Pajumte 500 kaķīšiem. Dzīvnieku draugi uzstāda mājiņas, kuras demolē vietējie iedzīvotāji  (20)

"MansDraugs" Laura pastāstīja, kā sācies projekts: "Kopš 2015. gada, kad sociālajos tīklos izvērsām līdzekļu vākšanas kampaņu ielas kaķu mājiņu būvniecībai, nebija nekādu ekspektāciju, kā viss izvērtīsies. Paralēli ziedojumu vākšanai ik dienu tika saņemti saucieni pēc palīdzības no visiem Rīgas guļamrajoniem, kā arī Pierīgas pilsētām – Jūrmalas, Kalnciema, Jelgavas, Ķekavas un citām."

Sākot ar pirmo mājiņu, kas radīta kopā ar tobrīd vienīgo kaķu mītņu izbūvētāju, kustība meklējusi un atradusi citus domubiedrus, ar kuriem kopā turpināt iesākto misiju. "Ziemas sezonā izbūvējām gandrīz 50 mājas. Tempi bija neticami – iedzīvotāji ziedoja, piesaistītie meistari netika ar apjomu galā, tādēļ nācās piesaistīt profesionāļus, kas ikdienā nodarbojas tikai ar šādu dzīvnieku māju izbūvi," par projekta attīstību stāstīja Laura.

Tas, cik daudz mājiņu tiks uzstādītas, esot atkarīgs no iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem. Aptuveni 80 eiro – tik nepieciešams, lai uzstādītu lielu, siltinātu mājiņu (iekļauti arī transporta un uzstādīšanas izdevumi). Laura skaidroja, ka ziemas sezonā mēdz uzstādīt pat piecas mājiņas nedēļā, ja pietiek iedzīvotāju saziedoto līdzekļu. "Viena māja der apmēram pieciem kaķiem, vienā sezonā izbūvējam ap 50 māju, tātad apmēram 250 ielu kaķīši tiek pie pajumtes," teica kustības vadītāja, bet kopējais peļu junkuriņu skaits, kuriem palīdzēts, varētu būt aptuveni 500.

Tiesa, mājiņas nav saskaņotas būvvaldē, atzina Laura, tāpēc to pastāvēšana atkarīga no mazo pažvaldību vai zemju īpašnieku un apsaimniekotāju labvēlības. "Lai process notiktu oficiāli, tas būtu jāiesniedz būvvaldē un jāsaskaņo katra māja un atrašanās vieta, kas būtu process uz trim mēnešiem un kas beigās varētu beigties ar būvvaldes atteikumu. Diemžēl šis process Latvijā ir absolūti nesakārtots," tā Laura, piebilstot, ka parasti zemju īpašnieki un apsaimniekotāji esot pretimnākoši, turklāt "visbiežāk mājiņas tiek izvietotas nemanāmās vietās, kur tās netraucē".

Kad mājiņa tiek uzstādīta, tā "sāk dzīvot savu dzīvi", taču tā reizēm tiek pārtraukta. "Diemžēl visizplatītākie gadījumi ir nevis ļaundari, bet negatīvi un agresīvi noskaņoti iedzīvotāji, kas tā vietā, lai vienotos par mājas piemērotāku izvietojumu, mēdz mājas demolēt vai saukt policiju. Tādēļ pēdējā sezonā lūdzam mājas pasūtītāju vismaz vienoties ar mājas apsaimniekotāju par kaķu mājas izvietošanu," paskaidroja Laura.

Lai arī mājiņas uzturēšana nu paliek galvenokārt vietējo iedzīvotāju dienaskārtībā, kustības pārstāve skaidroja: "Ja kaķu aprūpētāji māju novieto vietā, kur tā netraucē, kopj māju, t.i., ērti paceļot jumtu, maina sienu, kuru dodam līdzi ar lielu rezervi, un baro kaķus tikai pie mājiņas, tad patiesībā šīs kaķu mājas rada sakārtotu vidi." Turklāt, saprotams, mājiņas pasargā kaķīšus no sala, ļauj tiem atpūsties un pagulēt siltumā.

Kas tad izgatavo mājiņas? Laura pastāstīja: "Šo sezonu laikā izdevās atrast izcilu meistaru, kurš vairākus gadus būvē mājas tieši dzīvniekiem (lielās suņu būdas, privāto zooloģisko dārzu būrus), tādēļ mūsu kaķu mājiņas ir ilgstspējīgas un pamatīgas, funkcionālas un ērtas lietošanai." Turklāt mājiņu vizuālais izskats patīkot arī vietējiem iedzīvotājiem: "Pasūtītāji slavē mūsu mājiņas, jo tās ir elegantas savā vienkāršībā, nekrīt acīs un ir izbūvētas gan kaķu, gan to aprūpētāju ērtībai."

Laura arī piebilda, ka šīs mājiņas tiek uzstādītas kopā ar biedrības "Cat Care Community" aktīvistiem. Par to, kā vari palīdzēt dzīvnieku draugiem uzstādīt mājiņas, vari lasīt šeit.