Krievijā plosās trakumsērga; Latvijas vetārsti atgādina par mīluļu drošību  (20)

Kā stāsta biedrībā, 60 reģistrētie gadījumi 12 dienu laikā novēroti Maskavas un Smoļenskas apgabalos, un joprojām turpinās jaunu slimo un mirušo dzīvnieku reģistrācija.

"Pēc Latvijai piešķirtā no trakumsērgas brīvas valsts statusa daudzi dzīvnieku īpašnieki ignorē Latvijas Republikas likumā noteikto normu par obligāto vakcināciju pret trakumsērgu, uzskatot ka vakcinēt dzīvnieku vairs nav nozīmes.

Cilvēki nav informēti, ka lielais klaiņojošo un pret trakumsērgu nevakcinēto kaķu skaits ir reāls apdraudējums. Infekcijas slimībām nav robežu, tās ienāk tur, kur ir uzņēmīgi dzīvnieki un cilvēki. Lai gan meža dzīvnieki saņem orālās vakcīnas, Latvija nav pasargāta no trakumsērgas ievešanas ar suņiem, kaķiem un seskiem. Diemžēl veterinārārsti savās praksēs nereti sastopas ar gadījumiem, kad no Krievijas nelegāli ir tikuši ievesti pret trakumsērgu nevakcinēti dzīvnieki. Pietiks ar vienu trakumsērgas inficētu suni, lai Latvija atkal būtu trakumsērgas skarta," pastāstīja LVB valdes priekšsēdētāja Viduža.

"Mūsdienās ceļošanas iespējas neierobežo ne cilvēka pārvietošanos, ne infekciju nonākšanu citā kontinentā diennakts laikā, tāpēc pret ziņām par trakumsērgas uzliesmojumu netālajos Krievijas rajonos aicinām izturēties ar ļoti lielu nopietnību," brīdina Viduža.

LVB iesaka katram mīluļa īpašniekam aplūkot sava suņa, kaķa vai seska dokumentus un pārliecināties, ka termiņš, līdz kuram dzīvnieku šogad bija jāvakcinē pret trakumsērgu, nav pagājis. Ja šis laiks ir pagātnē, tad nekavējoties jādodas uz tuvējo veterināro klīniku vai jāaicina veterinārārsts vizītē, lai mīlulis atkal būtu pasargāts no trakumsērgas. Tā varēs ne tikai nodrošināties ar aizsardzību pret trakumsērgu, bet arī izvairīties no soda par nevakcinēta suņa turēšanu.

Ja suns nav vakcinēts pret trakumsērgu vai būs nokavēta vakcinācija un tas uzbruks un sakodīs cilvēku, atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 178, visticamāk, veterinārārsts eitanazēs nevakcinēto dzīvnieku un nosūtīs paraugu laboratoriskai izmeklēšanai trakumsērgas diagnozes noteikšanai, vēsta LVB. Savukārt dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs jāsedz visi cietušās personas, Pārtikas un veterinārā dienesta un laboratoriskās izmeklēšanas izdevumi, kas saistīti ar darbībām, kuras veiktas iespējamā trakumsērgas gadījuma apkarošanai. Kopējie izdevumi var pārsniegt pat vairākus simtus eiro, informē LVB vadītāja.

Trakumsērga ir nāvējoša slimība, to nevar ārstēt, atgādina speciālisti. Trakumsērgas vīrusa rezervuārs var būt praktiski visu sugu savvaļas zīdītāji, taču biežākie tā izplatītāji Eiropas klimatiskajos apstākļos ir lapsas, jenotsuņi, jenoti, retāk – āpši, caunas, vilki, lūši u.c. dzīvnieki. Slimiem savvaļas dzīvniekiem kontaktējoties ar mājdzīvniekiem, notiek arī to inficēšanās un saslimšana ar trakumsērgu, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība. No mājdzīvniekiem visbiežāk saslimst suņi un kaķi.

Cilvēks var saslimt pēc kontakta ar slimu mājdzīvnieku vai slimu meža dzīvnieku (koduma brūces, sasiekalotas ķermeņa daļas). Ja cilvēks cietis no dzīvnieka koduma, veic vakcināciju vai imūnglobulīna ievadīšanu stacionārā, skaidro LVB.

Kā noteikts Veterinārmedicīnas likuma 59. pantā, dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem ir pienākums nodrošināt suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku profilaktisko vakcināciju pret trakumsērgu dzīvnieka triju mēnešu vecumā, izņemot gadījumus, kad praktizējošs veterinārārsts, ņemot vērā konkrētā dzīvnieka veselības stāvokli, nosaka citu vakcinācijas laiku, kā arī nodrošināt atkārtotu vakcināciju (revakcināciju) saskaņā ar veterināro zāļu lietošanas instrukcijā noteikto kārtību.

Atgādinām, ka no 2017. gada 1. janvāra visiem suņiem, kas sasnieguši sešu mēnešu vecumu, ir jābūt ne tikai vakcinētiem pret trakumsērgu, bet arī čipētiem un reģistrētiem vienotajā valsts suņu reģistrā Lauksaimniecības datu centrā.