Nevēlamie telpaugu viesi – biežāk sastopamie kaitēkļi un to iznīdēšana

Speciāliste uzsver, ka šajā sezonā ir būtiski izvērtēt, kādi apstākļi ir telpā un atrast tiem piemērotus augus. Lai mazinātu gaismas trūkumu, ierīko speciālo papildapgaismojumu augiem un nodrošina tiem pietiekamu gaisa mitrumu ar dažādām ierīcēm. Augi cieš arī no nepareizas laistīšanas, iekaltēšanas vai regulāras pārliešanas, kā arī no barības vielu trūkuma. Augiem jānodrošina arī svaigs gaiss, vēdinot telpas. Visi šie faktori, kas augu novājina, veicina kaitēkļu un slimību rašanos uz auga. Tāpēc, kad ziemas beigās un agrā pavasarī augiem sākas aktīva augšana, tos rūpīgi apskata, īpaši jaunos dzinumus, lapiņas, vai uz tiem nav kādi kaitēkļu bojājumi, jo kamēr kaitēklis vēl nav masveidā savairojies, ar to tikt galā ir vieglāk.

Izplatītākie kaitēkļi telpās uz augiem ir laputis, dažādas bruņutis, baltblusiņas, tīklērces un tripši. Šos kaitēkļus var ierobežot un iznīcināt, lietojot dabai draudzīgas metodes, jo neviens savu istabu nevēlēsies piesārņot ar ķīmiju, uzsver augu pazinēja un to kopšanas speciāliste. Ja augs jau ir diezgan novārdzis un ar kaitēkļiem nekādi nevar tikt galā, tas nozīmē, ka augam ne visai tīk telpas mikroklimats vai kopšana. Vislabāk šādu augu izmest un iegādāties vietā kādu telpai piemērotu augu.

Ir pieejami arī dažādi bioloģiskie kaitēkļu apkarošanas līdzekļi – plēsējērces, mīkstblaktis, spožlapsenes, u.c. Vienīgi, jāņem vērā, ka arī šiem kukaiņiem un ērcēm ir jānodrošina attiecīgais mikroklimats, lai tie varētu attīstīties un cīnīties ar kaitēkļiem. Vienam nelielam augam telpā šie kukainīši nebūs efektīvi. Ja nu bez ķīmijas galīgi iztikt nevar, tad jāievēro, ka košumaugiem mājās var iegādāties un lietot tikai 3. klases Latvijā reģistrētus augu aizsardzības līdzekļus. Kukaiņu iznīcināšanai derēs insekticīdi. Savukārt tīklērcei nederēs insekticīdi, pret to ir jālieto insekto-akaricīdi vai akaricīdi.

Laputis (Aphididae) parasti parādās ziemas beigās un agri pavasarī, kad augiem sāk attīstīties jaunie dzinumi un plaukt jaunās lapiņas un veidoties ziedpumpuri. Augu šūnas strauji dalās, dzinumi aug ātri, lapu epidermas šūnas ir viegli ievainojamas, tām ir nenobrieduši šūnapvalki. Līdz ar to laputis viegli to caurdur un sūc sulu, tādējādi sabojājot jaunos dzinumus. Laputu kolonijās veidojas spārnotās mātītes, kas pārlido uz citiem augiem un tur turpina vairoties. Svarīgi laikus tās pamanīt, un ar otiņu, kurai stingri sariņi, kaitēkļus notīrīt, zem auga paklājot salveti, lai var savākt nobirušos kukaiņus. Ja augs ir neliels, auga podiņu iesien polietilēna maisiņā un augu var rūpīgi noskalot dušā. Galvenais nepieļaut kaitēkļa masveida savairošanos.

Augu māju bruņutis (Coccus hesperidum) sākumā ir grūti pamanāmas. Tās vispirms attīstās lapu apakšpusē pie centrālās lapu dzīslas, vēlāk pārklāj visu lapu, auga stumbru un pat pamanās savairoties uz ziediem. Tās uz auga izskatās kā brūnas pumpiņas ar stingru vairogu. Viena mātīte sezonā var sadēt ap 250 oliņu. Tās ilgstoši var būt neaktīvā veidā nokritušas kaut kur auga tuvumā uz substrāta, lapu žāklēs. Rodoties kaitēklim piemērotiem apstākļiem, tie strauji šķiļas un sūc auga sulu. Bruņutis izdala lipīgu šķidrumu, kas bieži vien nopil uz palodzes un ir grūti nomazgājams. Ja bruņutu daudz, auga lapa ir noklāta ar šo šķidrumu un tādējādi tiek aizsprostotas auga atvārsnītes un augam tiek traucēta gāzu apmaiņa. Šis lipīgais šķidrums satur daudz cukuru, kas ir barības bāze kvēpsarmas sēnei. Ja šī sēne savairojas, lapa izskatās kā ar melnu kārtiņu pārvilkta. Šajā gadījumā lapa steigšus jānomazgā ar švammīti un tīru ūdeni.

