"Rīts kā jau rīts. Ar ikdienas steigu, suņu vešanu pastaigā, dzīvnieku barošanu un būru tīrīšanu. Pēkšņi pagalmā iebrauc mašīna. Nodomājam, ka neviens nav zvanījis un teicis, ka brauks ciemos. Ar smaidu sejā dodamies sagaidīt. No mašīnas izkāpj uztraukusies sieviete un saka, ka ceļa malā ieraudzīja kaķi, kas gulēja un nekustējās. Uzmanīgi iecēla kaķi mašīnā un, uzzinājusi, ka esam vistuvāk, veda dzīvnieciņu pie mums.
Apskatot lielo, rudo runci, konstatējam, ka viņš noteikti ir mājas kaķis. Pirmā doma – kaķis nevar nostāvēt un, visticamāk, ir pakļuvis zem mašīnas un salauzis kājas. Jā, viena kāja ir nedaudz pietūkusi. Konstatējam arī vairākus asiņainus, salipušus spalvu kušķus. Protams, rīts kā jau rīts, tikai nu mēs steidzam uz mašīnu, kaķi iekārtojam konteinerā un braucam uz klīniku.