Kā atbrīvot kaķi no blusām?
"Ir ļoti daudz dažādu līdzekļu: šampūni, pūderi, blusu siksniņas, aerosoli, tabletes, pilieni skaustā un citi. Visefektīvākie noteikti ir pilieni, kurus pilina dzīvnieka skaustā. Tas nozīmē, ka tos jāpilina tieši skaustā uz ādas, nevis uz kakla vai pleciem. Kaķi var ātri salaizīt vielas, kas atrodas uz kakla, un tas varētu apdraudēt kaķa veselību," stāsta veterinārās klīnikas "Dzīvnieku veselības centrs" veterinārārste Linda Dindone.
"Jāuzmanās, kādus pilienus izmanto, jo daži, it sevišķi suņu pilieni, vai tādi, kas nav rūpīgi izpētīti, var būt toksiski kaķiem. Jālieto tādus pilienus, ko iesaka jūsu veterinārārsts, no ražotājiem, kas ir pasaulē atzīti un veikuši pētījumus, pārbaudot piedāvātā produkta efektivitāti un drošību.
Vai mājas mīlulis jāattārpo pēc brīvdienām laukos?
Laukos mājdzīvnieku attārpošanai diezgan bieži nepievērš vajadzīgo uzmanību. Vai pilsētniekiem, tur ciemojoties vieniem vai kopā ar savu kaķi vai suni, būtu jāsatraucas par iespējamu inficēšanos ar parazītiem?
"Laukos pie maniem vecākiem ir kaķis, kuram ir lielas problēmas ar tārpiem. Viņš ir vecs, tādēļ ārstēšanai īsti nepadodas. Vai mums kaut kas ir jādara profilaktiski pēc ciemošanās reizēm pie vecākiem?" portālam "MansDraugs.lv" jautāja lasītāja.
"Šis kaķis laiku pa laikam tiek ielaists mājā paēst, pasildīties, viņš nāk klāt un pieglaužas. Viņu, protams, dzen prom, bet pilnīgi, ja tā var izteikties, neitralizēt dzīvnieku nav iespējams. Pēdējo reizi, kad bijām ciemos, vīram veterinārajā aptiekā teica, ka mums visiem, atgriežoties Rīgā, noteikti vajag lietot prettārpu zāles. Bet es, godīgi sakot, galīgi par to aizmirsu un tā arī neko neizdarījām. Vai tiešām tik liels risks dabūt tārpus? Un, kā ar mūsu kaķi? Viņš arī bija mums līdzi, tur ciemojās. Vai viņam arī vajadzētu kādu profilaktisku prettārpu drapi? Vēlos saprast, vai mums visiem kas jādara pēc šādām ciemošanās reizēm?"
Atbildi sniedza veterinārārste Zane Kalniņa: "Iespēju invadēties ar parazītiem pilnībā izslēgt, protams, nevar, bet, ja ievēro elementāro higiēnu, problēmām nevajadzētu būt. Kaķi gan labāk lieku reizi attārpot, jo dzīvnieks, sevi kopjot, var vieglāk invadēties ar parazītiem."
Vai mājas mīlulim jātīra ausis?
Vai mājdzīvniekam - kaķim vai sunim - ir jātīra ausis? Jautājām speciālistam.
"Viss ir atkarīgs no konkrētā mājdzīvnieka. Daudzi kaķi paši sev ļoti labi nomazgā ausis," skaidro Dr. Beinerta diennakts veterinārās klīnikas veterinārārsts Abubakars Gasanhanovs.
Tajā pašā laikā atsevišķām šķirnēm, piemēram, britu zilajiem kaķiem un persiešiem, ausīs pastiprināti veidojas sērs un ir nosliece uz ausu infekcijām, tādēļ dzirdes orgāni regulāri jātīra. Suņiem ausis vajag iztīrīt reizi vienā vai divās nedēļās, skatoties, cik ātri tajās sakrājas šmuce. Tīrīšana visbiežāk nepieciešama suņiem ar nokarenām ausīm. Tās nepietiekami vēdinās, tādēļ ausu kanāls ir mitrs – labvēlīga vide, kur vairoties baktērijām un sēnītēm. Ausu tīrīšana ir profilaktisks pasākums, kas ļauj izvairīties no iekaisuma veidošanās.
Kaķis čurā čībās - ko nu?
Kādēļ kaķis urinē ārpus savas kastītes, piemēram, saimnieka čībās vai kādā istabas kaktā, un kā pret to cīnīties, jautājām klīnikas "Mazo brāļu hospitālis" veterinārārstei Ievai Līdumniecei.
"Kaķa urinācijai ārpus tai paredzētās vietas iemesli parasti ir psiholoģiski vai medicīniski," stāsta veterinārārste Ieva Līdumniece.
