Inna Grinn
Redzot, kādi fotoprojekti tiek īstenoti ārzemēs, kur patversmju iemītniekus iemūžina interesantos attēlos (piemēram, kur kaķīšus vai sunīšus rokās tur ugunsdzēsēji), neviļus nākas iedomāties – kāpēc Latvijā tā nenotiek? Izrādās, notiek gan! Fotogrāfe Inna Grinn nesen pievērsusies interesantam projektam "I Need My Home", kura laikā fotografējusi daudzus dzīvnieku patversmes "Ķepu ķepā" suņukus. Sarunā ar "MansDraugs" Inna neslēpj – gribas palīdzēt katram dzīvnieciņam tikt pamanītam.

Inna dzīvniekus fotografē jau aptuveni sešus gadus. Viņa stāsta, ka viss sācies ar viņas pašas mīluļa labradora ienākšanu ģimenē. "Viņu es bieži fotografēju un izmantoju savos fotoprojektos. Kļuva interesanti pamēģināt fotografēt arī citus suņus, pēc tam – kaķus, un viss pārauga lielā aizrautībā, kas kļuva par manu darbu. Šobrīd nu jau strādāju ar vairākiem klubiem, audzētājiem un mājdzīvnieku saimniekiem ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā."

Taču, lai arī pašai ir lielisks mājas mīlulis, Innu urdījusi nepatīkamā apziņa, ka ir daudzi jo daudzi dzīvnieki, kurus cilvēki pamet un kuri nonāk patversmē. "Kā jau daudzi, arī es cenšos palīdzēt patversmēm, vedot pārtiku un citas nepieciešamās lietas, taču sapratu, ka ar to ir par maz un ka viņiem visiem vajadzīgas mājas, savas mājas, savs cilvēks! Nolēmu, ka ar fotogrāfiju palīdzību man būs iespēja parādīt un pastāstīt par dzīvniekiem," projekta aizmetņus raksturo Inna. "Cilvēks, kurš nekad nav bijis patversmē un nezina par tās iemītnieku stāvokli, varētu iepazīties ar dzīvnieku un, iespējams, atrast savu četrkājaino draugu. Tā radās projekts "I Need My Home"."

Jautāta, kā izvēlējusies tieši patversmi "Ķepu ķepā", Inna stāsta, ka sākotnēji palīdzējusi patversmei ar to, kas attiecīgajā brīdī nepieciešams, bet tad nolēmusi piedāvāt sarīkot fotosesiju: "Patversmes meitenes uzreiz piekrita un ātri darīja visu iespējamo, lai atrastu vietiņu fotosesijai."

Arī "Ķepu ķepā" pārstāve Gundega Bidere "MansDraugs" pastāstīja, ka patversmes darbinieces ir priecīgas par Innas ideju: "Inna ir viena no retajiem fotogrāfiem, kas kaut ko tādu ir uzdrīkstējusies darīt. Protams, mums ar mammu bija šoks, ka nu visi lielie suņi jāliek uz krēsla iekšā mājā. 30 procenti no viņiem iekštelpās nekad nav bijuši un dzīvojuši, kur nu kurais. Tas viss notika ļoti operatīvi. Godīgi sakot, ir ļoti liels prieks." Jautāta, vai ir radusies interese par sunīšiem, Gundega teic, ka tā sāk rasties, jo no projektā iesaistītajiem suņiem jau ir adoptēta viena taksīte: "Cilvēki ir sākuši zvanīt un interesēties par pārējiem, bet suņu adoptēšanas laiks vēl ir priekšā, jo ziema ir kaķu bums."

"Innai fotografēšana ir sirdslieta, mums sirdslieta ir dzīvnieki. Kad šādi cilvēki savā starpā sastopas un vienojas kopīgam mērķim, tas nevar neizdoties," priecājas Gundega.

Kā jau daudzi, arī es cenšos palīdzēt patversmēm, vedot pārtiku un citas nepieciešamās lietas, taču sapratu, ka ar to ir par maz un ka viņiem visiem vajadzīgas mājas, savas mājas, savs cilvēks!
Fotogrāfe Inna Grinn

Visas fotogrāfijas ir vienā stilistikā, visi dzīvnieciņi sēž uz viena un tā paša krēsla. Inna stāsta – tas ir simbols mājai, ērtai, patīkamai dzīvei, kāda katram no sunīšiem noteikti ir priekšā. Fotogrāfe pat izsaka cerības, ka nākotnē varēs katru no sunīšiem nofotografēt, sēžam citā krēslā jaunā saimnieka mājās. "Es būšu bezgala priecīga!" tā Inna.

Taču fotogrāfijas ir vien galarezultāts. Līdz tām taču vēl ir jātiek! Kad jautāju, vai suņus bija viegli fotografēt, Inna atbild: "Es neteiktu, ka tieši suņu fotografēšanas process ir grūts. Viss notika diezgan ātri. Dienas laikā nofotografējām gandrīz 50 suņus, kuri bija gatavi adopcijai. Grūti bija patversmes meitenēm, kurām nācās skriet pēc katra suņa un vest viņu uz fotografēšanās vietu turpat, patversmes teritorijā. Man līdzi bija palīgi, kuri parūpējās, lai suns nosēdētu krēslā. Daudzi pie tā nebija pieraduši un baidījās, bet pēc tam viņiem iepatikās un viņi pat nevēlējās doties prom!" Tas gan bijis visai emocionāls brīdis, un Inna apjautusi, ka suņuku vēlme pēc savām mājām, saimnieka un pat sava krēsla ir ļoti liela. Savukārt attēlu uzņemšana bijusi viens no vienkāršākajiem brīžiem visa procesa laikā, jo panākt, ka suns skatās objektīva virzienā, nebijis grūti. Atlicis vien radīt dažādas skaņas, teic Inna.

Nākotnē fotogrāfe plāno radīt līdzīgus attēlus arī ar citu patversmju dzīvnieciņiem. "Projekts nav beidzies! Nedomāju, ka to var pabeigt, kamēr tik daudzi dzīvnieki sēž un gaida, cerot, ka, iespējams, rīt tieši viņu kāds cilvēks vedīs mājup. Tāpēc es plānoju fotografēt visus patversmju dzīvniekus, kuri vēlēsies piedalīties šajā projektā," apņēmības pilna ir Inna. Atliek vien noorganizēt fotografēšanas apstākļus un veltīt tam laiku, jo sesija aizņem teju vai visu dienu. "Es labprāt atsaukšos arī citu patversmju piedāvājumiem!"

Šo skaisto fotogrāfiju galvenie varoņi ir sunīši, taču tas nebūt nenozīmē, ka peļu junkuriņi tiks atstāti novārtā. "Es noteikti fotografēšu arī kaķus! Man jau ir ideja, kā tas varētu izskatīties, un ceru, ka vienaldzīgo nebūs. Mēs varam pievērst uzmanību gan kaķīšiem, gan tam, ka ir daudz pamestu dzīvnieku patversmēs," saka fotogrāfe Inna.

Lūk, galerijā zemāk var apskatīt, kādas fotogrāfijas izdevušās ar patversmes sunīšiem. Taču Innas "Facebook" profilā var iepazīties ar katra sunīša raksturojumu un ziņām par to, vai mīlulis jau ir adoptēts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!