Andris Andrejuks Photo
Ikdienas steigā, dodoties mājup, uz kaķu bariem, kas sasēduši līdzās daudzstāvu māju kāpņutelpām, vien noskatāmies, neaizdomājoties par to, ka arī šiem dzīvnieciņiem nepieciešama palīdzība. Tā var būt gan kāda barības paciņa, ar ko pabarot četrkājainos draugus, gan speciālistu izsaukšana, kas kaķīšus sterilizē, lai pasargātu viņus no vairošanās un jauniem kaķēnu metieniem. Andris Andrejuks, fotogrāfs un dzīvnieku draugs no Rīgas, radījis interesantu fotoprojektu, kurā atspoguļo ielas kaķu dzīvi un aicina ieskatīties acīs katram murrātājam, kuram, ļoti iespējams, nepieciešama cilvēka palīdzība.

Fotogrāfs Andris "MansDraugs" pastāstīja, ka ikdienā ar fotografēšanu gan nenodarbojas, taču tā esot viņa kaislība jau kopš bērnības. Brīvajā laikā viņš fotografē dabu, dzīvniekus, pilsētvidi un notikumus, un par vienu no spilgtākajiem piedzīvojumiem kļuvis arī fotoprojekts ar ielas kaķīšiem.

"Konkrētās fotosesijas ietvaros fotografēti vasaras mazdārziņos pamestie kaķi un suņi, kurus īpašnieki pēc vasaras/rudens sezonas vienkārši atstāj mazdārziņos, nemaz nedomājot par dzīvnieku likteni un gaidāmajiem ziemas mēnešiem, kas lielākajai daļai pamesto dzīvnieku izrādās arī viņu pēdējie dzīves mēneši," teica Andris, raksturojot to, kas peļu junkuriņiem jāpiedzīvo. Fotosesija gan neesot bijis primārais uzdevums, dodoties uz vietām, kur mīt kaķīši, jo, kā skaidroja fotogrāfs, tā bija tikai kā "papildu mērķis, galvenais bija pabarot nosalušos un izbadējušos dzīvniekus, ko arī darījām kopā ar domubiedriem". Kopā ar dzīvnieciņiem pavadītas vairākas stundas, kuru laikā izdevies noķert labākos kadrus.

Par sevi Andris teica, ka dzīvniekus gadās glābt regulāri, visbiežāk tie esot kaķēni, kas iekļuvuši automašīnu motoros vai izmesti intensīvas spēkratu kustības vietās. "Šādu glābšanas operāciju laikā (garākā ilga septiņas stundas pēc kārtas) arī radās doma pievērst sabiedrības uzmanību ielas dzīvnieku problēmām. Lai gan ļoti daudzi iedzīvotāji ikdienā redz pamestus vai nelaimē nonākušos dzīvniekus, tikai daži sniedz tiem palīdzību, diemžēl lielākā daļa paiet garām, ignorējot nelaimē nonākušos dzīvniekus vai pat izrādot savu negatīvo attieksmi. Tieši šī sabiedrības daļa ir mērķauditorija, kuru aicinu ieskatīties pamestajiem dzīvniekiem acīs. Ja vismaz kāds no šīs mērķauditorijas, aizdomāsies par šo dzīvnieku dzīvi, pareizāk sakot, izdzīvošanu, un sniegs tiem palīdzību, tas būs liels solis uz priekšu," skaidroja Andris.

Kā gan cilvēks, ejot garām uz ielas dzīvojošam kaķītim, var palīdzēt? Andris minēja: "Ideālā gadījumā – adoptēt ielas dzīvnieku (no patversmes, pagaidmājām vai arī pašam izglābt), bet jāsaprot, ka tas ir ļoti nopietns lēmums! Dzīvnieks ar jums kopā dzīvos daudzus gadus, tas prasīs papildus laika, finanšu un fiziskos resursus, kā arī jūs, iespējams, būsiet piesaistīts mājām un tamlīdzīgi."

Andris vērsa uzmanību arī uz to, ka pēdējā laikā nācies dzirdēt par adoptēto dzīvnieku nodošanu atpakaļ patversmei vai pagaidu mājām, sliktākajā gadījumā – izmešanu uz ielas vai iemidzināšanu. "Dzīvnieks nav rotaļlieta! Ja nav pilnīgas pārliecības, ka varēsiet tikt galā ar dzīvnieka turēšanas saistītajiem jautājumiem, tad labāk nemaz nesākt, jo no jūsu izvēles ir atkarīga dzīvnieka dzīvība. Ja nav iespējas adoptēt ielas dzīvnieku, palīdzēt var arī citos veidos," ieteica dzīvnieku draugs.

Jebkurš cilvēks, kurš ir pārliecināts par savām iespējām un ir atbildīgs, var kļūt par pagaidu saimnieku kādam kaķītim, kuram meklē pastāvīgo saimnieku, teica Andris. Tāpat var palīdzēt būvēt kaķu mājiņas, lai mīluļiem būtu siltāka un ērtāka dzīvošana, vai atbalstīt kaķu sterilizācijas programmas, kuru laikā tiek sterilizēti kaķīši, tādējādi nodrošinot, ka turpmāk viņi nevairosies un nesagādās četrkājainas rūpes cilvēkam. Taču nebūt nav tā, ka jārīkojas uz paša galvu, jo vienmēr pastāv iespēja sazināties ar speciālistiem (dzīvnieku ķērājiem, pašvaldībām, dzīvnieku patversmēm) vai publicēt informāciju par nelaimē nonākušo dzīvnieciņu sociālajos tīklos. Arī tas palīdzēs ziņu sadzirdēt un problēmu atrisināt.

Tāpat liela nozīme ir arī katrai barības paciņai un ūdens malciņam, kas klaiņojošajiem kaķiem pieejams. Lai arī varētu šķist, ka viena paciņa uz kaķu baru pazudīs kā ūdens piliens jūrā, vērts apdomāt, ka tā uz kādu laiku pasargās kaķīti no tukša punča.

Andris arī atgādināja, ka vērts palūkoties sev apkārt un pavērot, kāda ir attieksme pret dzīvniekiem (gan kaķiem, gan suņiem) paziņu lokā. Cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku jānovērš jau laikus, lai pasargātu četrkājaino draugu, un Andris ieteica šādos gadījumos sazināties ar policiju.

Fotogalerijā zemāk var aplūkot, kādus mīluļus Andris sastapis, viesojoties mazdārziņu rajonā. Ieskaties pamestam kaķim acīs arī tu!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!