Zeme iegādāta – ko tālāk? Arhitekts par darbu secību mājas būvniecībā  (5)

Darbu secība, vispirms iegādāties zemes pleķi un tad meklēt būvniecības uzsākšanas iespējas, neesot pareiza. Arhitekts skaidro, ka jau pirms zemesgabala iegādes ir jāsaprot apbūves iespējas. Bieži cilvēki iegādājas zemi steigā, bez kārtīgas izpētes, kas būtiski ietekmē projektēšanu un pašu ēkas būvniecību. Tāpēc pats pirmais solis ir kārtīgi izvērtēt zemes gabalu. Ir gadījumi, kad zemes gabalā apgrūtinājumu dēļ nemaz nedrīkst celt kādas konkrētas funkcijas ēku vai nedrīkst pārsniegt noteiktus ēkas apjomus vai to daudzumu.

''Ir pārdomāti jāizsver no apbūves brīva zemesgabala iegāde, jo visu inženierkomunikāciju pieslēgšana ir dārga. Ņemot vērā, ka Latvijā ir ļoti daudz neapdzīvotu ēku, kā arī būvniecības izmaksas globālajā tirgū ir augstas, arvien vairāk ir nepieciešams pirms sava mitekļa izveides sākt domāt par esošo ēku vieglu un ekonomiski pārdomātu adaptēšanu savām vajadzībām,'' stāsta arhitekts.

Pieturoties pie nacionālās būvniecības īpašībām, tālāko darbību pēc zemesgabala iegūšanas var iedalīt šādās daļās: plānotas un pārdomātas rīcības, un nepieciešamības.

Plānotas un pārdomātas ēkas būvniecības darbības plāns ar tradīciju ievērošanu:

Pirmkārt, ēkas būvprojekta ierosinātājs var būt tikai zemesgabala īpašnieks vai notariāli pilnvarotā persona. Otrkārt, īpašnieks jau iepriekš var pieprasīt tehniskos noteikumus no ieinteresētajām institūcijām. Tradicionāli tehniskos noteikumus uzreiz var prasīt pakalpojumu sniedzējiem.

Ja ēka tiek būvēta kādā no pilsētām, tad tehniskos noteikumus var pieprasīt no vietējiem ūdensvadu un kanalizācijas tīklu apsaimniekotājiem. Tehniskie noteikumi ir neatņemama būvprojekta sastāvdaļa. Tehnisko noteikumu pieprasījumu var iesniegt arī elektroniski, bet tad tiem jābūt parakstītiem ar e-parakstu. Ja zemesgabals atrodas netālu no ūdenskrātuves, upes, jūras, ezera utt., tad ar iesniegumu jāvēršas reģionālajā vides pārvaldē, kura tālāk noteiks, kādas darbības konkrētajā zemesgabalā ir atļautas. Parastais tehnisko noteikumu izgatavošanas termiņš ir no 14 līdz 30 dienām. Šos visus jautājumus var atstāt arī arhitekta ziņā, bet tad būvprojekta izstrāde palielināsies par attiecīgu laiku un samaksu. Šie noteikumi ir nepieciešami, lai laicīgi noskaidrotu speciālos noteikumus katrā zemesgabalā, kurus ir jāievēro izstrādājot BP (būvprojekta) ģenerālplānu.

Valsts jaunā būvniecības likuma kārtība nosaka, ka pirms būvprojekta (turpmāk tekstā – BP) izstrādes, būvvaldē ir jāiesniedz būvprojekts minimālā sastāvā (turpmāk tekstā – MBP). Taču MBP no BP var atšķirties ļoti minimāli, jo pēc MBP izskatīšanas, tiek izsniegta būvatļauja ar projektēšanas nosacījumiem, kas attiecināmi uz būvvaldes izskatīto MBP. Ja tas krasi atšķirsies, var parādīties jauni noteikumi, kā rezultātā tiks zaudēts laiks, uzsver arhitekts. Galvenokārt nevar mainīties plānotais apbūves laukums un ēkas augstums, kā arī citi būvatļaujā ierakstītie plānotās ēkas apbūves rādītāji. Ja būvvaldē secīgi iesniedz abus projektus, tie var skaņoties: MBP – 30 dienas, BP: 14–30 dienas.

