Selkirkas reksa kažociņš ir neparasts, salīdzinot ar sugasbrāļiem. Tas ir sprogains un pieskārieniem patīkams, un spalvu nereti salīdzina ar aitas vilnu vai mazu jēriņu, kādu pēc skata atgādina interesantais murrātājs. Plašāk par Selkirkas reksu lasiet šeit.
Persijas kaķa izskatā vien pieaugot veidojas izteiksmīgais purniņš, kas, kaķēnam vēl mazam esot, nav tik labi saskatāms. Persiešiem bieži vien raksturīga visai neapmierināta izteiksme, ko paspilgtina sarauktais purniņš. Taču tas gan nenozīmē, ka kaķis ir dusmīgs uz saimnieku un dzīvi kopumā, jo Persijas kaķa saimniekiem tas noteikti ir pats mīļākais mājdzīvnieks pasaulē! Plašāk par Persijas kaķi lasiet šeit.
Īsspalvainais eksots daļēji ir persieša brālis. Arī eksota purniņā, kur saskatāms sarauktais purniņš, manāma šķietami neapmierināta izteiksme, taču arī tie ir vien māņi. Plašāk par īsspalvaino eksotu var lasīt šeit, bet pašmāju pieredzes stāstu par eksota Aresa audzināšanu atradīsi šeit.
Skotu jeb Skotijas nokareno ausu kaķis ir interesants tāpēc, ka patiesībā nevar zināt, vai austiņas tiešām būs nokarenas. Šādi kaķi var piedzimt arī ar stāvām austiņām (kādas kaķiem novērojamas visbiežāk), un tad tādus mīluļus sauc par Skotijas stāvausu kaķiem. Austiņas sāk ielocīties tad, kad kaķītis ir aptuveni mēnesi vecs. Plašāk par nokarenajiem kaķiem lasiet šeit.
Turpinot par interesantām ausīm kaķu izskatā, noteikti jāpiemin Amerikas sprogausu kaķis. Pretēji nokareno ausu kaķim, kuram austiņas ir ielocītas uz iekšu, sprogausu mīlulim ausu ļipiņas ir atlocījušās uz āru. Šādu skatu bieži vien vis neredzēsi! Kaķim pieaugot pilnībā, sprogainās austiņas ir daudz labāk saskatāmas. Plašāk par šiem kaķiem lasiet šeit.
Mančkins ir kaķītis, kuram ir salīdzinoši īsākas kājas, nekā to pierasts redzēt citiem kaķiem. Tādējādi kaķi ir daudz zemāki un tuvāki zemei, kas rada ļoti interesantu skatu. Šos kaķīšus allaž ir neparasti redzēt, kad mīluļi pārvietojas, bet arī pieaugot kaķiem ir īsākas kājas. Plašāk par mančkiniem var lasīt šeit.
Austrumu jeb orientālie kaķi no sugasbrāļiem atšķiras gan ar spicāku purniņu, gan stāvajām un garākām austiņām. Viņiem ir arī īpaši slaids un garš ķermenis, bet paši mīluļi ir draudzīgi un gudri dzīvnieciņi. Zīmīgi, ka jau no mazām dienām kaķīšiem ir salīdzinoši tievs ķermenis un kājas. Plašāk par orientālajiem kaķiem var lasīt šeit.
Norvēģijas meža kaķis ir viens no pūkainākajiem un lielākajiem kaķiem pasaulē. Šie mīluļi pieaug lēnām, tiek ziņots, ka Norvēģijas meža kaķi aug līdz pat piecu gadu vecumam. Viņi ir ļoti draiskulīgi un apķērīgi, bet nesmādē arī iespēju pabūt kopā ar savu saimnieku, kurš noteikti novērtēs kaķu pūkaino kažociņu. Plašāk par Norvēģijas meža kaķi var lasīt šeit.
Bengālijas kaķis noteikti ir viens no skaistākajiem mājdzīvniekiem, kas mājoklī ienes sava veida savvaļas vēsmas. Šie mīluļi ir ļoti gudri un atlētiski, un labprāt pavada laiku ārā un pie ūdens. Šo kaķu kažociņā var novērot krāsas un rakstus, kas atgādina par kādu savvaļas dzīvnieku, tāpēc bengāļu kaķa saimnieks var ar savu mīluli noteikti lepoties.
