lauku māja ziema sniegs sēta žogs
Foto: Shutterstock
Arvien biežāk dzirdam stāstus par cilvēkiem, kas izvēlas aizbraukt no kūsājošas enerģijas pilnās pilsētas uz dzīvi laukos – pavisam. Tāpat aizvien vairāk cilvēku tepat Latvijā novērtē iespēju dzīvot ārpus pilsētas un izbaudīt katra gadalaika sniegtās priekšrocības atpūtas iespējām tuvāk dabai. Ja esi lauku īpašuma meklēšanas jūtīs, bet prātā ņirb simt un viens jautājums, un tāpat nav īsti skaidrs vai noskatītais ir tas piemērotākais un vēlāk neliks vilties, iespējams, skaidrību viesīs arhitekta Ginta Sūnas stāstītais.

Būtu jau skaisti, ja pats mājas vizuālais izskats, plašās lauku āres vai iespaidīgais dārzs būtu tie galvenie pavedieni lēmumam par to – iegādāties vai neiegādāties konkrēto īpašumu. Protams, var vadīties arī pēc tā, taču, neizvērtējot citus aspektus, var nopirkt vien ''kaķi maisā'' un pēc tam meklēt pēc padomiem, ar kuru galu lai sāk atjaunošanā. Speciālisti uz šādām situācijām raugās pavisam citādāk, izvērtējot dažādus aspektus, ar kuriem agri vai vēlu nāktos saskarties katram mājas saimniekam. Tad nu arī vaicājam arhitektam Gintam Sūnam, kas tad būtu tie svarīgākie pieturpunkti, izsverot īpašuma vērtību.

Arhitekts uzreiz saka, cik dažādi ir lauku īpašumi, tikpat dažādas būs atjaunošanas vai jaunbūves metodes, tāpēc ne visi ieteikumi derēs katram un noteikti nevajadzētu visu vispārināt. ''Ja ir radusies vēlme dzīvot vai pavadīt brīvdienas laukos, tam ir jāļaujas. Es uzskatu, ka ir jāklausa savai sirdsbalsij, tomēr jāizvērtē visi ieguvumi un trūkumi, dzīvojot laukos. Ja īpašums jau ir noskatīts, pirms iegādes būtu labi uzaicināt arhitektu vai būvinženieri apskatīt ēku. Ar vēsu prātu ir jānovērtē gan ēkas esošais tehniskais stāvoklis, gan jāpārbauda ēkas dokumenti, gan jāizpēta atjaunošanas vai pārbūves iespējas, gan jānovērtē vietas potenciāls un enerģētika. Šāda konsultācija noteikti atmaksāsies un būs mazāk nepatīkamu pārsteigumu pašiem vēlāk,'' rosina Sūna.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!