"Liela daļa kaķu slikti reaģē uz jebkādām izmaiņām to apkārtējā vidē. Atkarībā no kaķa nervu darbības tipa, stress var izpausties kā izmaiņas kaķa uzvedībā, apetītē, arī urinācijas, defekācijas paradumos. Dažreiz stresa cēloņi ir viegli konstatējami, piemēram, pārvākšanās uz jaunu dzīvesvietu, remonts, jaunu dzīvnieku vai cilvēku ienākšana ģimenē. Dažreiz stresa cēloņi paliek nezināmi un nākas ārstēt sekas.
No medicīniskiem iemesliem visbiežākais ir cistīts jeb urīnpūšļa iekaisums. Urinējot ārpus savas kastītes, kaķi bieži vien pievērš saimnieku uzmanību šai problēmai, kas tālāk tiek risināta ar ārsta palīdzību.
Atsevišķi var izcelt nekastrētu runču un atsevišķos gadījumos arī kaķeņu teritorijas zīmēšanu, kam vienīgais risinājums ir dzimumhormonu nomākšana kastrācijas vai hormonālā implanta veidā."
Kāpēc kaķis sācis čurāt saimnieku gultā?
Mājas kaķim jau gana agri tiek iemācīts dabiskās vajadzības nokārtot īpašā kastītē, bet ko darīt, ja vecumā viņš izvēlas neiet uz kastīti? MansDraugs.lv saņēma lasītājas jautājumu par viņas 14 gadus veco kaķi, kurš par spīti saslapina pat saimnieku gultu. Kāpēc kaķis tā dara? Vaicājām zoopsiholoģei Ingai Cerbulei.
Lasītāja Zane raksta: "Kastrēts runcis, kuram ir 14 gadu, pēkšņi sācis savas dabiskās vajadzības kārtot ārpus savas kastītes. Kaste tiek tīrīta regulāri, tāpat kaķa kungs ik dienu pastaigājas arī laukā, tomēr viņš kļuvis riebīgs – vaktē brīdi, kad tiek atstātas vaļā guļamistabas durvis, lai ielavītos un piečurātu saimnieku gultu (pēdējais gadījums bija vispār ārpus saprašanas – viņš vienkārši ielēca gultā un apslapināja tur guļošo cilvēku), tāpat viņš arī kakā visneiedomājamākajās vietās, ieskaitot līdzās saviem barības traukiem. Kādēļ runcis tā sācis darīt un vai viņu vēl iespējams pārmācīt?"
Skaidro zoopsiholoģe Inga Cerbule: "Pirmkārt, es ieteiktu pārbaudīt kaķa urīnvadus. Jāvēršas pie vetārsta, kas noskaidros, vai kaķis ir vesels." Iespējams, ka kaķa urīnvados izveidojies iekaisums, kas veicina urīna izdalīšanos nepiemērotos brīžos.
Ja mājās ir vairāki kaķi, Cerbule iesaka katram ieviest atsevišķu kastīti. Taču, ja visiem kaķiem kastīte ir viena, zoopsiholoģe iesaka tomēr parūpēties par vēl vienu. "Ja kaķi spēlē dominances spēles, kādam kaķim var būt bail nokārtoties kopējā kastītē," tā zoopsiholoģe.
Kaķis nevar nokārtoties – kas vainas?
Kādu iemeslu dēļ kaķim var būt grūtības pakakāt vai pačurāt un kā šādos gadījumos rīkoties, skaidro klīnikas "Dzīvnieku veselības centrs" veterinārārste Solvita Valaine.
Svarīgi noskaidrot, vai kaķis nevar pakakāt vai pačurāt. Abās situācijās pazīmes ir ļoti līdzīgas – kaķis iet kastītē, ieņem pozu, žēli ņaud vai raud, bet nekas nenāk ārā.
Ja nav saprotams, kas dzīvniekam īsti kaiš, īpaši nevilcinoties, vajadzētu meklēt veterinārārsta palīdzību! Ja kaķis nespēj pačurāt vai urīns izdalās pilieniem, tas var liecināt par urīnpūšļa obstrukciju (nosprostošanos), kas ir dzīvnieka dzīvībai bīstams stāvoklis.
Ja kaķim ir aizcietējums, mājas apstākļos kā pirmo palīdzību var izmantot aptiekā nopērkamu bērniem paredzētu klizmas baloniņu. Vēderu mīkstāku padarīt palīdz laksatīvās pastas, kas paredzētas matu kamolu izvadīšanai, uzņemtā ūdens daudzuma palielināšana, konservu došana, jo tie satur daudz ūdens, un speciāla diētiska barība ar paaugstinātu šķiedrvielu saturu.
