Melno stārķu ligzdā Zemgalē noritējuši visi nepieciešamie sagatavošanās darbi, lai arī šogad interesenti varētu ligzdā notiekošo skatīt tiešraidē. Taču šogad ligzdā ir acīmredzamas izmaiņas, kas ietekmējušas tiešraides kopskatu, jo nogāzies zars, uz kura daudzkārt stāvējuši gan melnie stārķi, gan citi ligzdas viesi.

Kā ziņo "Dabasdati", šogad jaunā tiešraides sezona uzsākta ātrāk, 2. martā. Tiesa, tik agri putni vēl nav gaidāmi atpakaļ, pērn melnie stārķi šajā ligzdā atgriezās marta otrajā pusē. "Lai arī mežā atstātā kameras sistēmas daļa (saules panelis un kamera ligzdas kokā) bija veiksmīgi pārziemojusi, ligzdas koks bija piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – domājams, sniega svara nolauzts zars bija uzgāzies ligzdu balstošajam zaram, kas triecienu nebija izturējis un bija nolūzis aptuveni vietā zem ligzdas. Tā rezultātā ir zaudēts lielais zars aiz ligzdas, kas iepriekš aizņēma lielu kopskata daļu – uz šī zara labprāt uzturējās gan vecie putni, gan jaunie, laikā, kad tie sāka kāpt ārā no ligzdas. No augšas uzkritušais zars nebija nolūzis pilnībā, bet bija palicis karājoties, tādējādi gan aizsedzot pielidošanas ceļu, gan draudot nogāzt ligzdu tajā brīdī, kad atdalīsies no koka stumbra pilnībā," vēsta "Dabasdati".

Ornitologs un melno stārķu pētnieks Māris Strazds komentējis, ka ligzdu nokrišana nav nekas neparasts, savukārt retāki ir tie gadījumi, kad tiek ietekmēta vide ap ligzdu (kā tas ir zara nokrišanas gadījumā). Speciālists gan pieļāvis domu, ka tiešraidē redzamā ligzda ir gana stabila un nenokritīs.

Taču nevar skaidri paredzēt, kāda būs putna reakcija, atgriežoties ligzdā, jo pārmaiņas ir ievērojamas, secinājis Strazds. "Latvijā ir zināmi vismaz divi gadījumi, kad līdzīgas ļoti dramatiskas pārmaiņas ir notikušas ligzdošanas sezonas laikā – abos gadījumos zibens ligzdas kokam nospēra galotni (vienā gadījumā pusi koka), bet ligzda, kas atradās zaros pie stumbra zemāk, palika neskarta. Abos gadījumos ligzdošana bija sekmīga," raksturojis melno stārķu pētnieks.

"Stārķim situācija nozīmē – māja bija, mājas nav. Šajā gadījumā "māja bija ērta", māja ir kļuvusi "stipri mazāk ērta" (jo pazudis svarīgs otra putna atpūtas zars un nolaišanās/pacelšanās laukums)," tā ornitologs Strazds. To, kā stārķi reaģēs, atgriežoties ligzdā, varēs redzēt jau tuvāko nedēļu laikā.

Lūk, kā ligzda izskatījās pērn. Stārķi pa zaru labprāt pastaigājās un mācījās lidot.

Savukārt šādi ligzda izskatās šobrīd.

Tiešraide no melno stārķu ligzdas Zemgalē skatāma šeit.

Iesaistīties forumā par melno stārķu ligzdā notiekošo var šeit.

Vienuviet skatīt trīs ligzdas, kas aprīkotas ar tiešraides kamerām, var šeit. Bez melnajiem stārķiem redzami vēl jūras ērgļi Durbē un vistu vanagi Rīgā.

Pērn melno stārķu ligzdā izšķīlās divi stārķēni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!