'Jābūt trakam, lai audzinātu Džeka Rasela terjeru.' Jaunākais Nacionālā teātra 'aktieris' – suņuks Maffins

Dāvis stāsta, ka Maffins ir divus gadus un trīs mēnešus vecs Džeka Rasela terjers, kurš dzimis 2014. gada 29. novembrī kopā ar vēl vienu brālīti un trim māsiņām. Piedāvājums rūpēties par sunīti nācis no draugu loka: "Visu dzīvi esmu gribējis savu suni, un, kad piedāvājums nāca, es sapratu, ka esmu tam gatavs. Suns – tā ir liela atbildība, bet ne mirkli neesmu šaubījies, ka izdarīju pareizo izvēli, pieņemot Maffinu kā savu lolojumu." Suņuka tētis ir terjers Kusto, kurš aizvadītā gada nogalē diemžēl pazudis (arī "MansDraugs" palīdz meklēt sunīti, ziņu par Kusto var lasīt šeit).

Jautāts, kā Maffins guvis tik interesanto vārdiņu, Dāvis atklāj, ka vārdam bija jāsākas ar burtu "M", jo Maffina mammu sauc Megija. "Ejot cauri sarakstam ar vārdiem, kuri sākas ar burtu "M", Maffins viņam tieši piestāvēja, jo, mazs būdams, viņš bija nedaudz apaļīgs un krāsains. Jāpiemin, ka Maffins ir krāsainākais no visas ģimenes atvasēm, un interesanti, no visa metiena Maffins piedzima pirmais, bet pēdējā piedzima māsa Milka, kurai praktiski vispār nav krāsu. Kā smējāmies, printerī krāsa beidzās," teic Maffina saimnieks Dāvis.

"Varu teiktu to, ka ir jābūt trakam, lai piekristu audzināt Džeka Rasela terjeru, jo viņi ir kā spridzeklīši, kuriem nepārtraukti ir nepieciešama uzmanība, aktivitātes un izklaides," būšanu par terjera saimnieku raksturo Dāvis. "Maffina pirmajā dzīves gadā viņš bija traks un nevaldāms kucēns. Pārnākot mājās no darba, bieži bija savandīts dzīvoklis, sagrauzti apavi, mantas, mēbeles, bet tas viss bija skumju dēļ, jo viņš bija atstāts viens uz visu dienu."

Ar laiku gan Maffins kļuvis daudz mierīgāks, Dāvis pat min, ka nu šunelis ir kā pretstats tam dzīvnieciņam, kāds Maffins bijis agrāk. "Tagad viss ir citādāk – mantas ir vietā, viss ir vesels, un suns pacietīgi gaida mājās savus saimniekus. Lai arī kādus nedarbus reizēm viņš būtu sastrādājis, to visu atsver viņa lielā mīlestība pret saimniekiem un citiem cilvēkiem." Sunītis esot draudzīgs arī pret sugasbrāļiem un kaķiem, kurus viņš vēlas iepazīt: "Maffins būs pirmais, kurš ies draudzēties. Nekad neuzries virsū pastaigā satiktam sunim vai necentīsies pārmācīt kādu kaķi – nē, tas nav Maffins. Viņam visi ir draugi, bet, ja vajag, varēs arī aizsargāt, uzrejot kādam, kurš pielavīsies tumsā no malas, lai tas pat neiedomātos tuvoties."

Bet nu jautāju Dāvim – kā tad viņa mīlulis pamanījās kļūt par aktieri uz Nacionālā teātra skatuves un piedalīties izrādē "Savādais atgadījums ar suni naktī", kas pirmizrādi piedzīvoja 5. februārī? Saimnieks atklāj, ka arī šis piedāvājums nācis negaidīti: "Linda Helviga, kas ir šīs izrādes producente un mana laba paziņa, iedomājās par Maffinu, kuru pazina jau kopš viņa dzimšanas. Sākumā izrādei bija paredzēts zelta retrīvera kucēns, bet, kā jau mēs zinām, kucēna izmērā retrīvers ir vienu mēnesi, līdz ar to Maffins bija laba alternatīva šim. Lielāks viņš vairs neizaugs un arī (nedaudz) mierīgāks ir palicis."

