Nezināšana no atbildības neatbrīvo – svarīgākais par īpašuma apdrošināšanu

Viegli uzliesmojoši būvmateriāli un mēbeles, kaimiņi, kas aizmirsuši aizgriezt ūdens krānu, izrūsējušas caurules, vētras, kas apdraud jumtu un logus, zagļi – laupītāji, kas mēdz paņem to, ko sataupījuši taupītāji – tie ir faktori, par kuriem īpašniekiem ir jādomā laicīgi.

Statistika liecina, ka Latvijā varētu būt apdrošināts vien katrs ceturtais īpašums. Salīdzinot ar Eiropas rādītājiem, tas ir ļoti maz. Ja salīdzināt dzīvokļu un māju īpašniekus, tad aktīvākie apdrošināšanas ņēmēji ir tieši privātmāju īpašnieki. Šiem cilvēkiem vairāk piemīt saimnieka gars. Dzīvokļiem var būt dažādas jauktas īpašumtiesību formas, taču mājas saimnieks ir un paliek saimnieks. Īpašuma apdrošināšanai Latvijā vispār piemīt zināmas nacionālās īpatnības, ''Tava Māja'' skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Vislielākais risks, kas apdraud īpašumus un kādēļ cilvēki Latvijā apdrošina savu nekustamo īpašumu, ir uguns, tālāk seko zādzības. No 2020. gada likumdošana paredz obligātu dūmu detektoru ierīkošanu visos privātajos mājokļos. Nezināšana neatbrīvos no atbildības, taču laiks sagatavoties šīm izmaiņām mums ir dots. Jau šobrīd apdrošinātāji ņem vērā to, vai īpašumā ir dūmu detektori vai nav, ja ir – tas pazemina polises cenu.

"Sāciet laicīgi domāt par ugunsgrēka (dūmu) detektoriem! Pēc 2020. gada apdrošinātāji rūpīgi vērtēs – ir detektori vai nav, īpaši, ja tie būs ne visai uguns droši īpašumi – ēkas ar koka pārsegumiem, koka jumta konstrukcijām un citiem koka elementiem. Varu teikt, ka nebūs arī gluži tā – nav detektoru, ne uz kādām kompensācijām nevari pretendēt. Tirgū valda spēcīga konkurence, bet būs kompānijas ar stingru attieksmi – gribi apdrošināties – detektoriem jābūt!" skaidro Abāšins.

Neatkarīgi no tā, vai mājoklis ir veca māja vai dzīvoklis jaunbūvē – izplatītākais ugunsnelaimju cēlonis Latvijā ir cilvēciskā kļūda – nepieskatītas sveces, krāsnis. Tālāk seko skursteņu vainas – jaunajos projektos pie vainas mēdz būt zemas kvalitātes metāla skursteņi, vecajos namos – netīrīti skursteņi. Tālā seko ķibeles ar elektrību – īssavienojumi nekvalitatīvi ierīkotu elektroinstalāciju vai vecu elektrotīklu dēļ.

Ēku celtniecībā, to iekšējā apdarē un interjerā tagad plaši izmanto plastmasu, līmi un citus liesmu nenoturīgus materiālus. Ja agrāk atklātai uzliesmošanai bija nepieciešamas 15 – 20 minūtes, tagad tai pietiek ar trim līdz piecām minūtēm.

Daudzdzīvokļu mājās dzīvokļu īpašnieki bieži saskaras arī ar ūdens noplūšanas riskiem plīsušu cauruļu dēļ. Šeit svarīgi kombinēt īpašuma apdrošināšanu ar civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (CTA). Tas nozīmē – ja kaut kas plīst paša miteklī, bet pamanāties appludināt arī apakšējo kaimiņu, tad tieši civiltiesiskā apdrošināšana segs kompensāciju dusmīgajam kaimiņam.

Dažkārt ēkās, kas nav labā stāvoklī, turklāt ir ar jauktām īpašumtiesībām, nav nemaz tik viegli noskaidrot – kurš tieši negadījumā ir vainīgs. Var gadīties – jums dzīvoklī viss ir sauss, bet apakšējam kaimiņam griesti pludo. Tad tieši apdrošinātājs ir tas, kas cenšas noskaidrot – kam, kuras komunikācijas pieder, kas par tām atbild un vai tā ir apdrošinātāja klienta atbildība vai nē. Te svarīgi saprast, ka īpašniekam ir pienākums sekot sava īpašuma tehniskajam stāvoklim. Ja, piemēram, caurules īpašumā ir nolietojušās un jūs tās neesat laicīgi remontējis, nomainījis – īpašuma apdrošināšanas kompensācija var iet secen vispār.

Viena no izplatītākajām cilvēku kļūdām Latvijā, pērkot īpašuma apdrošināšanu, ir apdrošināšana par pārāk zemām summām. Vēlāk šī kļūda ved pie sarūgtinājuma par savu nezināšanu un dārgiem īpašuma atjaunošanas izdevumiem. Kā apdrošināt savu pili par pareizo īpašuma vērtību?

