siltumnīca pavasaris dārza darbi
Foto: Shutterstock
Pēdējais brīdis ķerties klāt pie materiāliem un celt siltumnīcu, jo pirmie dārza darbi jau darāmi siltumnīcā, tāpēc nenokavē iespēju izaudzēt pats savus kraukšķīgos redīsus, sulīgās salātlapas un tomātus ķekaros. Lai viss ritētu kā pa diedziņu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils uzsver būtiskāko par apstākļiem siltumnīcas iekšpusē.

Tīrība. Lai dažādiem kaitīgiem organismiem būtu mazākas iespējas vairoties, sezona ir jāiesāk tīrā un dezinficētā siltumnīcā. Pareizāk to ir darīt rudenī uzreiz pēc ražas novākšanas, proti – sezonas beigās. Bet, ja nav sanācis to izdarīt rudenī, nebūs nokavēts darbiņu paveikt arī agrā pavasarī. Tīrība attiecas uz visu – konstrukcijām, segumu, inventāru, taru un instrumentiem. Tā ir labākā profilakse kaitīgo organismu ierobežošanā.

Substrāts. Izmantojot augsni, noteikti katru gadu rudenī uz ziemu vajadzētu iesēt rudzus zaļmēslojumam, vēl labāk, ja kopā ar ziemas vīķiem. Tos augsnē ierok marta mēnesī.

Var augsnes virskārtu ielabot ar neitralizētu augsto purvu kūdru. Mazāk pieredzējuši audzētāji var izmantot jau tādu, kas bagātināta ar minerālmēsliem. To, cik daudz kūdru iestrādāt, atkarīgs no tā, cik varam atļauties, bet ne vairāk kā 30 l/m2. Paši kūdru neitralizēt var tikai pieredzējuši dārzkopji. Augsni ielabot var arī, izmantojot melnzemi, kompostētus kūtsmēslus, kompostu. Tādā gadījumā parādās daudz vairāk riska faktori, it sevišķi, ja tie tiek iepirkti. Cita lieta, ja tas ir jūsu pašu gatavots komposts vai sadalījušies kūtsmēsli. Tomēr paliks riski ar nezālēm, kaitēkļiem, skaidro Narvils.

Izmantojot gatavus kūdras substrātus, var veidot kūdras renes, rēķinot 15-20 l uz vienu augu. Vislabāk izmantot mulčas melnbalto plēvi, balto pusi uz ārpusi, melnā paliks renes iekšpusē. Malas renei stiprina ar auklām, renes apakšdaļa izdara gareniskus iegriezumus 15-20 cm garumā pamīšus divās rindās ik pēc 0,5 m. Var izmantot gatavo substrātu maisus vai tomātus var stādīt atbilstoša tilpuma podos.

Foto: Shutterstock

Laistīšana. No laistīšanas ar laistāmām caurulēm un dažāda veida uzgaļiem ir pamazām jāatsakās. Izņēmums varētu būt minisprikleru sistēmas izmantošana, audzējot dēstus, salātus, redīsus, dilles, garšaugus. Visam pārējam vajadzētu izmantot vai nu pilināmās caurules (plakana vai apaļa diametra), vai "zirnekli", kad pilināšanas ūsas iesprauž atsevišķi katram augam (tomātam, gurķim). Ūdens tā tiks ietaupīts vismaz piecas reizes, uzsver speciālists.

Ventilācija. Vissvarīgākais, lai tā būtu pietiekama, tas ir, vismaz 30 procentiem siltumnīcas virsmas, rēķinot pret pamata laukumu, jābūt ventilējamai, 10 m2 siltumnīcai tie būtu 3 m2. Labāk lielākas virsmas vēdlogi, durvis, nekā mazi, kas rada spēcīgu gaisa plūsmas caurvēja efektu. Uzstādot pašregulējošās vēdlūkas, gaisa temperatūra siltumnīcā regulēsies bez cilvēka klātbūtnes.

Aizsardzība pret kaitēkļiem un slimībām. Drošākais veids ir vēdvirsmas nodrošināt ar pretinsektu tīkliem un siltumnīcā profilaktiski izlikt dzeltenos līmes vairogus. Ievērot augu augšanas prasības, ieteicams apkopt augus rīta pusē pēc rasas izzušanas. Izvākt bojātās lapas un augļus, dezinficēt instrumentus un cimdus.

Siltumnīcas aprīkojums. Pie tā pieder stieples augu uzsiešanai, klipši augu stiprināšanai pie auklām, ķekaru turētāji tomātiem, ēnošanas tīkli vai krāsa ēnošanai. Tāpat nepieciešama tara, kur jaukt mēslojumu, tara ražai.

Ievērot to, ko prasa attiecīgie seguma materiāli – pareiza montāža, pasargāšana no augstām gaisa temperatūrām, tīrīšana un mazgāšana, mitrumu atgrūdošu materiālu izmantošana nodrošinās siltumnīcai ilgtermiņa ekspluatāciju. To pašu var attiecināt uz tīrību un kārtību siltumnīcā, darbus uzsākot un nobeidzot.

Foto: Shutterstock

Kad sākt siltumnīcā darboties?

Viss atkarīgs no izmantotiem seguma materiāliem un iespējām nodrošināt papildu siltuma resursus. Var izmantot melnus ūdens uzkrāšanas konteinerus, mazākās siltumnīcās akmeņus, tāpat var gatavot siltās dobes, apakšā liekot salmus, zirgu vai citu liellopu svaigus mēslus, un šos paņēmienus speciālists dēvē par pasīvajiem. Aktīvie resursi ir krāsnis, apkures katli, siltā gaisa ventilatori. Tāpat viss atkarīgs no audzējamo kultūru spektra – agrāk var uzsākt redīsu, diļļu, salātu audzēšanu, gurķiem, tomātiem vajadzēs siltāku, bet pavisam jūtīgi būs paprika un baklažāni.

Visagrāk darboties var sākt siltumnīcās ar apkuri un polikarbonāta segumu 10 mm biezumā vai dubultās plēves siltumnīcās – atkarībā no āra gaisa temperatūrām martā. Bez iespējām papildu siltuma piegādei siltumnīcai, aprīļa sākums vai vidus aukstumizturīgām kultūrām un maijs būs piemērots laiks dārza darbiem siltumu mīlošām kultūrām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!