Garu kastinga procesu Maffins neesot gājis, jo visai ātri izrādes radošā komanda esot sapratusi, ka šis nudien būs īstais suņuks un labs aktieris. "Pirmajā iepazīšanās reizē ar režisoru Valteru Sīli un pārējiem izrādes dalībniekiem uzreiz bija skaidrs – Maffins der!" priecājas Dāvis. Arī izrādes režisors Valters Sīlis sarunā ar "MansDraugs" veltīja atzinīgus vārdus jaukajam un mīlīgajam Maffinam: "Viņš mūs pilnībā pārliecināja ar to, ka viņš katrreiz precīzi izdara vienu darbību uz skatuves – no dāvanu kastes pareizajā brīdī izbāž galvu. Viņš vienmēr precīzi un nekļūdīgi to izdara, un nepaliek, sēžot kastes apakšā, nesabīstas." Režisora Sīļa pieredzē šis gan neesot pirmais gadījums, kad suns izmantots izrādē, jo jau senāk kādā viņa iestudējumā uz skatuves kāpis paša kucēns. "Tā vienmēr ir viena no jaukajām lietām – suns uz skatuves, lai arī viņš paņem visu uzmanību," teic Sīlis. Saprotams, suņa lomu noteikti varēja atrisināt arī citādi un, piemēram, Maffina vietā izmantot kādu mīksto rotaļlietu, bet Sīlis skaidro: "Likās, ka šajā mirklī vajadzēja skatītājiem nevis likt iztēloties, bet iedot to, kas tajā epizodē tiešām varētu būt."

Tos, kuri domā, ka suns uz skatuves būs redzams vai visu izrādi, nāksies tomēr apbēdināt. "Dalība katrā izrādē Maffinam ir tikai dažas minūtes," teic Dāvis, "bet šīs minūtes, kas tiek pavadītas uz skatuves, daudzos skatītajos izsauc patīkamas emocijas un sajūsmu jau ar mirkli, kad Maffins izlien ārā no dāvanu kastes, kura tiek uznesta uz skatuves izrādes beigu daļā." Arī režisors Sīlis Maffina uznācienu raksturo kā lielu un skaistu mirkli izrādes laikā.

Kā jau katrs aktieris, arī Maffins uz izrādi teātrī ierodas nedaudz ātrāk, stāsta Dāvis: "Uz katru izrādi dodamies kopā un esam teātrī jau 30 minūtes pirms uznāciena. Tas ir laiks, kurā Maffins aprod ar apkārtējo vidi un nomierinās jeb, kā es domāju, noskaņojas savam uznācienam." Tā kā reti kurš spēj palikt vienaldzīgs, redzot savā tuvumā četrkājaino draugu, arī izrādes aktieri ar Maffinu ir lieliskā kontaktā: "Draudzība ar aktieriem sunītim ir lieliska. Katru reizi, ierodoties uz izrādi, pretī viņš saņem smaidus un sabužināšanu, kas arī ir lielākais suņa prieks. Arī pēc pirmizrādes oficiālajā uzrunā Baltajā zālē Maffinam pievērsa uzmanību katrs, kurš viņu tur satika, paglaudot vai nofotogrāfējot mazo suņuku."

"Izrādes ir tikko tikai sākušās un pagaidām esam piedalījušies piecās. Arī ģimenes locekļi jau ir saplānojuši savu apmeklējumu uz izrādi, un zinu, ka daži draugi arī plāno doties. Pēc recenzijām un kritiķu vērtējumiem šī ir atzīta par labu un īpašu izrādi, kam varu tikai piekrist. Valters Sīlis ar komandu ir paveikuši ļoti labu darbu, un Kristofera lomas atveidotājs Kārlis lieliski ataino galvenā aktiera būtību," stāsta "aktiera" Maffina saimnieks Dāvis.

Lai arī Maffina tētis Kusto joprojām nav atradies, Dāvis cer, ka varbūt ir kāds cilvēks, kas savā ceļā ir pamanījis klaiņojošu Džeka Rasela terjeru: "Pirms dažiem mēnešiem notika nepatīkams atgadījums Maffina ģimenē, un varbūt ir kāds, kurš var palīdzēt atrast noklīdušo Maffina tēti – Kusto Kanēli. Kusto pazuda 2016. gada novembra beigās, kad aizdevās spēlēties kopā ar kaimiņu suni prom no mājām Mālpils novadā. Mājās tā arī tajā dienā nepārnāca. Mēs vēl joprojām ticam, ka Kusto ir noklīdis pie kāda vai savākts no ceļa malas, ejot mājās, un ir drošībā pie cilvēkiem, kas nenojauš, ka īstie saimnieki četrkājaino ļoti gaida pārnākam mājās. Par nelaimi, Kusto nebija kakla siksniņas ar viņa vārdu un saimnieka numuru, bet viņš bija čipēts."