Ja bez aizcietējuma ir arī vemšana un kaķis atsakās no barības, nevajadzētu neko ar varu barot caur muti, bet steigšus jāvēršas pie veterinārārsta.
Vai kaķi vajag mazgāt?
Vai murrātāju nepieciešams regulāri vannot un kā rīkoties, ja kaķim pret mazgāšanos ir milzīgi iebildumi, jautājām Dr. Beinerta klīnikas veterinārārstam Abubakaram Gasanhanovam.
"Parasti kaķis pats lieliski nomazgājas, tomēr ir noteiktas šķirnes, kuru pārstāvjiem ir ieteicama regulāra vannošana, kā arī ir kaķi, kuri ir kā uzburti ielīst visnetīrākajās vietās, piemēram, pagalmā stāvošu automašīnu motortelpā, un sasmērējas tā, ka saimniekam nekas cits neatliek, kā viņus mazgāt.
Man pašam mājās ir kaķene, kurai ir jau 21 gads, un viņu ne reizi viņas garajā mūžā neesmu mazgājis. Viņa dzīvo tikai istabā un pati apkopj savu kažociņu.
Mazgāšana parasti ir nepieciešama kaķiem, kuriem ir ievērojams liekais svars. Ķermeņa apkārtmēru dēļ viņi vienkārši nespēj ar mēli sasniegt visas vietas. Tur, kur netiek klāt, apmatojums parasti kļūst nespodrs un saveļas. Šos spalvas kunkuļus parasti nākas nocirpt. Tādēļ aicinātu ikvienu piedomāt pie sava četrkājainā drauga ēdienkartes, un viņu nepārbarot."
Vai istabas kaķis tiešām jāvakcinē?
"Vai tiešām vajag ik gadu mocīt kaķi ar vakcināciju, ja viņš nekad netiek laists ārā? Pat uz palodzes ne, jo logs tiek atvērts vienīgi vēdināšanas režīmā. Kur gan viņš var inficēties ar kādu slimību? Vai ir jēga tērēt naudu vakcinācijai?" jautā "MansDraugs.lv" lasītāja. Lūdzām padomu veterinārārstam.
"Tas ir ļoti interesants jautājums, ko nākas dzirdēt bieži. Realitāte ir tāda, ka arī tad, ja kaķis dzīvo desmitajā stāvā un netiek laists pat pastaigāties pa palodzi, viņš var inficēties ar dažādām slimībām, jo infekcijas izraisītājus, proti, vīrusus un baktērijas, mājoklī varam ienest mēs – ar apaviem, iepirkumiem, āra drēbēm. Ja kaķis nav vakcinēts, viņš var saslimt," stāsta Dr. Beinerta klīnikas veterinārārsts Abubakars Gasanhanovs.
"Ikviens kaķis, arī istabas, jāved pie ārsta uz komplekso vakcināciju reizi gadā. Tajā ietilpst potes pret trakumsērgu un izplatītākajām vīrusu slimībām (infekciozo rinotraheītu, kalici vīrusu un panleikopēniju). Gribu uzsvērt, ka vakcīnu iedarbība ilgst vienu gadu, pēc tam iegūtā imunitāte strauji mazinās un kaķis atkal var saslimt, tādēļ ik gadu obligāti jāveic revakcinācija. Diemžēl tas ir mīts, ka vienreiz iepotē un dzīvnieks iegūst imunitāti pret konkrētajām slimībām uz visu mūžu.
Svarīgi laikus ierasties uz ikgadējo vakcināciju. Ja pērn bijāt 5. maijā, tad arī nākamgad centieties ierasties šajā dienā vai mazliet agrāk. Ja atnāksiet nedēļu vēlāk, arī nekas vēl nebūs nokavēts. Taču, ja vēl vēlāk, diemžēl ir pārāk liels risks, ka iegūtā imunitāte būs zudusi, tādēļ ar vienu vakcinācijas reizi vairs nepietiks – pēc mēneša jāveic revakcinācija pret vīrusu slimībām, lai nostiprinātu iegūto imunitāti."
Logs vēdināšanas režīmā un kaķis – bīstama kombinācija
Veterinārārsti nepaguruši ik vasaru brīdina, ka kaķi nedrīkst atstāt nepieskatītu pie atvāzta pakešu loga, jo, ieraudzījis kādu putnu, vai vienkārši ziņkārības vadīts mincis var mēģināt pa nelielo spraugu izspraukties un tur iesprūst. Diemžēl arī šovasar klīnikās nonāk kaķīši ar nopietnām traumām pēc nokļūšanas šādā slazdā, turklāt ne visus izdodas glābt. Lūdzām "Dzīvnieku veselības centra" dakteri Ingu Bērziņu pastāstīt, kādēļ kaķim iesprūst spraugā starp atvāztu loga vērtni un rāmi ir tik bīstami.
