"Nedēļas nogalē mēs atpūtāmies Hāpsalā un nolēmām aiziet līdz jūrai. Pamanījām divus roņus un bijām sajūsmināti, jo zoodārzā roņus var redzēt vien mazā baseinā," aculiecinieks Sigrīds teicis "Delfi.ee".
Video nofilmētais esot roņu mazulis, skaidrojis Sigrīds. "Dzīvnieks bija ziņkārīgs un arī bailīgs. Viņš bija tuvu, bet mēs viņam netuvojāmies, jo roņa vecāki bija turpat līdzās," tā aculiecinieks.
Sigrīds piebildis, ka ronītis aizmidzis, tiklīdz viņš aizgājis pietiekami tālu prom no krasta. "Šo notikumu es atcerēšos visu savu dzīvi," priecājies Sigrīds, kurš pēkšņo tikšanos ar ronīti raksturojis kā ļoti patīkamu.
Lai arī roņa darbības raksturotas kā miegainas un skaņas, ko dzīvnieciņš izdalījis, atgādinājušas krākšanu, Rīgas zoodārza speciālists Māris Lielkalns "MansDraugs" skaidroja, ka tās ir "normālas neapmierināta roņu mazuļa skaņas".
"Ronēns ir neapmierināts ar filmētāju, kurš pienācis tuvu. Viņš cenšas to aizbaidīt. Viss ir normāli. Mazais ronēns ir apmēram trīs nedēļas vecs. Ļoti labi paēdis, jo ir apaļš un uzkrājis kārtīgas tauku rezerves. Tādam vajadzētu izskatīties jebkuram piekrastē atrastam roņu bērnam. Pagaidām tas ir balts, bet drīzumā tas sāks nomainīt pūkaino balto kažociņu pret pelēko pieaugušā dzīvnieka tērpu. Tad, sākot no priekšgala, viņš paliks tumšs. Mūsējais ronēns Ventiņa balto kažoku nomainīja nedaudz atšķirīgāk – baltais kažoks kļuva arvien plānāks un retāks. Un tad ātri vien mazā Ventiņa viscaur vienmērīgi kļuva arvien pelēkāka," skaidroja zoodārza pārstāvis.
"Filmētajā sižetā redzamo ronēnu samīļot jau nu nekādā gadījumā nevajadzētu, jo apaļīgais bumbulis ir pietiekami veikls un ar ļoti kustīgu kaklu – tas pēkšņi mēdz "izaugt" un tādā veidā ronēns spēj veiksmīgi šņakstināt zobus uz visām pusēm. Sekas: ilgi nedzīstošas brūces un nepatīkami iekaisumi," tā Lielkalns. Tā kā mazulis izskatās veselīgs, to nav nepieciešams glābt.
Savukārt situācija Latvijas piekrastē esot citāda, teica Lielkalns: "Diemžēl tie, kas nonākuši mūsu piekrastē tādi vis neizskatās. Bet rokas tādiem arī klāt nevajag likt. Arī tie māk labi aizsargāties. Sastopot ronēnu, noteikti jāsavāc suns un jāpiesien pavadā, lai tas nenodara pāri ronēnam (arī sunim ronēns var iekost). Tad jānovērtē ronēna veselības stāvoklis – aptuvenais ķermeņa garums, vai ir apaļīgs vai izkāmējis, vai maina apmatojumu, vai ir kādas brūces. Un tad jāpaiet nostāk, lai ronēns mazāk nervozē. Tad jāzvana Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem pa tālruni 29198590. Speciālisti izlems, ko darīt tālāk – vai atstāt krastmalā, vai pārvietot uz kādu klusāku vietu, vai nogādāt Rīgas zoodārzā." Ja dzīvnieciņš nonāk Rīgas zoodārzā, darbu sāk pieredzējuši speciālisti, kuri mazuli piespiedu kārtā baro ar ļoti treknu putriņu, kā arī sniedz veterināro aprūpi. "Tomēr jāatzīst, ka ne visi ronēni izdzīvo, jo pie mums nonāk novārguši. Daudzi no tiem ir dzimšanas svarā ap 10-15 kilogramiem, lai gan četru nedēļu vecumā ronēnam jāsver ap 40 kilogramiem," raksturoja Lielkalns, piebilstot, ka jebkuram ronim būtu jāizskatās tādam, kāds ir video redzamais dzīvnieciņš.
Zoodārzā arī atgādināja, ko nekādā gadījumā nedrīkst darīt, sastopot roni:
- Nedrīkst mazuli dzīt ūdenī. Viņš uz sauszemes jūtas ļoti omulīgi. Tas nav valis vai delfīns, kas par katru cenu jāiegrūž ūdenī, citādi būs miris. Mazajam mūsu piekrastē nonākušajam roņu bērnam ir pamaz tauku, tādēļ ūdenī tam ir auksti. Sižetā redzamais ir uzaudzējis biezu "termokārtu" tauku.
- Nedrīkst viņu censties pārvietot pašiem. Ronis var iekost.
- Nedrīkst barot – ja vien jūs neesat roņu māte, kas ražo pienu ar 40-60 procentu tauku saturu… Zivis šāds mazulis vēl neēd. Piespiedu barošana, kā to veic zoodārzā, nav veicama krastmalā (iepriekšējos gadījumos ir bijuši tādi mēģinājumi).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
