Uz mata kā jorkšīrietis! Trīs apbrīnojami līdzīgi sunīši, kurus vērts iepazīt

Redzot Jorkšīras terjeru, Austrālijas terjeru un Austrālijas zīdspalvaino terjeru, varētu padomāt, ka tie ir pat sunīši no viena metiena. Lūk, apskati trīs šķietami vienādu sunīšu fotogrāfijas!

Jorkšīras terjers – viena no populārākajām suņu šķirnēm pasaulē, radusies Jorkšīrā, Anglijā. Suns ir iemīļots kompanjons, kurš allaž parūpēsies par draiskulībām mājoklī.

Austrālijas terjers – pirmā suņu šķirne, kas radusies Austrālijā (ne velti šķirnes nosaukumā ir pieminēta šī valsts). Sunim raksturīgs raupjāks kažociņš.

Austrālijas zīdspalvainais terjers – abu iepriekšminēto suņu šķirņu pēctecis ar elegantu, spīdošu un garu spalvu. Šķirne radusies Austrālijā.

Lai arī vizuāli sunīši tik tiešām ir līdzīgi, tiem ir sava vēsture un arī izteiksmīgākās pazīmes, kas trijnieku nošķir. Kuras tās ir? Par to lasi turpinājumā!

Austrālijas terjera dzimtene, kā jau nepārprotami vēsta nosaukums, ir Austrālija, taču šīs šķirnes suņu senči meklējami Lielbritānijā. Tiek pieļauts, ka Austrālijas terjers savu izskatu varētu būt guvis no senčiem, kuru starpā ir skaiterjers, skotu terjers, Dendija Dinmonta terjers. Protams, pirmā pazīme, kas atšķir Austrālijas terjeru no jorkšīrieša, ir kažociņš: vairs nav ne miņas no spīdīgās, garās, elegantās spalvas. Tās vietā ir īsāks, raupjāks un, ja tā varētu teikt, nedaudz pat neizteiksmīgāks kažoks.

Vizuāli Austrālijas terjers ir arī nedaudz lielāks par savu sugasbrāli jorkšīrieti. Terjera izcilās darba prasmes (ātrā reakcija, aktivitāte, spēja būt mundram un vērīgam) nodrošinājušas to, ka šo mīluli Austrālijā un citviet pasaulē zina kā labu sargsuni. Viņa vērīgajam skatam būs grūti nemanāmi paslīdēt garām. Taču laika gaitā mīlulis pelnīt guvis atzinību arī kā lielisks ģimenes kompanjons un cilvēka draugs, kurš radis nevis aktīvi strādāt, bet gan baudīt uzticama ģimenes locekļa lomu.

Vēl kāda īpaša un interesanta pazīme ir sunīša spalva kakla rajonā. Tā veido tādu kā šallīti, pat kā lauvai līdzīgas krēpes, kas sniedzas līdz pat suņuka krūšu apvidum, piešķirot izskatam īpašu valdzinājumu. Nedaudz garākais purniņš arī ir pazīme, kas Austrālijas terjeru nošķir no sava Jorkšīras brāļa.

Kamēr jorkšīrietim spalva aug līdz pat zemei, Austrālijas terjeram tā ir aptuveni sešus centimetrus gara, bieza un raupjāka. Tā neklāj visu sunīša ķermeni, jo uz kājiņām tai jābūt krietni īsākai, tāpat kā purniņā. Galvenokārt kažokā saskatāmas zilganpelēkas, brūnīgsnējas nokrāsas. Interesanti, ka spalva var būt arī lielākoties vienkrāsaina (smilškrāsā vai sarkanīga).

Saskarsmē ar cilvēku suņi ir draudzīgi, dzīvespriecīgi un brīžiem pat trauksmaini, galvenokārt tomēr paklausot savam saimniekam. Taču, kā jau darba sunim, sākotnēji Austrālijas terjeram var būt grūtāk saprasties ar sugasbrāļiem, jo pret citiem suņiem viņš tieksies būt pārāks. Ja mājoklī dzīvo vairāki šuneļi, par viņu veiksmīgu saprašanos būs jāparūpējas saimniekam un, ja nepieciešams, arī speciālistiem.

Kas tad vieno Jorkšīras terjeru un Austrālijas terjeru? Lūk, atbilde: Austrālijas zīdspalvainais terjers. Tieši abas iepriekšminētās suņu šķirnes tiek minētas kā "vecāki" zīdspalvainajam šunelim. Varētu teikt, ka no jorkšīrieša zīdspalvainais terjers pārņēmis neaizmirstamo, zīdaino spalvu, bet no Austrālijas terjera aizgūts spicais, izteiksmīgais purniņš, kāds nav raksturīgs Jorkšīras terjeram. Tādējādi, krustojoties abām suņu šķirnēm, radies vēl viens ļoti valdzinošs sunītis, kura dzimtene ir Austrālija. Pirmoreiz par suni plašākas ziņas un aizmetņi šķirnes standartam publicēti 20. gadsimta pirmajos gados.

Kā jau Austrālijas zīdspalvainā terjera senči, arī šis mīlulis ir augumā mazs, mīlīga izskata sunītis, kurš ir pelnījis vietu mājoklī, saimnieka klēpī un pat tronī. Jā, sunīša izskatu allaž novērtējuši suņumīļi, cītīgi kopjot garo, spožo spalvu un rūpējoties par sava četrkājainā drauga izskatu. Taču nevajadzētu ļauties tikai izskata valdzinājumam vien, jo, ja nepieciešams, terjers var kļūt arī par ļoti spējīgu darba suni, kurš var sadzīt pēdas grauzējiem.

Šunelis ir dzīvespriecīgs un aktīvs, radot sajūsmu apkārtējos cilvēkos. Kā vēsta Starptautiskās Kinoloģiskās federācijas apstiprinātais šķirnes standarts, šis terjers ir teju vai labākā izvēle sunim-kompanjonam, kuram vēlamas arī darba spējas.

Kā jau vēstīts, zīdspalvainajam terjeram jau nosaukumā vien ietverta daļa no īpašajām pazīmēm. Taisnais, spīdīgais un zīdainais kažociņš, saprotams, aizgūts no Jorkšīras terjera, taču, kā norādīts standartā, spalva nedrīkst sasniegt zemi. Zem tās "jābūt saskatāmai dienasgaismai", rakstīts standartā. Turklāt garā spalva nedrīkst traucēt mīlulim pārvietoties un veikt ikdienišķas darbības (tas attiecas arī uz Jorkšīras terjeru, kuram spalva var būt ļoti gara). Jāparūpējas, lai visas kājas būtu brīvas no garas spalvas.

Kažoka spalva var iekrāsoties pat spilgti zilganpelēkā krāsā, turklāt, kā jau iepriekš apskatītajiem mīluļiem, tajā manāmas jau labi zināmās krāsas: brūnīgsnējā, smilškrāsa dažādos toņos.