"Gadās, ka kaķis, cenšoties no šī slazda tikt ārā, sakustina loga vēršanas mehānismu un burtiski tiek saspiests starp vērtni un loga rāmi. Taču arī tad, ja tas nenotiek, karāšanās uz vēdera loga spraugā kaķim ir ļoti bīstama, jo vēders zem kaķa svara tiek saspiests un tajā nosprostojas asinsrite. Ja kaķis šādā stāvoklī atrodas ilgi, tas beidzas ar pakaļkāju daļēju vai pilnīgu paralīzi, kas ir neatgriezeniska," skaidro veterinārārste Inga Bērziņa.
Saviem spēkiem kaķis nespēj no šīm lamatām izkļūt, lai kā censtos, bet izmisīgo pūliņu rezultātā var tikt pie nopietnām vēdera dobuma iekšējo orgānu vai mugurkaula traumām. Kaķim var arī tikt saspiesta diafragma vai plaušas, kā ietekmē viņš vienkārši nosmok.
Gripa kaķim. Kā atpazīt un ārstēt?
Tāpat kā mūs, arī kaķus, iestājoties vēsākam laikam, apdraud saaukstēšanās vīrusi un gripa, kas murrātājiem ir ļoti bīstama. Vislielākā iespēja saslimt ir kaķiem, kuri tiek laisti pastaigāties ārā, kur satiek savus sugas "brāļus" un var inficēties ar gripas vīrusu, tomēr pasargāti nav arī mājas minkas.
Kaķi, kuri sasirguši ar gripu, parasti izskatās ļoti nelaimīgi, un ļoti jauniem, kā arī vecākiem kaķiem šī slimība, īpaši, ja netiek ārstēta, var beigties pat ar došanos uz labākiem medību laukiem.
Mīluli pilnībā pasargāt no gripas diemžēl nav iespējams, jo pret to vismaz pagaidām vakcīnas nav. Ja kaķis ārā netiek laists, vienīgais ieteikums – pašiem rūpīgi mazgāt rokas pēc atnākšanas no āras, lai lipīgo kaiti neienestu mājās.
Kaķu gripas simptomi: izdalījumi no deguna, acu asarošana, klepus, šķaudīšana, atsacīšanās no ēdiena, apātija, drudzis, locītavu sāpes, čūlas mutē (ne vienmēr).
Kaķis auro līdz pieciem rītā un neļauj saimniecei gulēt. Ko darīt?
Četrkājainais draugs skaļi ņaud un pievērš sev uzmanību? Domājams, šī darbība būs pazīstama daudziem kaķu saimniekiem. Taču - ko darīt, ja tas tiek darīts, tiklīdz saimnieks ir aizgājis gulēt? Portāls MansDraugs.lv saņēma kādas lasītājas ziņu par to, ka viņas kaķis trokšņo līdz pat pieciem rītā. Pēc padoma vērsāmies arī pie speciālistes.
Lasītāja raksta: "Mans Persijas šķirnes kaķis naktīs auro. Nav nekādu citu pazīmju, ka būtu kaķu laiks, viņa visu laiku ir normāls kaķis, līdz es aizeju gulēt. Tad viņa pēc desmit minūtēm sāk aurot un tā līdz pieciem rītā. Apmēram tieši piecos no rīta aiziet gulēt un murrā, un tā līdz nākamajai naktij. Man ir sajūta, ka viņai ir garlaicīgi. Aurot viņa pārstāj tikai tad, ja viņu paijā, kaut arī viņai vispār nepatīk, ka viņu paijā. Kā nepaijā, tā atkal auro. Viņa ir septiņus mēnešus veca un nav sterilizēta. Viss pārējais ir kā parasti, ēd, guļ, spēlējas un pat neņaud tik ļoti, kā naktīs."
Zoopsiholoģe Inga Cerbule, uzklausījusi lasītājas problēmu, iesaka kaķenīti sterilizēt, pieļaujot, ka skaļā uzvešanās ir saistāma ar meklēšanās ciklu.
Ja kaķis dzīvo dzīvoklī, iemesls skaļajai uzvedībai var būt arī garlaicība un fizisko kustību trūkums. "Tāpēc vajadzētu divas vai trīs reizes dienā pa 15-20 minūtēm spēlēties ar kaķi. Jāuztaisa tāda kā makšķere, kur āķa vietā karājas mantiņa. Tad saimnieks var sēdēt un un ar kaķi spēlēties. Kaķis ir aktīvs dzīvnieks, un dzīvoklī viņam nav, ko darīt. Iespējams, ar spēlēm kaķis būtu apmierināts un vakarā arī noguris."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
