Anglijas latviete Līga uz ārzemēm reizē adoptē četrus kaķus  (5)

Kaķu laimīgais stāsts sākas janvāra nogalē, kad Ingvilda ar citu dzīvnieku draugu palīdzību pārvedusi mājās trīs kaķīšus – divus brālīšus un māsiņu. Sākotnējais plāns bijis mīluļus sterilizēt un palaist atpakaļ ielās, kur viņi dzīvojuši, taču, ņemot vērā auksto laiku, nolemts kādu brīdi paturēt kaķus pagaidu mājās, lai operācijas rētas sadzītu un lai varētu novērtēt, kāds ir kaķu raksturs, varbūt viņi tomēr varētu iedzīvoties kādā ģimenē. Un te stāstā iesaistās Anglijas pilsētā Bredfordā dzīvojošā Līga, kura feisbukā pamanījusi ziņu par kaķīšiem un nolēmusi visus trīs adoptēt. Ingvilda stāsta – sarunā ar Līgu viņa pārliecinājusies, ka topošā saimniece apzinās kaķīšu stāvokli un iespējamo socializācijas nepieciešamību. Sācies dokumentu kārtošanas process, kuru apmaksājusi Līga. Savukārt ceturtais kaķītis šajā stāstā ienācis visai negaidīti, šo mīluli Ingvilda arī izglābusi no ielas, vēl nezinot, ka arī šis peļu junkuriņš pievienosies trijotnei. Līga esot domājusi par ceturto kaķīti, un Ingvildas izglābtais Pūks bijis viens labākais kandidāts.

"Process nav vienkāršs. Kaķiem jābūt čipētiem, vakcinētiem, jātaisa Eiropas Savienības pases, jāiziet 21 dienu ilgs karantīnas laiks, tāpat arī dienu pirms braukšanas jābūt veterinārārsta atzinumam, ka kaķis ir gatavs ceļošanai," kaķu sagatavošanu pārbraukšanai uz citu valsti raksturo Ingvilda. Mīluļi vesti ar automašīnu, un šeit ļoti izpalīdzējuši paziņas, kas marta vidū devušies uz Angliju.

Kaķīši galā nonākuši veiksmīgi, taču kaķenītei asarojot actiņa. Taču Ingvilda salīdzina – šāds stress kaķiem vēl nebija pieredzēts, lai arī iepriekš ielas dzīvnieciņi, nonākuši mājoklī, tomēr uzvedušies bailīgi un nepierasti. "Es biju paredzējusi, ka viņi saskries katrs savā kaktā un paslēpsies, un nelīdīs ārā, bet viņi jau ir staigājuši pa jauno māju un gājuši uz kontaktu ar cilvēkiem. Piemēram, māsiņa pie manis Latvijā vispār nenāca klēpī, taču Anglijā ~visu laiku kāpj klēpī vienam puisim," teic biedrības vadītāja.

Jautāta, vai šāds gadījums, kad kaķi adoptē uz ārzemēm, ir pirmais, Ingvilda paskaidro: "Man ir bijuši kaķi, kas pa vienam devušies uz Norvēģiju, Dāniju, Vāciju, taču šis noteikti ir unikāls gadījums. Visi adoptētāji bijuši latvieši. Daži ir paši braukuši pakaļ kaķiem, daži kaķi ir sūtīti ar lidmašīnu. Vienmēr esmu bijusi pārliecināta, ka ar kaķiem viss būs kārtībā. Man nereti ir raizes par dzīvniekiem, kurus atdodu jaunam saimniekam Latvijā, taču, ja sūtu kaķi uz ārzemēm, man ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai jauno saimnieku iepazītu."

Kā iemeslu par labu kaķa adoptēšanai no Latvijas Ingvilda min brīžiem sarežģīto adopcijas procesu ārvalstīs, lai gan tam, protams, nevajadzētu būt šķērslim. Tomēr daudzi cilvēki, izvērtējot adopcijas procesu Latvijā un ārvalstīs, pieņem lēmumu adoptēt kaķi no dzimtenes. "Turklāt Latvijā kaķu uz ielām ir katastrofāli daudz, Anglijā tā nav," secina Ingvilda. Protams, kā faktors var būt arī tas, ka kaķi jauno saimnieku gluži vienkārši uzrunā ar skatienu, izskatu vai dzīvesstāstu.

"MansDraugs" sazinājās arī ar jauno saimnieci Līgu, kura laipni pastāstīja par savu lēmumu adoptēt kaķīšus no Latvijas, jo šobrīd viņa mīt pilsētā Bredfordā. "Viss sākās ar to, ka vēlējāmies sev kaķīti, no sākuma vairāk domājām par meinkūnu, pēc tam tā doma kaut kā pazuda. Tad kādu dienu runājām par to, vai varam adoptēt no patversmes. Uzrakstījām vairākām patversmēm, kas atradās tuvākajās pilsētās, bet nesaņēmām atbildi. Tad nu izlēmām, ka adoptēsim no Latvijas, kas iesākumā arī nebija visai viegli, jo bija cilvēki, kas neatbildēja. Bija tādi, kas nevēlējās gaidīt laiku, kad tiks veiktas visas procedūras, lai dzīvnieki varētu ceļot pāri robežai," pastāsta Līga. Viņas teikto apstiprina arī Ingvilda, kura iepriekš vairākkārt saskārusies ar citu dzīvnieku draugu nevēlēšanos veltīt laiku dokumentācijas sakārtošanai, lai arī tā aizņemot tikai vienu dienu.

