"Kādu dienu pirms drusku vairāk nekā 11 gadiem mans jaunākais dēls uzaicināja mani aizbraukt "tikai paskatīties" sunīti, ko bija atradis kādā Rīgas suņu klubā. Un tā mūsu mājās ienāca Gučītis jeb, kā pasē rakstīts, Grand Gucci. Tā bija mana dēla izvēle. Mazs, jauks, melns franču buldodziņš ar smieklīgi lielām ausīm un īsām, līkām kājelēm. Nekad agrāk nebiju domājusi, ka franču buldogs ir tik īpašs suns. To saprot tikai tie, kam viņš ir. Daudziem ir maldīgs priekšstats par franču buldogiem, jo viņu ārējais izskats daudziem liek domāt, ka šie suņi ir bīstami, dusmīgi, aizdomīgi un nedraudzīgi. Patiesībā franču buldodziņi ir mīļi, vienmēr gatavi dauzīties, aizrautīgi, gudri, rotaļīgi un pilnīgi ideāli ģimenēm ar maziem bērniem. Un, lai arī viņu krūtīs sitas drosmīga sirds, viņi ir jūtīgi un maigi.
Stress pēc dusmīgas sabāršanas par kādu nedarbu vai vizīte pie suņu daktera parasti izpaudās kā ar blaugznām noklāts melnais kažociņš. Franču buldodziņi ir ļoti greizsirdīgi un vienmēr grib būt uzmanības centrā. Viņiem patīk viesi un viesoties. Kādreiz par nepelnītu iestumšanu vannasistabā, kamēr pie mums izciemojās mazi un no suņiem bailīgi bērni, Gučītis neapmierinātību izrādīja ar uzrūkšanu vai nemitīgu "raudāšanu", kamēr mazie ciemiņi aiziet, jo lielākoties no Gučīša baidījās nevis bērni, bet viņu mammas. Tāda tik jokaina "raudāšana" maza bērna balsī, man liekas, piemīt tikai franču buldodziņiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