Turcijas Angoras kaķis ir ārkārtīgi zinātkārs un aktīvs, nekas, nonācis viņa ceļā, nepaliks neizpētīts, un, pat ja būs rūpīgi noslēpts plauktiņā, agri vai vēlu tiks atklāts. Pūkainie, garspalvainie kaķīši ir radušies Turcijā, taču ar laiku pelnīti iekarojuši cilvēku mīlestību visā pasaulē. Plašāk par Turcijas Angoras kaķiem var lasīt šeit.
Kornvolas reksa izskatā no kaķiem raksturīgā masīvā ķermeņa gandrīz vai nav ne miņas, jo šie mīluļi ir salīdzinoši tievi, garām kājām un arī garāku, spicāku purniņu. Arī mazotnē kaķīši ir tievāki un nav tik apaļīgi kā citi kaķi. Šie mājas mīluļi noteikti vēlas cilvēka uzmanību un mīlestību, tāpēc, ja tā netiek sniegta, Kornvolas rekss to cenšas iegūt saviem spēkiem. Par šo kaķu šķirni plašāk var lasīt šeit.
Abesīnijas kaķim raksturīgs slaids, atlētisks ķermenis, kas visbiežāk būs manāms dzeltenbrūnā, smilškrāsai līdzīgā tonī. Viņu ķermenis ir garš un salīdzinoši tievs, tāpēc nav brīnums, ka viņi grib un arī veiksmīgi ielien dažādās vietās. Abesīniešus noteikti raksturo ziņkārība un vēlme paskatīties, kas notiek dažādās mājokļa vietās un pat aiz aizvērtām durvīm. Plašāk par Abesīnijas kaķi var lasīt šeit.
Arī Sibīrijas meža kaķis, gluži kā Norvēģijas meža kaķis, ir ar īpaši biezu un garu spalvu, kas dzīvnieciņu pasargā no aukstuma (tā kā abi kaķi raduši dzīvei sniegotos laikapstākļos). Peļu junkuriņi ir ārkārtīgi skaisti un pieaugot būs nedaudz lielāki par vidusmēra mājas kaķi. Plašāk par šiem mīluļiem var lasīt šeit.
Par sfinksiem un viņu izskatu daudziem cilvēkiem domas dalās. Vieniem tas ir kaut kas nepieņemams, savukārt citi, gluži pretēji, priecājas, ka kaķim nav spalva un ka arī tāds mīlulis var kļūt par mājdzīvnieku. Kaķiem var būt ārkārtīgi minimāls ķermeņa apmatojums, un tie būs kaili jau piedzimstot. Plašāk par sfinksu lasiet šeit.
Regdols ir viens no mīlīgākajiem kaķiem, turklāt ir ļoti pūkains un interesants izskatā. Bieži vien regdola spalvas krāsojums būs simetrisks (piemēram, līdzīgs krāsojums abām austiņām un vaigiem). Regdoli ir salīdzinoši lieli un gana laiski kaķi, kuri spēj izrādīt arī strauju aktivitāti. Plašāk par regdolu Timo var lasīt šeit, bet par pašu šķirni vairāk var rast šeit.
Šķirnes nosaukums neļaus samelot, ka šim kaķim raksturīgs īsspalvains kažociņš. Amerikas īsspalvainais kaķis ir īss un biezs, turklāt var šķist arī raupjš, tam pieskaroties, taču citiem kaķīšiem var būt mīksta spalva. Šie dzīvnieciņi raksturoti kā universāli kaķi, kas pielāgosies saimnieka dzīvesveidam un spēs gan draiskoties, gan arī uzelpot un atpūsties.
Meinkūns, līdzīgi kā vairāki no iepriekš aprakstītajiem kaķiem, ir augumā visai lieli, taču ārkārtīgi draudzīgi un labsirdīgi kaķi, kuri labprāt pavada laiku ģimenes lokā. Kaķu īpašā pazīme ir spalvu pušķīši ausu galiņos, kas rada asociācijas ar savvaļas skaistuli lūsi. Pieredzes stāstu par meinkūnu audzēšanu var atrast šeit, bet plašāk par šķirni var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
