Pašiem savs Johans Gūtenbergs! Kaķis, kurš piesaista apmeklētājus papīra muzejā Tartu

Tipogrāfijas muzejā Tartu viesojos marta sākumā. Kopā ar muzeja galveno runasvīru Lemitu Kaplinski iepazinu Johana Gūtenberga radītās iespiedmašīnas kopiju un arī pati pamēģināju, kā norit iespiešanas process. Lemits piedāvāja uz lapas iespiest kaķa tēlu, paskaidrojot, ka tas ir Johans Gūtenbergs, muzeja simbols un pastāvīgais iemītnieks.

Diemžēl manā apmeklējuma reizē kaķis bija devies savās ikdienas gaitās (kā skaidroja Lemits, Johans esot visai neatkarīgs kaķis un darot to, ko vēlas), taču par viņu vairāk vēlāk pastāstīja muzeja darbiniece Mārja Puistaja.

Lai arī pats Johans nebija uz vietas, muzeja menedžeris un runasvīrs Lemits pastāstīja, ka kaķis kļuvis par vietējo slavenību. Runcim pie kakla siksniņas ir piestiprināts žetons ar vārdu un piederību Tipogrāfijas un papīra muzejam. Lemits atklāja, ka reizēm interesenti uz muzeju atnāk vien tāpēc, lai vaigā skatītu slaveno runci, un neslēpa, ka kaķi varētu uzskatīt par muzeja neoficiālo mārketinga menedžeri.

Tik tiešām, ar Johanu muzejā īpaši lepojas. Pat informatīvajā bukletā par muzeju un radošajām iespējām tajā, minot darbnīcas, tipogrāfijas mašīnas, neparastus veidus, kā "atdzīvināt" vecas grāmatas jaunās skaņās (piemēram, grāmatu cietos vākus padarīt par parastas pierakstu klades ietvaru), un citām, atsevišķa lapa veltīta arī kaķim. "Mēs vēlamies jūs iepazīstināt ar Gūtenberga kungu, kurš jau kopš 2012. gada ļauj sevi pabarot," vēstīts bukletā. Kaķim ir arī īpašs "Facebook" profils. Tāpat darbinieki atsevišķi norādījuši, ka atbildīgi izturas pret interesentiem ar alerģijām, tāpēc par tām viņus var informēt laikus.

Bet nu – par kaķi! Muzeja darbiniece Mārja "MansDraugs" pastāstīja: "Godīgi sakot, kaķis pie mums atnāca no citas ēkas, kas atrodas tajā pašā ielā, kur mūsu muzejs. Viņš pats sāka nākt pie mums un izvēlējās palikt šeit. Tas notika 2012. gadā, tātad kopā ar mums viņš ir jau piecus gadus." Tā kā melni baltais runcis pats atradis muzeju un to sācis uzskatīt par savām mājām, darbiniekiem neviļus prātā ienākusi doma, ka kaķis ir kā pāriemiesojies grāmatu iespiedējs Johans Gūtenbergs. Jautāta, vai kaķis par Johanu nosaukts mērķtiecīgi, ņemot vērā vēsturisko personu, Mārja apstiprināja: "Jā, galvenokārt tāpēc, ka mēs esam tipogrāfijas muzejs un šis vārds piestāvēja vislabāk. Viņš it kā iemieso vēsturisko personu."

Kā jau stāstīja Lemits, runcis Johans ir ar savu raksturiņu, ko nenoliedza arī Mārja: "Viņš noteikti ir kaķis ar lielo burtu. Viņš nāk un iet, kad grib, ēd, kad grib, un skrāpējas, kad grib, ļauj paglaudīt sevi, kad grib. Viņš ir ļoti iedomīgs. Viņam patīk kamera un uzmanība, taču arī tam ir savas robežas." Mēdzot pat būt gadījumi, kad kaķis nokļūst kāda pasākuma starmešu gaismā, sēž vai guļ kādā vietā un izbauda sanākušo cilvēku uzmanību. "Taču, kad viņam kaut kas nepatiks, viņš to paziņos, ņaudot vai skrāpējoties," piebilda muzeja darbiniece.

Runci Johanu Mārja raksturo kā ļoti skaistu, džentlmenim līdzīgu talismanu. Uz jautājumu par to, vai kaķim muzejā piedēvēts arī kāds amats, viņa skaidroja, ka tas nav oficiāli, taču runcis noteikti tiekot uzskatīts par mārketinga guru vai muzeja "runasvīru", kurš, saprotams, savu sakāmo pauž vien ar savu klātbūtni. Turklāt kaķis drīkst atrasties jebkur: gan zem tipogrāfijas mašīnām, gan uz tām, gan arī starp metāla burtiem, kas salikti uz galda.

Nevarēju nepajautāt Mārjai arī par Lemita minēto apmeklētāju piesaisti. Vai tiešām ir interesenti, kas uz muzeju dodas vien tāpēc, lai dzīvē redzētu kaķi? "O, jā! Pavisam nesen pie mums atnāca senioru pāris, kuri vēlējās sasveicināties ar Gūtenberga kungu. Viņi pat atnesa ēdienu, jo bija redzējuši kaķi, klīstam pa ielām. Pāris neizstaigāja visu muzeju, vien redzēja daļu no tā, kā arī pārliecinājās, ka par kaķi šeit ļoti rūpējas," atcerējās Mārja.

Tipogrāfijas un papīra muzejs atrodas Aparātu rūpnīcā Tartu, tāpēc, saprotams, kaķis ir zināms arī ārpus muzeja robežām pārējā rūpnīcas daļā. "Johanu Aparātu rūpnīcā zina gandrīz ikviens. Katram ir kāds ēdiena gabaliņš, ko iedot kaķim, vai stūrītis kabinetā, kur kaķis var pagulēt," stāsta Mārja. Turklāt bieži vien kaķis par savu atrašanos rūpnīcas teritorijā nevienam atļauju neprasa: "Kaķim ir vien sev zināmi veidi, kā tikt iekšā rūpnīcā, pat ja durvis ir aizslēgtas."

Lai arī runcis Johans Gūtenbergs nav pats draudzīgākais un mīlīgākais kaķis pasaulē, muzeja darbinieki un pārējie cilvēki rūpnīcā novērtējot peļu junkura klātbūtni. "Lai arī viņš nav pārāk draudzīgs, kaķis atnes tik daudz prieka katram satiktajam cilvēkam," sarunu noslēdz Mārja.