Savs piemājas dārziņš – ko ņemt vērā, veidojot pirmās dobes

Dārza labiekārtošana nav joka lieta, šeit jāapsver daudz un dažādi apstākļi, rūpīgi jāpārdomā katrs solis, jo, visticamāk, arī nākamgad gribēsi to turpināt apzaļumot, tāpēc konsultāciju dārza izveidē no nulles sniedz ''Labie koki'' dārzniece Jolanta Pūga un ainavu arhitekte Lauma Garkalne, sniedzot ieskatu gan augu izvēlē, gan to kombinēšanā dobēs.

Dārza labiekārtošanas pamatā ir ideja, vīzija par savu sapņu dārzu. Šajā posmā noderīgi ir ielūkoties interneta resursos, grāmatās vai ceļojumu fotogrāfijās, lai saprastu, kāds dārza stils šķiet tas piemērotākais. Tāpat vērts ieklausīties pārējo ģimenes locekļu vēlmēs un vajadzībās. Rūpīgi jāpārdomā, cik daudz laika un resursu pietiks dārza kopšanai – tas ir viens no svarīgākajiem apsvērumiem dārza projektēšanā. Pēc tam jau var ķerties pie skices zīmēšanas. Tad, kad dārza plāns gatavs, var veikt teritorijas sagatavošanas darbus – sakopšanu, plānoto celiņu, dobju nospraušanu.

Labiekārtojot savu dārziņu no nulles, tā vien gribas doties uz stādu tirdziņu vai stādaudzētavu un sagādāt visu, kas kārojas, taču tā ir visai bieži pieļauta kļūda, iepriekš neizpētot, kas būtu piemērots, kas dārzā labi izskatīsies jau pirmajā gadā, bet kuru augu pilnbriedu varēs vērot vien pēc dažiem gadiem. Ja vēlies sarūpēt augus, kas par sevi liktu manīt jau pirmajā gadā, dārzkopības speciālistes iesaka izvēlēties lielāka izmēra augu stādus. Ja nav tādas iespējas, tad vismaz daļu no tiem, lai rezultāts būtu ātrāk redzams.

Atsevišķu dekoratīvo koku un krūmu sugas ir ātraudzīgākas par citām, piemēram, grimoņi, fizokarpi, spirejas – šos stādus var iegādāties arī mazākus. Labs risinājums ir kombinēt ziemciešu stādījumus ar kokaugiem – kamēr kokaugi sasniedz savu vēlamo izmēru, ziemcietes priecē ar ziedēšanu visu sezonu.

Arī viengadīgās puķes, sīpolpuķes un ziemcietes savu dekorativitāti parādīs jau pirmajā sezonā, tāpat kā sīkkrūmi, piemēram, virši, ērikas, lavandas. Kokaugu zemās formas, piemēram, klājeniskie kadiķi, egļu formas, ir dekoratīvi uzreiz pēc iestādīšanas. Ilgāk nāksies pagaidīt uz liela auguma kokiem un krūmiem, ja vien tos neiegādājas kā dižstādus.

Salīdzinoši īsās vasaras, garās dubļu un pelēkās sezonas laiks liek pārdomāti izvēlēties augus un plānot labiekārtojuma elementus dārzā. Pietiekama uzmanība jāpievērš ūdens novadīšanas risinājumiem, sniega nošķūrēšanas zonām. Nevajadzētu aizrauties ar dekoratīvu baseinu un strūklaku ierīkošanu. Augi jāplāno tā, lai visos gadalaikos būtu kāds dekoratīvs akcents. Ja dārzā tiks izmantoti augi, kas atbilst mūsu klimata zonai, tad būs mazāk rūpju par to, vai tie iedzīvosies un ieaugs. Arī kopšanas ziņā nebūs jāuztraucas par kādu specifisku apstākļu nodrošināšanu.

Nebūt nav tā, ka var stādīt dobē visu, kas vien iet pie sirds. Nereti tieši nezināšanas dēļ vēlāk nākas cīnīties ar augu nesaderības radītajām sekām. Dārzkopes skaidro, ka vienmēr jāuzmanās ar indīgiem augiem, piemēram, īvēm, mugurenēm, efejām u.c. Arī ērkšķainie augi, tādi kā bārbeles, vilkābeles, var sagādāt nepatikšanas – tos nevajadzētu stādīt celiņu un laukumu malās vai pie terases. Priekšzināšanas vajadzīgas jauktu stādījumu veidošanā, sevišķi lapu un skuju kokaugu kombinēšanā – sākumā labāk izmantot mazāk augu sugu un šķirņu, skuju kokaugus, un lapu kokaugus grupēt atsevišķi. Stādījumu veidošanā vienmēr palīdz konceptuāla dobes skice. Aizbraukt uz stādaudzētavām un pirkt visu pēc kārtas nav pareizākais risinājums, uzsver jomas speciālistes.

Savā darba procesā gan ainavu arhitekte, gan dārzniece manījušas dažādas rupji pieļautas kļūdas, kas pēc tam ir grūti labojamas, tāpēc svarīgi neizdarīt ko nepareizi jau dārza labiekārtošanas sākumā. Speciālistes uzsver, kas ir biežāk pieļautās kļūdas, no kurām vajadzētu izvairīties:

Nereti vieglāk labiekārtot viegli kopjamu un praktisku dārzu, ja ir redzēts kāds veiksmīgs piemērs vai zināmi pamatprincipi. Šajā sakarā vari palūkot iedvesmai Signes Miltiņas dārzu, kur aplūkojami visdažādākie augi. Savukārt no dārzkopības speciālistēm var aizlienēt viedo padomu, ka pareizi labiekārtots dārzs ir tāds, kas radīts atbilstoši dārza īpašnieka dzīvesveidam. Dārzs, kuru tā saimnieks neuztver kā apgrūtinājumu, bet gan kā savas dzīves telpas papildinājumu. Tādēļ nav vienas formulas pareizi labiekārtotam dārzam.

Arī jēdziena ''viegli kopjams'' izpratne var atšķirties. Jebkurš, pat vismazākais dārzs, ietver sevī kopšanu. Zāliens ir jāpļauj regulāri, lai tas izskatītos labi. Augi ir jālaista, regulāri jāapgriež, jāmēslo. Tomēr ir paņēmieni, kurus ievērojot, var samazināt kopšanas darbus. Dobju kopšanai var izmantot mulčas slāni, kas aizkavē nezāļu augšanu un samazina ūdens iztvaikošanu no augsnes. Apdobju malu noformēšanai ieteicams lietot apmales, kuras vizuāli nav redzamas, taču atdala zālienu no dobes. Tās atvieglos apdobju malu kopšanu, lai katru reizi nav jāizmanto speciāla lāpsta dobju malu atduršanai. Izvēloties dārzā blīvākus augu stādījumus, mazāk augs nezāles brīvajos laukumos. Tomēr augus nedrīkst stādīt arī pārāk cieši, tas var radīt jaunus sarežģījumus – augiem pēc kāda laika var sākt pietrūkt vietas.