekļiem vai arī ar speciālajiem acāliju minerālmēslu maisījumiem.

Acālijas ienes atpakaļ telpās, kad āra temperatūra naktīs pazeminās zem +5 ^oC.
Pēc ienešanas telpās, acālijas jātur gaišās, labi vēdinātās telpās, lai labāk nobriestu ziedpumpuri, un jāturpina lapu rasināšana.

Temperatūrai telpās jābūt ap +10…15 ^oC. Ja temperatūra ir augstāka, ziedpumpuri nespēj līdz galam attīstīties, tie kļūst brūni un atmirst.

Pēc aukstuma perioda iziešanas sāk acāliju uzziedināšanu, temperatūru paaugstinot līdz +18 – +20 ^oC.

Vēlīnās šķirnes nedrīkst uzziedināt agri, jo tad iegūst ļoti zemas kvalitātes ziedus.