"Tad vienā vakarā ģimenes draugs atsūtīja man bildi ar trīs pūkaiņiem. Mēs tieši vēlējāmies pūkainu kaķi, bet tikai vienu! Sēdējām un pētījām bildi, un nespējām izvēlēties, kurš no viņiem brauks uz Angliju. Kaut kā arī prātā domāju, kā justos pārējie kaķi uz ielas un aukstumā. Lai gan viņiem bija labi cilvēki blakus, nolēmām, ka ņemsim visus trīs, nešķirsim brāļus ar māsu," brīnišķīgo izvēli min Līga. Kā gan viņa nolēmusi par labu arī ceturtajam peļu junkuriņam, kurš tikko bija nonācis pie Ingvildas? "No sākuma domājām – četri kaķi, it kā par daudz! Bet sapratām – ja varam pabarot trīs, tad ceturtais kaķis arī būs paēdis," uzskata Līga. "Tā mums izveidojās viena liela pūkaina ģimene! "

Kā iepriekš minēts, Ingvilda uzņēmusies rūpes par kaķīšiem, līdz mīluļi bijuši gatavi tālajam ceļam uz Angliju. "Tas mēnesis vai pat mazliet vairāk, likās tik garš!" tā jaunā četru kaķu saimniece. Četrotne Anglijā ieradusies 15. marta rītā. Kā Līga saka, tobrīd mīluļi bija pārbijušies un nedroši, taču jau tagad situācija esot mainījusies: "Tagad ir apraduši, ļoti vēlas mīļumu!"

"Ziniet, tā ir tik pasakaina sajūta, ka nauda nav izmesta vējā, ka ir izdarīts fantastisks darbs, cik cilvēku ir piedalījušies, lai šie pūkaiņi vairs nesaltu uz ielas, lai nemeklētu barību! Tas ir apbrīnojami, ko cilvēki spēj izdarīt, ja sirds ir īstajā vietā! Dzīvojot Rīgā, es bieži vien redzēju, kā tantiņas baro kaķus, nodomāju, ka viņām tiešām nav, ar ko citu nodarboties. Ziniet, es tagad viņas kārtīgi apskautu par to darbu, ko viņas dara. Iedomājoties to situāciju – kaķis izmests uz ielas, nevienam nevajadzīgs, kāds slims, kāds izsalcis, bet ir cilvēki, kuriem rūp, kuri apēdīs mazāk savu ēdienu, bet pabaros vairāk izsalkušo," pārdomās dalās četru mīļu kaķu saimniece.

"Es apbrīnoju tādus cilvēkus kā Ingvilda, neskatoties ne uz ko, viņa brauks, ies un palīdzēs! Lasot feisbukā ierakstus, īstenībā ir tik daudz pamestu dzīvnieku, pat pārāk daudz, bet kādreiz taču bija mājas. Es nekaunēšos teikt, bet tā ir tikai un vienīgi cilvēku vaina, momenta iegriba, nevēlēšanās rūpēties. Esam aizmirsuši uzņemties atbildību!" teic Līga. "Es noteikti ieteiktu cilvēkus atbalstīt biedrības, kas rūpējas par dzīvniekiem, jo par viņiem runā viņu darbi."

"Lai adoptētu dzīvnieku, nevajag daudz, galvenais – lai ir iespēja parūpēties! Un, ticiet man, tas atmaksāsies simtkārtīgi! Vēlos īpaši pateikties Ingvildai par viņas pasakaino darbu, par apņēmību! Paldies šoferīšiem, kas nogādāja kaķīšus Anglijā, par to, ka rūpējās par viņiem šajā garajā ceļā! Esam tiešām laimīgi! Nepērc, adoptē!" priekā dalās peļu junkuriņu saimniece.

Jautāju Ingvildai, kāda ir sajūta, atvadoties no izglābtajiem kaķīšiem, kuri dodas ceļā pie jauna saimnieka uz citu valsti. Viņas atbilde ir diezgan skaudra: "Es vairāk velku paralēles ar tiem saimniekiem, kas man gandrīz katru dienu zvana un saka, ka viņi brauc prom un ka vēlas atstāt kaķi šeit. Mani paziņas reiz pārcēlās uz Skotiju un viņu kaķis vēl nebija pārvešanai gatavs, bet viņi atrada kaķim aprūpētāju Latvijā un pēc mēneša mīlulis nonāca pie viņiem. Es šo vienmēr minēju kā piemēru tam, ka cilvēks var paņemt dzīvnieku līdzi, ja grib. Un te cilvēks paņem četrus kaķus reizē… Pirmo reizi dzīvē redzu, ka cilvēks paņem četrus lielus kaķus. Ir bijuši kaķi, kurus adoptē pa pārīšiem, bet šis gadījums, no visām pusēm skatoties, ir unikāls."