suns bļodiņa
Foto: Shutterstock
Pieci saslimuši suņi sešu mēnešu laikā – tāda ir statistika ar barības vada paplašināšanos jeb dilatāciju sasirgušo mīluļu vidū. Veterinārārste un pētniece Ilze Matīse-Van Houtana to raksturo kā nesalīdzināmi labu statistiku, pretēji aptuveni 80 suņiem, kuri reģistrēti pērnā gada pirmajā pusē. Savukārt AS "Tukuma straume" valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks to sauc par nomelnošanas kampaņu, kuras laikā veterinārārsti bojā paši savu reputāciju.

Suņu barības vada dilatācija jeb paplašināšanās, saukta arī par megaesophagus, Latvijas publiskajā telpā izskan jau aptuveni divus gadus. Lai arī skaidrs un konkrēts cēlonis šai slimībai joprojām nav atrasts, speciālistu vidū visu šo laiku valdījis uzskats, ka to varētu būt ierosinājusi AS "Tukuma straume" ražotā sausā barība "Dogo", lai arī ražotājs pārmetumus noliedzis un to pamatojis ar kvalitatīvām izejvielām no Eiropas Savienībā atzītām ražotnēm. Pērn konferencē pētnieku grupa paziņoja, ka vairumam saslimušo suņu vienojošais faktors bijis tieši "Dogo", savukārt pēc konferences vairāku mēnešu garumā pieredzēts klusums. Vienīgās ziņas bija par AS "Tukuma straume" ierosināto tiesvedību pret veterinārārstiem, kurus apvaino apzinātā nomelnošanā.

Kāda ir situācija ar saslimušajiem suņiem šobrīd? Sarunā ar "MansDraugs" veterinārārste Matīse-Van Houtana skaidro: "Pēdējos sešos mēnešos, laikā starp augustu un februāri, esam reģistrējuši tikai piecus gadījumus. Tie ir apstiprināti ar rentgenu. Divi suņi ēduši mājas barību, trīs suņi ēduši katrs citu komerciālo sauso barību, to skaitā ir viens, kas ēdis "Dogo"." Šāda statistika uzskatāma par apmierinošu, viņa paskaidroja. "Pieci suņi sešos mēnešos – tas ir apmēram tāds slimības līmenis, kāds bija pirms uzliesmojuma. Nav tā, ka šīs slimības Latvijā pirms tam nebija, bet tā bija ļoti reta. Šis ir līmenis, kas atbilst retai slimībai, kontrastā ar to, ko redzējām pirms gada sešu mēnešu laikā no februāra līdz augustam, kad bija reģistrēti aptuveni 80 gadījumi, starp tiem sausās barības "Dogo" ēdāji bija aptuveni 90 procenti."

Pieci suņi sešos mēnešos – tas ir apmēram tāds slimības līmenis, kāds bija pirms uzliesmojuma. Nav tā, ka šīs slimības Latvijā pirms tam nebija, bet tā bija ļoti reta.
veterinārārste Ilze Matīse-Van Houtana

Speciāliste norāda, ka suņu saslimšanas gadījumu mazināšanās novērota jau 2016. gada vasaras sākumā. "Tas sakrita ar informētību presē par saslimšanas gadījumiem un par riskiem, ko bijām atklājuši saistībā ar "Dogo" barību. Otrkārt, tolaik no apgrozības tika izņemta "Dogo" barība, piemēram, no veikaliem "Rimi", "Superneto" un dažiem zooveikaliem. Arī paša ražotāja datos, kas iesniegti tiesvedībā pret mums, uzrādīts apgrozības kritums par četrām vai piecām reizēm," tā Matīse-Van Houtana, uzskaitot galvenos faktorus: palielināta iedzīvotāju informētība, samazināta barības pieejamība un apgrozījums.

Ja iepriekš tika runāts par to, ka Latvijā ir suņu barības vada paplašināšanās uzliesmojums ar ārkārtīgi lielu saslimušo suņu skaitu (no 2014. gada aprīļa līdz 2016. gada augustam konstatēti 238 gadījumi), vai nu var teikt, ka uzliesmojums ir beidzies? "Uz februāra beigām bijām gatavi teikt, ka uzliesmojums ir beidzies, bet nu esam aizturējuši elpu par to, kas notiks martā un aprīlī. Tas nav tāpēc, ka mēs gribētu šo lietu turpināt, bet mums ir dati par trim saslimšanas gadījumiem, un visi šie suņi ir ēduši "Dogo". Līdz februārim bijām gatavi apgalvot, ka tas ir beidzies, bet pašreiz man nav mierīgs prāts," sacīja speciāliste.