Būvvaldē var iesniegt uzreiz gatavu BP, bet tad jārēķinās, ka iespējams var rasties negaidīti šķēršļi kas var vēl vairāk palielināt būvprojekta izstrādes periodu.

Visā pasaulē, citur vairāk, citur mazāk, valda uzskats, ka arhitekts ir tikai ēkas vizuālā tēla radītājs un rasētājs, taču uzskats ir gaužām aplams. Arhitekts ir ne tikai ēkas vizuālā tēla idejas autors un izpildītājs, bet arī visa būvprojekta uzraugs un vadītājs, padomdevējs un varētu pat teikt – pasūtītāja draugs. Lieliem un maziem objektiem šie darba uzdevumi var atšķirties, tomēr pareizā praksē jebkurā variantā arhitekts ir uzraugs visam darba procesam. Šo procesu būvniecībā sauc par autoruzraudzību. Privātmājām tā nav obligāta, tomēr nepieciešama, lai būvniecības laikā projektā nerodas izmaiņas, kuras var pasliktināt ēkas kvalitāti.

Privātmāja pēc arhitekta Oskara Brokāna domām ir pati sarežģītākā ēka no projektēšanas viedokļa. Projektējot publiskas būves, ir pasaulē pieņemti standarti, pēc kuriem arhitekti cenšas vadīties, lai ēka vizuāli kā arī sajūtu un funkciju līmenī apmierinātu jebkuru cilvēku reālajā situācijā. Tomēr privātmāja ir kaut kas pilnīgi pretējs. "Katra privātmāja ir personiska. Ar privātmāju ir līdzīgi kā teicienā: cik cilvēku, tik viedokļu. Tāpēc pats svarīgākais pirms projektēšanas ir runāt. Tā var būt viena saruna vairāku stundu garumā vai vairākas īsas. Mērķis šādai diskusijai ir dzirdēt, kādu māju pasūtītājs vēlas, un secināt, kādu māju pasūtītājam vajag. Tā kā daudzām lietām, arī arhitektūrā ir savi modes trendi, kuriem cilvēkiem patīk dzīties pakaļ. Dažreiz, jo tā liekas modīgi un pareizi, citkārt lai arī citiem patiktu," skaidro Brokāns.

Līdzīgi kā modē, kas mainās katru gadu, projektējot un domājot par savu ģimenes ligzdiņas vīšanu, ir jāapzinās, vai ideja ir pašam sirdī vistuvākā. Pirms rodas ideja par mājas būvniecību, ir sev jājautā – kāpēc? Citam tas ir klusums, citam daba, citam privātums, alerģijas, hobiji utt. ''Manuprāt, pats svarīgākais aspekts, ko nepieciešams izvērtēt, ir – kas dzīvē ir pats svarīgākais. Varbūt tas liekas smieklīgi, tomēr tas ir ļoti būtiski. Jo ar uzcelto māju būs jāsadzīvo ilgāk nekā ar tosteri, mašīnu vai mājdzīvnieku. Tā dzīvos līdzi visu dzīvi, tāpēc, ja svarīgs ir klusums, jādomā ir par akustiku. Ja svarīgi ir putekļi, tad jādomā par tīrīšanu. Ja svarīga ir atpūta dabā, jādomā par skatu uz dabu. Ja problēmas ar veselību, jādomā par ergonomiku. Ja svarīgs ir laiks, tad jādomā par autonomitāti utt. Un reizē šis arī grūtākais posms, jo katram ir savas domas un pieredze, tāpēc dažkārt ir grūti arhitektam un pasūtītājam vienoties gan par formalitātēm, gan pašu ēku."

Pirms projektēšanas ir ļoti svarīgi apzināties iespējas un vēlmes, turklāt tās līdzvērtīgi sabalansēt. Ierobežotu līdzekļu gadījumā, it īpaši, ja finansējums ir aizgūts bankā, projektēšana un izmaksu plānošanai jābūt īpaši kritiskai. Bieži ir dzirdami vārdi, ka galvenais ir uzcelt, un iekšdarbus pabeigs kā nu būs – dažu gadu laikā visu saremontēs. Diemžēl praksē šāda cerība īstenojās reti, līdz ar to iekšdarbiem nepietiek līdzekļi. Rezultātā rodas nerealizētu sapņu sajūta un daudz pazaudēta svarīga laika ar ģimeni. Ir svarīgi uzcelt māju, no kuras nav jābūt atkarīgam.