"Cilvēkiem Latvijā vēl no padomju laikiem nāk līdzi tādas zemapdrošināšanas slimība. Piemēram, dzīvokļa vai mājas vērtība ir 100 000 eiro, bet cilvēks to apdrošina par 20 000. Kad notiek ugunsgrēks un izdeg viena istaba, cilvēks cer, ka apdrošinātājs visu samaksās. Bet atnāk apdrošinātājs un saka: ''hmm, tev ir zemapdrošināšana! Mēs tev maksāsim proporcionāli tam, kādu polisi tu esi iegādājies.'' Vienas istabas reālās atjaunošanas izmaksas ir 10 000, bet cilvēks dabūs tikai 2000 eiro.

Otra kaite – cilvēki Latvijā bieži neapdrošina īpašumu vispār. No padomju laikiem nāk līdzi doma, ka viss ir kopīgs. Ja kaut kas notiks, tad vai nu pašvaldība vai valsts, vai vēl kāds kaut kā palīdzēs. Vispār jau nepalīdzēs. Ir jāsaprot, ka mēs lielākoties esam kļuvuši privātīpašnieki saviem mitekļiem vai īrējam tos no kāda privātīpašnieka, un tā ir mūsu pašu atbildība," stāsta Abāšins.

Kā tad cilvēkam orientēties visai plašajā īpašuma apdrošināšanas tirgū? Kā saprast visas nianses, zemūdens akmeņus, potenciālos riskus? "Īpašuma apdrošināšana nav OCTA – ieskrēji internetā, pāris klikšķi un gatavs! Šo darbu nevajadzētu sasteigt, ir jāiedziļinās," brīdina Abāšins. Īpašuma apdrošināšanu Latvijā piedāvā desmit kompānijas. Ir kompānijas, kuru mājas lapās ir atrodami diezgan ērti lietojami gidi, kas izskaidro un izvadā potenciālo klientu caur niansēm un detaļām, kas šeit ir svarīgas. Svarīgi ir nekautrēties un uzrunāt kompāniju darbiniekus. Mēdz gadīties, ja nejautāsi – vari arī neuzzināt! Tāpēc vajag zvanīt vai mēģināt noskaidrot lietas klātienē.

"Ja tā ir vienkārši ieklikšķināšana internetā – jūs nopērkat kaķi maisā. Nepietiek norādīt kvadrātmetrus un kāda tipa māja. Ir jālasa noteikumi, ko tad es pērku, citādi vēlāk rodas pārpratumi. Vajag izvērtēt riskus. Ir apdrošinātāji, kuru polises sedz plašāku risku gammu un tādi, kam risku segums ir šaurāks. Citiem ir piedāvājums apvienot – apdrošināt ne tikai nekustamo īpašumu, bet arī mantu, kas ir mājā iekšā – mēbeles, iekārtas, drēbes utt. Tāpat vajag skatīties, kādiem riskiem ir kādi pašriski. Piemēram, izsista stikla rūts – varbūt apdrošinātājiem noteikumos ir kāds speciāls punkts, kur stiklojuma pašrisks ir nevis ietverts vispārējā pašriskā, bet, piemēram, ir 10 procenti no skādes," skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents.

Detaļām ir nozīme. Svarīgi painteresēties pat par vēja ātrumu – piemēram, no kāda ātruma apdrošinātājs vēju definē kā vētru. Stiprs vējš var izsist logu, noraut jumtam stūri – jūs cerat uz atlīdzību. Taču apdrošinātājs var pateikt – tā nav vētra, jo mūsu līgumā definēts, ka vētra ir no 21m/s, bet tanī dienā tuvākā meteo stacija fiksējusi vēja ātrumu tikai 17 m/s. Tātad tas ir bijis nekvalitatīvi uzlikts jumts, un nekas nepienākas vai arī atlīdzība būs samazināta.

Īpašuma apdrošināšana piedāvā interesantas kombinācijas, kā apdrošināt nekustamo īpašumu un daļēji – arī kustamo. Polisē iespējams paredzēt segumu arī lietām, kas tiek iznestas ārpus mājas. Pieņemsim – mājas apdrošinājuma summa ir 100 000 eiro. Līgumā paredzēts, ka 3 – 5 procenti no summas vērtības var atrasties ārpus mājas – piemēram, velosipēds, klēpjdators. Tas nozīmē, ka komplektā ar īpašuma apdrošināšanu iespējams iegūt papildu segumu, kas darbojas ārpusē. Šādā gadījumā, piemēram, velosipēds, dators, mobilais telefons faktiski jau ir apdrošināts, atsevišķi to var vairs nedarīt.

Mēs dzīvojam digitālā laikmetā. Milzīga daļa mūsu nozīmīgāko atmiņu, skaistāko dzīves brīžu fotogrāfiju glabājas digitālā formā datoros, telefonos. Tas ir dārgs saturs, ko mēs baidāmies pazaudēt. Tāpēc apdrošinātāji plāno paplašināt polišu segumu ar kiberriskiem – kopā ar māju vai dzīvokli būs iespējams apdrošināt savu IT bagātību – printeri, datoru un datus, kas tajā ir atrodas, rezumē Abāšins.