Iespējams, simpātiskākais pērtiķēns pasaulē – zeltainais lauvtamarīns

Izdzirdot par šīs sugas nosaukumu, saprotams, rodas jautājums, kāpēc tas dots tieši tāds. Izrādās, skaidrojums ir gaužām vienkāršs: zeltainā krāsa un garā spalva, kas īpaši ap tamarīna galviņu atgādina krēpes, rada vizuālu līdzību ar cēlajām lauvām, tamdēļ arī sugai dots tāds nosaukums.

Zeltainais lauvtamarīns ir viena no četrām lauvtamarīnu sugām. Arī pārējās var lepoties ar garu un cēlu spalvu, taču, atšķirībā no zeltainā lauvtamarīna, citu zvēriņu spalvas krāsa ir melna vai melna ar zeltainām nokrāsām ap galvu, sāniem un asti. Iespējams, tieši samērā vienmērīgi zeltainais spalvas krāsojums šo sugu padara par īpašu un izceļ uz pārējo fona.

Raksturojot lauvtamarīnu uzvedību, "National Geographic" vēstīts, ka šie dzīvnieciņi veido ģimeni, kurā liela loma ir kā tēviņiem, tā mātītēm. Kamēr mātītes iznēsā un baro mazuļus, tēviņi bieži vien pārvieto savas atvases uz muguras, ļaujot māmiņām atpūsties. Visbiežāk lauvtamarīnu mātītēm dzimst divi mazuļi. Savukārt lauvtamarīnu barā var būt tēviņš un mātīte, viņu atvases pat vairākās paaudzēs un citi radinieki (parasti četru līdz astoņu zvēriņu sastāvā).

Zeltainie lauvtamarīni galvenokārt sastopami, klejojot pa kokiem, un te lieti noder viņu garie pirksti, kas palīdz satvert zarus un noturēties augstu virs zemes. Šie dzīvnieki īpaši raksturīgi Brazīlijas dienvidaustrumu reģionam un lietusmežos Atlantijas okeāna piekrastē.

Augumā zeltainie lauvtamarīni var sasniegt pat 25 centimetrus (līdz pat 40 centimetriem, ja ieskaita astes garumu), bet svarā nesasniedz pat kilogramu, sverot līdz 700 gramiem, vēstīts Smitronu Nacionālā zooloģiskā dārza mājaslapā. Savvaļā skaistie dzīvnieki var nodzīvot aptuveni astoņus gadus, taču nebrīvē, kur par tiem rūpējas cilvēks, šis skaitlis var tikt dubultots, un lauvtamarīns var nodzīvot pat 15 gadus garu mūžu.

Lauvtamarīnu ēdienkartē lielākoties ietilpst dažādi augļi, augi un kukaiņi, pat par lauvtamarīniem mazāki dzīvnieki, norādīts "IUCN Red List". Savukārt zoodārzā šie zvēriņi ēdot arī dārzeņus, pupas, vārītas olas, tārpus un sienāžus.

Vislielākais lauvtamarīnu drauds ir mežu izciršana, lauksaimniecība un industrializācija, kas ietver lauvtamarīnu dabiskās vides iznīcināšanu. Tā kā arvien vairāk mežu tiek izcirsti, līdz ar tiem bieži vien bojā iet arī šīs sugas zvēriņi, norādīts "National Geographic".

Sarkanajā grāmatā šī suga ierakstīta kā apdraudēta. Pieļauts, ka savvaļā zeltaino lauvtamarīnu skaits varētu sasniegt aptuveni trīs tūkstošus.