Bruņutis var iznīdēt ar sistēmas iedarbības insekticīdiem, diemžēl neviens šāds līdzeklis nav reģistrēts augu aizsardzības līdzekļu 3. klasē un mazdārziņu un telpaugu mīļotājiem tāds nav pieejams. Tāpēc labāk izlīdzēties ar vecām tautas metodēm. Veikalā jānopērk spirta šķīdums (40%) un ar stingru otiņu jāmazgā nost kaitēkļi no lapas. Pēc mazgāšanas augu noskalo ar ūdeni. Ar vienu šādu mazgāšanas reizi nepietiks, jo sīkās neredzamās oliņas labvēlīgos apstākļos var šķilties atkal. Tāpēc pacietīgi un rūpīgi augs jāpārbauda ik nedēļu un jāmazgā, ja nepieciešams.

Pūkainā bruņuts (Pseudococcus adonidum) uz auga izskatās kā sīkas baltas vates piciņas. Tās vairāk uzturas dzinumu galotnītēs, kur notiek strauja šūnu dalīšanās un jaunu dzinumu veidošanās. Arī šis kukainis sūc auga sulu. Tās iznīcina tāpat kā augu māju bruņutis, rūpīgi un pacietīgi tās notīrot ar 40 procentu spirta šķīdumu. Jāievēro, ka stiprāku koncentrāciju nav ieteicams lietot, jo tā var apdedzināt auga lapas. Neefektīva būs šķīduma smidzināšana uz lapām, bruņutis ir jānotīra mehāniski.

Siltumnīcu baltblusiņa (Trialeurodes vaporariorum) ir ļoti nelāgs kaitēklis. Tā izskatās kā maza līdz 2 mm liela balta mušiņa, kas mīt lapu apakšpusēs, turklāt gan pieaudzis kukainis, gan kāpuri sūc auga sulu. Pakustinot auga lapu, gaisā paceļas baltu mušiņu mākonis. Lielākoties baltblusiņas barojas ar tiem augiem, kuriem ir mīkstas lapas, piemēram, pelargonijām, fuksijām, abutiloniem, kalceolārijām, cinerārijām u.c., bet savairojoties masveidā, nesmādē arī citus augus. Pie lielas invāzijas, lapu apakšpusē var ieraudzīt baltblusiņu dažādās stadijas, oliņas, kāpurus un pašus lidoņus. Izsūcot no audiem sulu, lapu vielmaiņa tiek izjaukta, lapas dzeltē un nokrīt. Baltblusiņas lido uz dzelteno krāsu, tāpēc tās ierobežot var, ja augu tuvumā izkar dzeltenos līmes vairogus, kurus var nopirkt dārzkopības preču veikalos. Pie lielas invāzijas talkā var ņemt nelielu rokas putekļusūcēju.

Raibais siltumnīcu tripsis (Parthenothrips dracaenae) ir ļoti grūti pamanāms kaitēklis. Uzturas un sūc sulu auga galotnēs, kur attīstās jaunie dzinumi. Bieži vien jaunie dzinumi ir kropli, ar gaišiem sūkuma laukumiem uz lapām. Parasti tripsis rosās lapu apakšpusēs. Tas ir ļoti sīks ap 1-2 mm garš kukainis. To var labi saskatīt ar lupu. Tripši lido uz zilo krāsu un tāpēc pieaugušos īpatņus var izķert ar zilajiem līmes vairogiem, kurus var nopirkt dārzkopības preču veikalos.

Parastā tīklērce (Tetranychus urticae) ir ļoti postīgs kaitēklis, kas arī sūc sulu no augu lapām. Dzīvo lapu apakšpusēs. Bojātās lapas virspuse izskatās raiba, blāva, nespodra, tā nodzeltē un nokrīt. Paskatoties lapu apakšpusē, var redzēt tīklojumu. Pati tīklērce ir sīks, sarkans zirneklītis. Gadā attīstās 6-10 paaudzes. Lapas bojā gan kāpuri, gan pieaugušas ērces. Mājās efektīva ir metode tīklērces iznīcināšanai ir cukurūdens. Cukurūdeni uzsmidzina uz augu lapām, kur mitinās tīklērce, un cukurūdenim žūstot, kaitēklim tiek salipināti gan sūcējorgāni, gan elpošanas orgāni un kājiņas. Tādā veidā kaitēklis iet bojā. Tā kā lapu apakšpusē atrodas arī lapu atvārsnītes, caur kurām augam notiek gāzu apmaiņa, lai neaizietu bojā, to nākamajā dienā nomazgā zem siltas dušas. Oliņas tā netiks iznīcinātas, tāpēc pēc 10-14 dienām auga apstrādi atkārto.