Foto: Shutterstock

Komentējot darbu pie pētījuma, kura rezultāti tika prezentēti konferencē 2016. gada septembrī, Matīse-Van Houtana teica: "Mēs strādājam pie starptautiskas publikācijas pētījuma pirmajai daļai, kas attiecas uz uzliesmojumu, epidemoloģiju, salīdzinājumu ar kontrolsuņiem. Joprojām veicam izmeklējumus barībai un suņiem, sadarbojoties ar ārzemju partneriem. Vēl jāveic milzīgs darbs, lai mēs varētu ļoti precīzi aprakstīt tās izmaiņas, kas ir slimo suņu organismā." Suņu slimības uzliesmojumu viņa raksturoja kā unikālu gadījumu, kura aprakstīšana līdzinās doktora darbam.

"Mēs turpinām reģistrēt slimības gadījumus, turklāt reģistrējam jebkuru gadījumu, neatkarīgi no tā, ko suns ir ēdis vai kas tā ir par šķirni. Vienīgais kritērijs ir barības vada dilatācija," teica pētniece, piebilstot, ka Latvijas Veterinārārstu biedrības mājaslapā var atrast reģistrācijas formu.

AS "Tukuma straume" valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks portālam "MansDraugs" norādīja, ka sūdzības par ražoto suņu barību vai saslimušajiem mīluļiem neesot saņemtas ne pēc veterinārārstu rīkotās konferences, ne iepriekš: "Pārmetumus un šaubu ēnu par mūsu ražoto preci ir izteikušas tikai dažas nomelnošanas kampaņā iesaistītās personas, pret kurām jau ir uzsākta tiesvedība, kā arī pret dažām personām – kriminālprocess. Redzam, ka pēc tiesvedības uzsākšanas ir būtiski mazinājusies skandālā iesaistīto personu veiktā nomelnojošā kampaņa pret mūsu uzņēmuma ražoto produkciju. Vienlaikus ir samazinājies arī šīs nepamatoti nomelnojošas informācijas izplatīšana mediju telpā."

Uzskatām, ka šī skandāla pamatā bija nevis veterinārārstu bažas par mūsu barību un dzīvnieku veselību, jo visas pārbaudes ir apliecinājušas, ka ar to viss ir kārtībā, bet gan mērķtiecīga nomelnojoša kampaņa pret mums ar mērķi atbrīvot tirgu kādai importa precei.
AS "Tukuma straume" valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks

Suņu barības apgrozījums gan neesot krities, gluži pretēji, skaidro Podnieks: "Šobrīd pieprasījums pēc "Dogo" ir ar augšupejošu tendenci, kas nozīmē, ka pircēji novērtē mūsu ražoto produkciju. Esmu pārliecināts, ka pieprasījums arī turpmāk attīstīsies stabili un būs pozitīvs, jo "Dogo" barība atbilst augstajiem ES kvalitātes standartiem, tiek ražota no augstvērtīgām izejvielām pēc ekspertu izstrādātām receptēm. Vienlaikus arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir atzinis, ka ar "Dogo" barību viss ir kārtībā. Arī pašu veterinārārstu veiktais pētījums ir parādījis, ka barībā nav atrast kaitīgas vielas, kas dzīvniekiem varētu izraisīt jebkādas blaknes." Jāpiebilst, ka 2016. gada septembrī rīkotajā konferencē speciālisti nāca klajā ar paziņojumu, ka barībā atrasta urīnviela, kur tai nevajadzētu atrasties.

Foto: Shutterstock

"Uzskatām, ka šī skandāla pamatā bija nevis veterinārārstu bažas par mūsu barību un dzīvnieku veselību, jo visas pārbaudes ir apliecinājušas, ka ar to viss ir kārtībā, bet gan mērķtiecīga nomelnojoša kampaņa pret mums ar mērķi atbrīvot tirgu kādai importa precei," secināja valdes priekšsēdētājs. "Mūsuprāt, tik neprofesionāla un neētiska rīcība no atsevišķu vetārstu un vēl dažu personu puses diemžēl ir radījusi virkni negatīvu seku. Vērtējot no mūsu biznesa perspektīvas, šo personu prettiesiska rīcība, kas izpaužas kā negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpums, izplatot nepatiesu, nepilnīgu un izkropļotu informāciju par AS "Tukuma straume" un tā ražoto preču kvalitāti, ir nodarījusi mums zaudējumus gandrīz pusmiljons eiro apmērā (458 411,15 eiro). Šo summu esam lūguši tiesai piedzīt solidāri no visiem atbildētājiem. Vienlaikus tik bezatbildīga rīcība, organizējot mērķtiecīgu nomelnojošu kampaņu pret mums, ir spēcīgi iedragājusi arī pašu veterinārārstu nozares reputāciju, kā arī mērķtiecīgi atbrīvojusi tirgu kādai importa precei, kas traktējama kā nodevība ne tikai pret mums kā pret veiksmīgu Latvijas ražotāju, bet arī pret Latvijas valsti un tās ekonomiskās labklājību kopumā."

"Mēs aicinām cilvēkus nezaudēt modrību, mums nav pārliecības, ka barība ir droša. Nevajadzētu aizmirst, ka joprojām pastāv risks," rezumē veterinārārste.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!