Mājas būvniecība var aizņemt no pāris nedēļām līdz pat gadiem. Visbiežāk gan māju ceļ pusotru gadu. Visnozīmīgākais aspekts, kas ietekmē ātrumu, ir konstrukciju izvēle. Jo vairāk apmetuma un špaktelēšanas, jo process ir dārgāks un laikietilpīgāks. Svarīgi atzīmēt, ka celšanas ilgums nav saistīts ar kvalitāti. Jo bieži vien pusotru gadu celta ēka ir daudz nekvalitatīvāka par ļoti pārdomāti uzceltu māju mēneša laikā. Piemēram, Ķīnā šobrīd var uzcelt 57 stāvu debesskrāpi 19 dienās ar visu iekšējo apdari. Ja inventarizācija un zemesgrāmata ir sakārtota, tad parasti no zemes gabala iegādes nepieciešami 3-5 mēneši, lai varētu uzsākt jau praktiskus būvdarbus. Taču viss ir atkarīgs no arhitekta, projektēšanas ilguma un īpašuma atrašanās vietas. Zemes gabaliem ar apgrūtinājumiem tas var prasīt daudz vairāk laika.

Kas attiecas uz izmaiņām likumdošanā, kas ietekmē privātmāju būvniecību, Oskars Brokāns skaidro, ka, ja līdz šim energoefektivitātes aprēķins privātmājām nebija vajadzīgs no sertificēta speciālista, tad šobrīd tā ir viena no galvenajām prasībām no ēku projektētājiem.

Vai ir kādas ēkas, kuras šobrīd var uzbūvēt bez jebkādas saskaņošanas? Nē, arī ēka, kura tiek novietota zemesgabalā īslaicīgi, ir jāsaskaņo būvvaldē. Īslaicīgas ēkas ir ēkas, kuras tiek novietotas līdz pieciem gadiem. Būvvaldē ir jāsaskaņo pilnīgi jebkura izmaiņa ēkā vai zemesgabalā. Ja ir vēlme uzcelt mazu siltumnīcu, tas ir jāsaskaņo. Ja ir nepieciešamība mainīt logus vai pamainīt iekštelpu plānojumu, arī tad viss jāsaskaņo.

Šādas formalitātes var šķist nejēdzīgas, tomēr tam visam ir vairāki loģiski pamatojumi. Pirms jebkādas būvniecības uzsākšanas ārtelpā vai iekštelpā ir nepieciešams saskaņot būvniecības ieceri. Šī procesa laikā speciālisti izvērtēs, vai šīs izmaiņas neapdraud dzīvību un vai nevar ietekmēt trešās personas tiesības un veselību. Piemēram, cilvēks izvēlas uzcelt pirts māju pie sētas un būvvalde to liek nojaukt, jo kaimiņš ir vērsies ar sūdzību, ka šī ēka apdraud ugunsdrošību vai skatu. Vēl kāds piemērs – cilvēks iegādājas jaunu privātmāju un ir izveidojis jaunu aili nesošā sienā, kas apdraud visa veida drošību.

Visticamāk ne vienam vien arī rodas jautājums, kādas varētu būt aptuvenās izmaksas, it īpaši tiem, kas tikai plāno iegādāties zemi un tad domāt par mājas būvniecību. Arhitekts stāsta, ka informāciju par birokrātiskām izmaksām ir jāmeklē attiecīgās pilsētas vai rajona būvvaldes mājaslapā, jo šīs izmaksas atkarībā no rajona var atšķirties. Līdzīgi ir arī ar Valsts zemes dienestu un inventarizāciju, kuras cenu ietekmē m² un mazo/lielo telpu daudzums. Taču tās salīdzinājumā ar visas celtniecības izmaksām ir simboliskas, rezumē arhitekts.