Sameklē, ja vari: kā mājai iegūt adresi

Rīgas pilsētā institūcija, kam ir deleģētas tiesības piešķirt adresi, ir Rīgas pilsētas būvvalde. Citās pašvaldībās šis process var tikt organizēts citādāk, taču kopumā adrešu piešķiršana un adresācijas sistēmas uzturēšana ir pašvaldību pienākums, skaidro Rīgas pilsētas būvvaldes Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka.

Gadījumos, kad ēka ir uzcelta, taču tai nav adreses, Rīgā tās īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jāvēršas Rīgas pilsētas būvvaldē ar iesniegumu, kurā ietverts lūgums piešķirt adresi. Iesniegumā obligāti jānorāda objekta/ēkas kadastra apzīmējums. Gadījumos, kad ēka ir jaunbūve un tai šāda apzīmējuma vēl nav, personai nepieciešams norādīt būvatļaujas numuru un/vai Būvvaldē saskaņotā projekta akcepta numuru un datumu.

Adreses piešķiršana Rīgā nav maksas pakalpojums. Iesniegumu par adrešu piešķiršanu var iesniegt, izmantojot Būvvaldes sagatavotās veidlapas, kas pieejamas Būvvaldes mājaslapā, sadaļā Veidlapas. Adrese tiek piešķirta ne vēlāk kā mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas.

Adrese tiek piešķirta, Rīgas pilsētas būvvaldei izdodot administratīvo aktu un tas stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi adresātam. Tātad adresi, ja tā ir piešķirta, var sākt lietot jau nekavējoties. Taču piešķirtās adreses Valsts adrešu reģistrā tiek reģistrētas piecu darbadienu laikā, tādēļ deklarēt savu dzīvesvietu ēkā ir iespējams vienīgi pēc adreses reģistrēšanas Valsts adrešu reģistrā, par ko atbildīgs ir Valsts zemes dienests. Plašāks pakalpojuma apraksts par adrešu piešķiršanu Rīgā ir pieejams šeit.

Klasiskā gadījumā iedzīvotājām būtu jāvēršas Būvvaldē ar iesniegumu piešķirt individuālu adresi zemes vienībai mirklī, kad tiek izdalīts atsevišķs apbūves zemes gabals. Tas atvieglos turpmākās darbības ar zemes gabalu – jo ātrāk ir piešķirta adrese zemes vienībai, jo vieglāk un ērtāk to ir identificēt. Sagatavojot jaunbūves projekta dokumentāciju, dokumentos būs jau iespējams lietot adresi, arī vēlāk būvdarbu laikā adreses esība atvieglo, piemēram, būvmateriālu piegādes organizēšanu.

Ēku var projektēt arī uz apbūves zemes bez adreses, tādā gadījumā adrese zemei un jaunbūvei Rīgā tiek piešķirta vienlaicīgi, skaidro Žūka. Praksē būtiski ir saņemt adresi jaunbūvei, pirms tiek pasūtīta ēkas kadastrālā uzmērīšana, lai to nodotu ekspluatācijā, jo tad nerodas pārpratumi par ēkas atrašanos.

Gadījumā, ja uz zemes vienības ir paredzētas vairākas ēkas, katrai nākamajai ēkai ir jāpiešķir sava individuāla adrese, piešķirot secīgu ēkas numuru, taču, ja tas nav iespējams, ēkas numuram var tikt pievienots burts. Uz zemes vienības pirmajai ēkai saglabā zemes vienībai piešķirto adresi.

Jaunprojektētām ēkām adreses piešķir, ņemot vērā paredzētos piekļuves ceļus, turklāt priekšroka ir dodama īsākajam piekļuves risinājumam no pašvaldības ielas.

Pamatā adreses tiek piešķirtas, pamatojoties uz īpašnieka vai tā pilnvarotās personas iesniegumu, taču tas nav obligāts priekšnoteikums. Pašvaldībām ir tiesības adreses piešķirt arī bez īpašnieka iniciatīvas, izdodot atbilstošu lēmumu, jo adresācijas sistēma kalpo sabiedrības interesēs un likumdevējs nav paredzējis īpašniekam iespēju izvēlēties dzīvot ēkā bez adreses.

Būvvaldes ieskatā pakalpojuma sniegšana un līguma saistību savstarpēja nodibināšana ir iespējama, arī neesot adresei, piemēram, līgumā norādot ēkas vai zemes vienības kadastra apzīmējumu.